Mobilā versija
Brīdinājums +16.6°C
Rodrigo, Rauls
Svētdiena, 24. septembris, 2017
22. marts, 2016
Drukāt

Uldis Šmits: Cik lielā mērā ES valstis iespaidojamas ar dažādām manipulācijām? (2)

Foto - LETAFoto - LETA

Agrāk Vācijā ne pārāk bieži atklāti parādījās informācija par valsts drošības dienestu izdarītajiem secinājumiem, ja šī informācija attiecās uz Krieviju. Tagad dažādas vārdos nosauktas vai nenosauktas amatpersonas vairs īpaši nevairās publiski izteikties.

Piemēram, gada sākumā tika darīts zināms, ka pērn notikušais vērienīgais kiberuzbrukums Bundestāga datortīklam esot bijis Krievijas organizēts. Bet it sevišķi saistībā ar bēgļu krīzi radās aizdomas par čekas stila t. s. aktīvo pasākumu piekopšanu pret Vāciju, tāpēc Merkeles valdība uzdeva federālajam izlūkdienestam un Konstitūcijas aizsardzības birojam izvērtēt stāvokli. Pavisam nesen tīmekļa žurnāls “The Huffington Post” apcerēja no citiem avotiem aizgūto ziņu par Maskavā sastādīto sarakstu, kurā Eiropas Savienības valstis sarindotas noteiktā secībā – atkarībā no tā, cik lielā mērā šo valstu sabiedrība un politika ir iespaidojama ar dažādām manipulācijām. Vācija droši vien neatrodas viegli iespaidojamo kategorijā, taču apstākļu sakritības un valdības pārsteidzības dēļ valsts ir nonākusi sarežģītā situācijā, ko Eiropu sašķelt gribošais Kremlis izmanto, aktivizējot ietekmes tīklus un propagandas kanālos iztēlojot Vāciju par īstu bēdu ieleju. Taču Vācijas valdības destabilizācija ir grūts uzdevums. Partijas “Alternatīva Vācijai” savā ziņā likumsakarīgā ienākšana federālo zemju parlamentos un vēlāk droši vien arī Bundestāgā nepavisam nenozīmē, ka šai pēdējā laikā Maskavas atbalstītajai partijai ir izredzes nokļūt kaut vienas federālās zemes valdošajā koalīcijā. Landtāgi, iespējams, būs drusku skaļāki, bet caurmēra vācu vēlētājam ne pārāk patīk trokšņa cēlāji, un protesta balsis ieguvušie deputāti laika gaitā parasti pieklusina toni vai tiek no varas gaiteņiem izvadīti. Protams, diskusijas notiek arī valdošajās aprindās, tāpēc ir iespējama, piemēram, Merkeles vadīto kristīgo demokrātu šķelšanās, kas var mainīt politisko ainu, bet ne valstiskos pamatus.

Krasākas pārmaiņas drīzāk ir iezīmējušās Kremļa taktikā, par ko liecina informatīvais, finansiālais un cita veida atbalsts Eiropas galēji labējām partijām, nepiemirstot arī galēji kreisās. Iepriekš Maskava acīmredzami deva priekšroku procesam, ko reizēm mēdz dēvēt par “šrēderizāciju”, proti, tās vai citas valsts elites un lēmumu pieņēmēju korumpēšanai. Tomēr izrādījās, ka pat samērā “šrēderizētas” aprindas, ar retiem izņēmumiem, nosoda Krimas aneksiju. Ne jau aiz īpašas mīlestības pret ukraiņiem, bet vienkārši tāpēc, ka Eiropas politiķi jutās spiesti kaut ārēji izrādīt uzticību viņu pašu piesauktajiem demokrātiskajiem un starptautisko tiesību principiem. Putins, šķiet, saprata, ka rietumvalstu amatpersonas, kas darbojas demokrātisko vērtību sistēmas ietvaros, nevar tās gluži ignorēt, tāpēc uzbrukums tika pavērsts pret pašu vērtību sistēmu.

Ja vācu preses un “The Huffington Post” pieminētais saraksts pastāv, tad Latvijai tajā droši vien atvēlēta, tā teikt, pienācīga vieta, jo “šrēderizācijas” pakāpe ir augsta, savukārt partiju vēlme skaidrot būtiskus lēmumus – visai maza. Vēl šobaltdien nav pat jēdzīgi izskaidrota “Vienotības” dedzība gāzt pašas “Vienotības” vadīto valdību, pakļaujot Latviju riskam no drošības viedokļa saspringtā brīdī. Bet skaidra nostāja un atklātas sarunas uzturēšana (vai vismaz vēlētāju neturēšana par muļķiem) arī palīdz sargāt valsti no ārējām manipulācijām. Tādēļ Latvijas partijām un iestādēm nenāktu par sliktu šo to noderīgu aizgūt no mūsu tagad kritizētās Vācijas politiskās kultūras. Galu galā esam vienā sasaistē. Un turklāt vienā sarakstā.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Vienotība vienozīmīgi ir valsts ienainiece jo kā citādi varētu izskaidrot viņu reklāmas rulīšus cik labi ir uzņemt teroristus Latvijā un izmitināt Muciniekus.

  2. Nacionālu valstu saglabasanas eiropā ir VITALI svarīgs mūsu mērķis
    kamēr izdevība iegriezt Krievijai.. ja kādam gribas pie reizes var, bet ne jau mirsim tapēc paši lai par katram varītēm mekletu kā mēs tā varētu viņiem iegriezt.

Harijs Tumans: Kā savaldīt "ciklopus" un pasargāt valsts intereses (6)Gaidot valsts simtgadi, dažādu šim svarīgajam notikumam veltīto pasākumu un ieceru saraksts kļūst aizvien garāks.
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Ziemeļkoreju nevar apturēt

Visas pasaules politiķu uzmanības lokā šonedēļ atkal nonākusi Ziemeļkoreja saistībā ar tās radītajiem kodoldraudiem. Ziemeļkoreja pagājšpiektdien izšāva austrumu virzienā vidēja darbības rādiusa ballistisko raķeti, kas pārlidoja Japānu un nokrita Klusajā okeānā. Raķete nolidoja 3700 km, kas ir lielākais attālums, kas nolidots Ziemeļkorejas ballistisko raķešu izmēģinājumos. ANO Drošības padome stingri nosodīja šo “augsti provokatīvo” soli. Taču Ziemeļkorejas vadītājs Kims Čenuns solīja pabeigt šīs valsts kodolieroču programmu, neraugoties uz pastiprinātām sankcijām pret Phenjanu. Kims sacīja, ka Ziemeļkorejas ieroču attīstības galīgais mērķis ir panākt “reālu spēku līdzsvaru” ar ASV. Atbilstoši ASV aplēsēm, Ziemeļkorejas bruņojumā ir līdz 60 kodolieročiem.

Vai partijām jāpalielina valsts budžeta finansējums?
Agris Liepiņš: Nepilsoņu lamatas (36)Pilsonības jautājumi ir līdzvērtīgi valsts teritoriālās neaizskaramības jautājumiem!
Viss var būt taisnība, izņemot to, kas tiek drukāts (19)Sudrabas komisijā žurnālistu organizācijas viena otru apsmidzina ar indīgām ķimikālijām
Rita Našeniece: Impērijas brīvprātīgie palīgi (96)Piederību valstij nenodrošina uztiepti papīri. To nodrošina audzināšana.
Draugiem Facebook Twitter Google+