Ķīnas imperatora pils aina 18. gs. miniatūrā.
Ķīnas imperatora pils aina 18. gs. miniatūrā.
Arhīva foto

Pekina par Ķīnas galvaspilsētu kļuva pirms 580 gadiem. Kāpēc imperators Junle pavēlēja pārcelt galvaspilsētu? 0

Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 5
Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 27
TV24
“Jāklausās, ka esam šmaukušies.” Par netaisnību un piemaksām tiem pensionāriem, kuri strādājuši padomju laikā 189
Lasīt citas ziņas

Pirms 580 gadiem Ķīnas Minu dinastijas trešais imperators Junle, kas bijis ārkārtīgi nežēlīgs, bet reizē gudrs valdnieks, pavēlēja valsts galvaspilsētu no Janczi upes lejteces ostas Nankinas pārcelt uz iekšzemi, uz Pekinu, kur tā atrodas arī mūsdienu Ķīnā.

Par nepārprotamu zīmi savai izvēlei Junle Pekinas centrā sāka celt leģendāro un milzīgo “Aizliegto pilsētu” – piļu, tempļu, noliktavu, kazarmu un vēl citu ēku – kopumā 980 – kompleksu.

CITI ŠOBRĪD LASA

720 tūkstošu kvadrātmetru lielā “Aizliegtā pilsēta”, kas ir pasaulē lielākais pils komplekss, līdz pat 20. gadsimta sākumam kalpoja par Ķīnas imperatoru rezidenci.

Ieeja no ārpasaules ar mūriem un grāvi izolētajā rezidencē bija atļauta tikai pašam imperatoram, viņa ģimenes locekļiem un pietuvinātajām personām, bet ne vienkāršiem ļaudīm vai ārzemniekiem.

Galvaspilsētas pārcelšana, kuras process bija ievadīts vēl iepriekšējā Minu dinastijas valdnieka laikā, saistījās ar Minu vēlmi pēc iespējas notušēt visu, kas saistījās ar iepriekšējās dinastijas darbību, jo iepriekšējā, 1368. gadā gāztā Juaņu dinastija bija Ķīnu iekarojušo mongoļu pēcteči.

Juaņiem galvaspilsētas bija vairākas, un imperators ar savu galmu tās apceļoja, tomēr iecienītākā skaitījās Nankina, kuras vārds ķīniešu jeb haņu valodā nozīmē “Ziemeļu galvaspilsēta”.

Savukārt Pekina tulkojumā ir “Dienvidu galvaspilsēta”.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.