Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
18. oktobris, 2013
Drukāt

Trūkst atbalsta latviskiem bērnudārziem
 (26)

Foto - ShuuterstockFoto - Shuuterstock

Krievu bērnudārzos vairāk būtu jārunā latviski, taču Nacionālās apvienības (NA) ierosinājums no 2015. gada valstij un pašvaldībām finansēt tikai bērnudārzus, kuros mācās latviski, nebūtu atbalstāms. Tāds viedoklis visbiežāk izskanēja portāla “politika.lv” rīkotajā domu apmaiņā “Pirmsskolas izglītība tikai latviski. Lieki, pāragri vai pēdējais brīdis?”

Trūkst vietu latviešu “dārziņos”


Diskusijā piedalījās izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija), Saeimas par izglītību atbildīgās komisijas vadītāja Ina Druviete (“Vienotība”) un dažāda līmeņa eksperti. Brīvu vietu pasākuma norises vietā nebija. Protams, neiztika bez minoritāšu tiesību “sargiem”, kuri izmanto katru iespēju iebilst pret latviskuma vairošanu un rusifikācijas mazināšanu.

To, ka bērnudārzi šobrīd tiešām var veicināt rusifikāciju, apliecina tas, ka Rīgas dome bērniem, kuriem trūkst vietu latviešu bērnudārzos, piedāvā doties uz krievu pirmsskolas izglītības iestādēm. Tātad tā vietā, lai tukšākajos krievu bērnudārzos veidotu latviešu grupas, vēlas latviešu bērnus skolot krieviski!

Jurists Voldemārs Burģis, kura bērnam ilgstoši nav vietas latviešu bērnudārzā, veicis eksperimentu, piesakot atvasi krievu “dārziņā”. Jau nākamajā dienā saņemts aicinājums sākt to apmeklēt! Viņš uzskata, ka Rīgas dome “tīši rusificē izglītības sistēmu”. Rīgas dome izliekas nemanām, ka arī daļa nelatviešu savus mazuļus piesaka latviešu bērnudārzos, tādējādi ceļot pieprasījumu pēc pirmsskolas izglītības latviešu valodā.

Kaut gan uz diskusiju bija aicināta Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane (“Gods kalpot Rīgai”), viņa ierasties bija deleģējusi savu vietnieci un partijas biedri Ausmu Cimdiņu, kura domes politiku tā īsti paskaidrot nespēja, ik pa brīdim attaisnojoties ar to, ka ir “jauna domniece”. Tajā pašā laikā viņa atzina, ka “ne tikai Rīgā, bet visā Latvijā lielākas rindas ir uz latviešu bērnudārzu grupām”. Valodas politika pirmsskolās, viņasprāt, ir “diskutējams un jūtīgs jautājums, jo skar bērnu un minoritāšu tiesības”.

Biedē ar 
starpetnisku naidu


Diemžēl arī Vjačeslava Dombrovska runās par valodu lietošanu bērnudārzos bija maz konkrētības. Vispirms vajagot saprast mērķi, ar kādu latviešu valoda pirmsskolās tiekot mācīta utt. Starp nekonkrētajiem runas plūdiem izskanēja arī viedoklis, ka NA priekšlikums esot radikāls. Šāda attieksme nav pārsteigums, jo savulaik RP pārstāvji nepieļāva pat šā priekšlikuma izskatīšanu Saeimas komisijās.

Tagad ministrs Dombrovskis skaidroja, ka reformisti tā rīkojušies tāpēc, ka negribējuši, lai NA “vāc punktus pirms pašvaldību vēlēšanām”. Viņš gan arī biedēja ar sekām: ja likvidēšot krievu bērnudārzus, latviešu un krievu attiecības vairs nebūšot konstruktīvas, varot pat rasties “starpetnisks naids”. Klātesošā “Saskaņas centra” un Nepilsoņu kongresa aktīviste Elizabete Krivcova vēlāk līdzīgā garā nacionāļiem pārmeta, ka viņu ierosinājums esot pat pretvalstisks!

To gan ministrs atzina, ka visu Latvijā dzīvojošo tautību bērniem savā starpā būtu jāspēj sazināties latviešu valodā. Tajā pašā laikā viņš atsaucās uz zinātnieku viedokli, ka līdz 12 gadiem bērniem mācību saturs būtu apgūstams dzimtajā valodā.

Jāmācās no Jelgavas


I. Druviete pauda, ka nacionāļu priekšlikums būtu apspriežams Saeimā, taču to ieviest varētu tikai “ar nosacījumiem”. Pirmkārt, jāņem vērā, ka sākumskolās taču vēl joprojām izglītošanā tiek lietota arī krievu valoda, tāpēc izglītība bērnudārzos jāskatās kontekstā ar tālākajām skolas gaitām. Otrkārt, ir jāsakārto bērnudārzu tīkls atbilstoši pieprasījumam. Lai nebūtu tā, ka krievu bērnudārzi ir pustukši, kamēr uz latviešu “dārziņiem” ir garas rindas. Viņasprāt, krievu bērnudārziem atsevišķās ēkās ar atsevišķu vadību vairs nebūtu jābūt, bērnudārzos būtu saglabājamas tikai atsevišķas krievu grupas. E. Ratnieks piebilda, ka Jelgavā, kur dzīvo 45 procenti cittautiešu, jau gandrīz divdesmit gadus ir tikai latviešu bērnudārzi. No deviņiem pilsētas bērnudārziem tikai divos ir dažas grupas, kurās lieto arī krievu valodu.

Cilvēktiesību centra pētniece Sigita Zankovska-Odiņa apgalvoja: ja nebūs krievu bērnudārzu, tiks pārkāpta Vispārējā minoritāšu aizsardzības konvencija. NA pārstāvis Edvards Ratnieks iebilda: pat tad, ja bērnudārzi būtu tikai latviski, nelatviešu bērniem tajos būtu iespēja apgūt arī dzimto valodu. Gan viņš, gan I. Druviete teica, ka konvencija tomēr neliedz ieviest izglītību tikai latviešu valodā.

Pētniece nerimās, atgādinot, ka 2003. – 2004. gadā “sabiedrība izgāja ielās”, lai vērstos pret latviskām vidusskolām. Šī reforma esot radikalizējusi sabiedrību.

Pedagogiem grūtības runāt latviski


Visi runātāji, pat E. Krivcova atzina, ka krievu bērnudārzos būtu jāpalielina latviešu valodas īpatsvars, iespējams, pat ieviešot bilingvālo izglītību, kas nozīmē, ka ne tikai māca latviešu valodu tai atvēlētajā laikā, bet to izmanto arī citās nodarbībās.

Latviešu valoda krievu bērnudārzos tiek mācīta ļoti maz. Trīsgadniekiem ir divas vai trīs 12 minūšu nodarbības nedēļā, bet četrgadīgajiem bērniem ir 20 minūtes ilgas nodarbības. “Labākajā gadījumā latviešu valodai tiek veltīta viena stunda nedēļā!” izsaucās E. Ratnieks. “Ir jāatsakās no šīm nožēlojamām 12 minūtēm; bērnudārziem jābūt bilingvāliem,” teica I. Druviete.

Kaut arī pirmsskolas izglītības vadlīnijās gan noteikts, ka piecgadniekiem latviešu valoda jāmācās katru darba dienu, realitātē ne visās pirmsskolās latviešu valodas nodarbības notiek piecreiz nedēļā.

Diskusijas vadītāja Baiba Strautmane nosauca pašreizējo izglītības sistēmu par segregētu, par ko uzreiz saņēma gana daudz iebildumu. D. Dalbiņa teica, ka tā nav segregēta, jo, kaut arī dažādās valodās, bērni mācās pēc vienotām izglītības programmām. S. Zankovska-Odiņa norādīja, ka segregēta izglītības sistēma ir tad, ja vecākiem nav tiesību izvēlēties, kura veida skolā laist bērnu.

NA veikusi speciālistu aptauju par iespēju pāriet uz latviskiem bērnudārziem. Rīgas domes Izglītības pārvaldes vadītājs Ivars Balamovskis atzinis, ka tas nebūtu iespējams tieši tāpēc, ka krievu bērnudārzu personāls neprot latviešu valodu pietiekamā līmenī. To apliecina arī pētījums, ko bērnudārzos, pēc Latviešu valodas aģentūras pasūtījuma, veicis Baltijas Sociālo zinātņu institūts. Tikai 40 procenti aptaujāto krievu bērnudārzu darbinieki atzinuši, ka latviski runā brīvi. Pētījuma veicēji pamanījuši, ka latviski aizpildītajos dokumentos pedagogi dažkārt lietojuši ļoti vienkāršu teikuma uzbūvi, pieļāvuši daudz pareizrakstības un sintakses kļūdu. 80 procentu šo bērnudārzu skolotāju atzinuši, ka viņu valsts valodas prasmes nepieciešams uzlabot.

Pievienot komentāru

Komentāri (26)

  1. Nedariet kļūdas, ko PADOMJU SISTEMA SĀKA. MANI DĒLI GĀJA KRIEVU BĒRNU DĀRZĀ, KĀ SEKAS VIŅI JOPROJĀM KO0MUNICĒ KRIEVU VALODĀ.

  2. Pārmēra latviskums ir novedis pie tā, ka jaunieši līdz 27 gadu vecumam nemāk krievu valodā un krievvalodīgie šīs problēmas dēļ izkonkurē latviešu valodā runājošos no darba tirgus. Jo krievu valodā runājošie runā latviski un saprot, bet latviešu jaunieši nē. Nu, nacionāļi un līdzīgie, vai ir pamats gavilēm, ka izskaužam krievu valodu? Es nozāģējuši zaru, uz kura sēdējām, nokrituši, smagi sasitušies un tagad gribam atkārtot to pašu kļūdu un kāpt uz tā paša grābekļa! Žēl, ka latviskumu piesauc vietā un nevietā un žēl, ka nedomā par mūsu bērniem un viņu nākotni

    • Mēs, kas darbu dod citiem, ja kas, pieņemam vienu puskrievu darbinieku, lai kļūdas salabo, bet tā, man vajag latviski un angliski labi runājošus. krieviski – lai sētnieki runā, nav problēmu.

    • Tad nu tas būs iemesls, lai tu savu bērnu pārkrievotu? Lai viņš atrastu darbu?
      Es saviem bērniem veicinu vismaz 3 svešvalodu mācīšanos, arī krievu val. kā vienu no svešvalodām. Lai viņš ir darba devējs nākotnē, kas nodarbina latviski runājošus darbiniekus.
      Un kas ir Aldermanes un Zankovskas – Odiņas darba devēji? Tiem tad arī viņas pakalpo.

    • nu nu un kuri krievi tad ir tie, kas runā labāk latviski nekā atvieši krieviski? daudz nav izdevies sastapt. jā – vispār jau vairāk krievu jauniešu runā latviski nekā agrāk, bet mana latviešu valoda runājot ar viņiem pārsvarā arī sāk klibot – jo lielākoties viņu latviešu valoda ir primitīva (vārdu krājums neliels, vienkārši teikmi) un bez garumzīmēm. pārlatviskošana ?!, – nesmešite moi tapočki….

  3. Tāda ir patiesība Atbildēt

    Jau vairākas krievu bērnu mammas ir neapmierinātas, ka bērns nevar apmeklēt latviešu bernudārzus.

  4. Ar visspēcīgāko enerģētiku un LV pilsoņa cienīgu pozīciju diskusijā bija NA pārstāvis E.Ratnieks. Tieši tā – bez kompromisiem, ko IZM konceptuāli noteica jau 1994.gadā, pakāpeniski palielinot latv,val.apgūstamo mācību priekšmetu skaitu un pēc 10 gadiem pārejot vidusskolas klasēs tikai uz latviešu valodu! Žēl, ka I.Druviete šoreiz izpaudās kā laipotāja.

  5. Vai tu jau parakstijies: http://www.manabalss.lv
    Par īstā Uzvaras laukuma atjaunošanu vajadzīgas vēl 194 balsis,
    par vienādu braukšanas maksu Rīgā – 1616 balsis.

  6. Nekur neredzu, ka kāds uzsvērtu- daudziem krievu valoda nav dzimtā valoda. Vai tā ir dzimtā valoda pārkrievotiem poļiem, baltkrieviem, ukraiņiem, ebrejiem un citu tautību pārstāvjiem. Ja no bērna kājas sazināsies latviešu valodā- valsts valodā, ja aicinās atgriezties pie savām saknēm, zudīs pārspīlētā krievu valodas aizstāvēšana.

  7. par Sigitu Zankovsku-Odiņu Atbildēt

    Sai cilvēktiesību centra (aiz ši nosaukuma ir noslēpies sorossa dibinājums t.i. ārvalstu aģenti) pētniecei Sigitai Zankovskai-Odiņai ir visupirms jāapsaktās kas ir mazākumtautība, kā tā ir izskaidrota Latvijas likumā “Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību”, jo apzīmējums “nacionālās minoritātes”, kas nav definēts Konvencijā. Un proti: “Personas, kas nav Latvijas vai citas valsts pilsoņi, bet pastāvīgi un legāli dzīvo Latvijas Republikā, nepieder nacionālajai minoritātei .” Padomju kolonisti nav nekāda mazākumtautība! punkts! … ak šī lienošie, bezsejainainie soroparazīti :)) … lieniet , lieniet … kas zin varbūt vēlkādam parazītam izdosies aizlīst lidz kādam amatam, kā sorozītei .. :)))) … un vispār … ..

    • par LA sarkanbaltsarkano jērādiņu Atbildēt

      ak, jūs LA niecības! es rakstu par viedokļu labošanu. Niecības!

    • LA niecības - par viedokļu rediģēšanu Atbildēt

      no teikuma irizņemts norādījums uz ilzi brands-kehri, un proti: “lieniet … kas zin varbūt vēlkādam parazītam izdosies aizlīst lidz kādam amatam, kā sorozītei ilzei brands- kehrei

  8. Tādus pedagogus kas nepārvalda valsts valodu ir vienkārši jāatlaiž no darbu …. .. un vienreiz jāizbeidz DISKRIMINĒT latviešu ģimenes savā zemē …. LATVIJAS valdība – LATVIEŠU NĀCIJAS KAPRACIS ….

  9. Peedeejais laiks, Latvijaa, par valsts liidzekljiem uztureet, TIKAI, latvieshu valodaa straadaajoshas skolas!!! Pirmkaart, tas jaattiecina uz beernudaarziem, bet skolotaaji, audzinaataajas, kuraam nav attieciiga liimenja vlaodas zinaashanu, lai pamet sho darbu. pietiekoshi mums ir jauno pedagogu, kuri beidz studijas un labpraat dabuutu darbu savaa specialitaatee. Kur tas ir redzeets un dzirdeets, ES, ASV, Krievijaa vai kaadaa citaa valstii,ka VLASTS apmaksaa, cittautieshu izgliitiibu?

  10. Es neteiktu, ka “politika.lv” pārstāv Latvijas sabiedrisko domu. Es to ļoti reti lasu.
    Ta ka dzīvē nekas nepaliek sastindzis (atskaitot nedzīvas lietas), tad arī tada “divkopienu sabiedrība” Latvijā nevar pastāvēt. Vai nu tā virzīsies uz latvisku Latviju, vai arī uz Krieviju. Vēl arvien tas ir mūsu pašu rokās, bet ilgi ta vairs nebūs. Dkolu sistēma ir tā atslēga. JA SKOLAS NETIKS LATVISKOTAS, LATVIJAI NĀKOTNES NEBŪS.

  11. Latvijā par valsts naudu ir jābūt tikai latviešu skolām un latviešu bērnudarziem!

  12. Zinu vienu mammu, kas ir diezgan satraukusies par to, ka viņas meta latviski ne bū, ne bē. Viņa ir krieviete un dzīvo vidē, kur daudz krievu un latviski runā lauzīti un lieliski saprot, ka ir diezgan pagrūti atgūt nokavēto un iemācīties latviski runāt raiti. Meitiņa mācās krievu bēnru dārzā un viņa atzīst, ka latviešu valoda tiek mācīta ļoti nepietiekamā līmenī. Kad vēl, ja ne bērnudārzā un skolā un jau agrīnā vecumā apgūt latviešu valodu.

  13. Kā jau Latvijā pieņemts – trīs pastulbi krievi diktē noteikumus. Par Druvieti nav ko runāt, brīnos kā tik ilgi viņa nav pārvākusies pie Urbanoviča.

  14. par ko mēs vispār runājam,20 gadi pagājuši un esam kur bijām pēdējā laikā pat situācija pasliktinās.Ko gan var cerēt ja valdošie maļ ,,vokrug da okolo,,.B”ernudārzos lūk nevar pāriet uz latviešu valodu jo sākumskolā krievu grupas ,skolas nevar pāriet uz Valsts valodu jo no bērnudārza nāk krieviskie produkti.Vienīgā izeja lai uzlabotu situāciju nobalsot par NA lai dabū pārsvaru

  15. Šķiet, ka arī ministrs nav pārliecināts par latviešu valodas vajadzību (un viņš nav vienīgais, ieskaitot mūsu ministrus un deputātus)). Kas un par ko būtu LATVIEŠIEM jādebatē attiecībā uz latvieskiem bērnu dārziem, latviešu valodu skolās un beidzot par latviešu valodu valstī? Esmu pārsteigts par Druvietes uzskatu, ka par to jāspriež saeimā! Segregācija nozīmē atšķiršanu. Lieks pierādījums, ka runātāji lieto (un lieto argumentā!) pašiem nesaprotamus terminus.

  16. Un tas notiek pēc 20 brīvības gadiem. Zinu , ka Habarovskā dzīvo ap 100 000 ķiniešu , bet neēsmu dzirdējis , ka būtu atvērtas ķīniešu skolas.

  17. Vai tiešām mēs NEESAM Latvijā!?? PAR KO IR DEBATES??? KAS ŠEIT KĀDAM NAV SKAIDRS???KAD BEIDZOT BŪS SKAIDRĪBA PAR VALSTS VALODU??? KAD BEIDZOT TO BEIGS APSPRIEST, APZĀKĀT UN NOLIEGT LATVIJAS VALSTĪ???Domāju, ka ir PĒDĒJAIS LAIKS KAUT KO REĀLI DARĪT UN IZBEIGT ŠARLATĀNISMU PRET VALSTS VALODU? Kur galu galā mēs ejam???Kur RĪGAS dome stūrē un KĀPĒC KĀDI var atļauties apsaukt tos, kuri vēlas izbeigt to bardaku!?! KĀPĒC latviešu mazos bērnus TĪŠI PĀRKRIEVO, ALDERMANES KUNDZE???

    • Un šeit rodas jautājums- cik latvieši aizgāja nobalsto Rīgas Domes vēlēšanās, un otrs- vai ievēlēsim vairāk deputātus Saeimā no NA?

    • Arii man ir jautaajums, kaa tas var buut, ka Riigaa krievu beernu daarzos ir briivas vietas, bet latvieshu daarzinjos vietas truukst? Kas tad ieriiko tos daarzinjus? Vai to dara pashvaldiibas? Kaadeelj Latvijaa taa tiek balstiita krievu valoda? Vai latvieshi neapjeedz, ka krievu valoda vienmeer un visur smacee mazaakaas valodas? Kaadeelj juus pashi sev iestaastat, ka krievu valoda ir veertiiga, skaista un taadeeljatbalstaama. Kaadeelj latvieshi lepojaas ar to ja mak krieviski. Pie Vaacijas vaacieshiem taada nostaaja nebuutu iespeejama!

  18. Sabiedrībā netrūkst atbalsta, bet gan politika.lv tendenciozi sarīkotajā pasākumā ar nolūku turpināt skalot smadzenes. Nez kāpēc citās Eiropas valstīs par šādiem jautājumiem diskusiju nav.

Pārsteigums! Taksometrā atrod "Kinder Surprise" olu ar narkotikāmRīgas Pašvaldības policijas (RPP) darbinieki taksometrā pie taksista un trim pasažieriem atradusi "Kinder Surprise" olu ar narkotikām.
Draugiem Facebook Twitter Google+