Mobilā versija
+5.5°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
20. jūlijs, 2016
Drukāt

Uzņēmējs: Jūrmalā nekustamā īpašuma tirgus praktiski ir apstājies (3)

Foto - LETAFoto - LETA

SIA "Vestabalt" valdes priekšsēdētājs Aldis Plaudis.

Ņemot vērā, ka termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) īpašumu pircējiem-nerezidentiem kopš 2014.gada praktiski vairs netiek izsniegtas, no Latvijas tirgus nerezidenti ir pazuduši, intervijā aģentūrai LETA sacīja nekustamo īpašumu kompānijas “Vestabalt” īpašnieks Aldis Plaudis.

“Protams, kā jau jebkurš jauns tirgus instruments, arī TUA radīja zināmu negāciju. Neviens jauns instruments uzreiz nevar būt ideāls, laika gaitā tas aprobējas un pieslīpējas. Arī šo instrumentu vajadzēja pilnveidot, bet šis instruments kopš 2014.gada septembra vairs praktiski netiek izmantots,” sacīja Plaudis.

Viņš norādīja, ka tas ir atstājis arī būtisku ietekmi uz tirgu. Jūrmalā tirgus praktiski ir apstājies, darījumu apjoms ir samazinājies par 80%. Savukārt Rīgā tie elitārie dzīvokļi, kas bija pa kabatai nerezidentiem kā investīciju objekti, arī patlaban netiek pārdoti, skaidroja uzņēmējs.

“Vietējiem pircējiem tie īsti nav paredzēti. Protams, arī Latvijā ir turīgo iedzīvotāju slānis, bet viņiem jau pārsvarā ir savi mājokļi. Jebkura normāla sabiedrība balstās uz turīgo vidusslāni. Kas pie mums ir šis vidusslānis? Jauni cilvēki, kas strādā bankās, auditorkompānijās, IT kompānijās, vidējā līmeņa vadītāji dažādās kompānijās. Jā, šie cilvēki var nopirkt dzīvokli ar cenu līdz aptuveni 200 000 eiro, jo nauda šobrīd ir lēta un pēdējos gados vieglāk kvalificēties kredītam. Taču klusajā centrā Elizabetes ielā un Alberta ielā ir dzīvokļi, kuru pārdošanas cena ir virs miljona eiro, un tie vietējiem pircējiem nav pa kabatai. Ir tikai atsevišķi pārdošanas gadījumi, kurus nevar nosaukt par tirgu. Turklāt tie pārsvarā nav vietējie pircēji,” stāstīja Plaudis.

Viņš informēja, ka salīdzinājumā ar 2014.gadu TUA pieprasījumu samazinājums ir apmēram 10 reizes, tas ir, no 2500 pieteikumiem uz 125 šī gada pirmajā pusē. Naudas ziņā tas ir samazinājums no aptuveni 400 miljoniem eiro uz 20 miljoniem eiro šī gada piecos mēnešos.

“Šodien uz nerezidentiem orientētu projektu es nesāktu, jo neredzu tam prognozējamu realizācijas laiku. Šādos hiperdārgos projektos var atļauties ieguldīt tikai kāds ārvalstu investors, taču viņš patlaban uz Latviju jau skatās ar neuzticību,” skaidroja Plaudis.
Tomēr uzņēmējs piebilda, ka vairākkārt ir dzirdējis investoru izteikumus, ka labāk ir “ieguldīt naudu ķieģeļos Latvijā, nevis bankā Krievijā”.

“Austrumos ir bagāti cilvēki, kuri nav nekādos melnajos sarakstos un var atļauties ieguldīt miljonus, lai uzbūvētu vai rekonstruētu māju Rīgā. Šādus cilvēkus neinteresē uzturēšanās atļaujas, viņš uzbūvē māju un lai viņa stāv. Viņu neuztrauc, vai māja tiks pārdota gada, divu vai trīs laikā – viņš ir ieguldījis līdzekļus, diversificējis savu investīciju kapitālu, un lēnā pārdošana viņam nerada finansiālas problēmas. Māja Rīgā pagaidām tiek uzskatīta par drošu ieguldījumu,” piebilda Plaudis.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. … Paldies Dievam, ka sadas spekulacijas ar nekustamiem ipasumiem varbut vairs nevaretu notikt …!

    … Jau tulit pec 1990. g. veikli cilveki parnema Jurmalas vadibu un iesakas, ar svesas un importetas naudas palidzibu, vecas nomenaklaturas izraviens … !

    … Palasiet vai ti publicetas sudzibas gadus desmit un vairak atpakal, un sadu cilveku nekaunigo NI tirgus izvesanu un parnemsanu sava kontrole … jau sakot ar Zakestas vadibu … un tas viss no personigiem piedzivojumiem … !

    … Sadiem labi paedusiem … laiks padomat par valsti un tas pamattautas situaciju … !

  2. Cik prcentus iedzīvotāju Ļatvijā varētu pieskaitīt vidusšķirai 2-3% vai vēl mazāk? Cik pie izdzīvotājiem?

  3. Plauža kungs, nesapņojiet!
    Vidējā līmeņa vadītājs var labi ja atļauties līdz 100000 tūkstošiem īpašumu. Paņemiet kalkulatoru un parēķiniet. Arī pie šādas summas jau “māte” jātirgo. Es nevaru lasīt šīs muļķības, kuras propogandē “speciālisti”, kuriem nav sapratnes par reālo dzīvi, kādu dzīvo šai valstī vidusslānis.
    Plauža kungs, atbildiet lūdzu, par kādu algu Jūs runājat, kad lietojat vārdu salikumu Vidēja līmeņa vadītāji?

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+