Pirms 150 gadiem dzimis latviešu literatūras klasiķis Ernests Birznieks-Upītis 2
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
1871. gada 6. aprīlī. Dzimis “Pelēkā akmens stāstu” autors
Pirms 150 gadiem Dzirciema pagasta “Bisenieku” rentnieka ģimenē piedzima latviešu literatūras klasiķis, “Pelēkā akmens stāstu”, “Pastariņa” triloģijas un “Nīnas pasaciņu” autors Ernests Birznieks-Upītis.
Literāte Māra Zālīte teikusi: “”Pastariņa dienasgrāmata”, tāpat kā “Pelēkā akmens stāsti”, ir laba literatūra ar lielu kultūrvēsturisku pievienoto vērtību. Birznieka-Upīša reālisms kā metode ļāvis iemūžināt Latvijas lauku ļaužu dzīvi 19. gadsimta otrajā pusē.”
Līdz ar to var sacīt, ka tas ir ne tikai literārs darbs, bet arī liecība par laikmeta sadzīvi.
Līdzīgi varētu sacīt arī par “Kaukāza stāstiem”, kur autors aprakstījis savus vērojumus, laikā no 1893. līdz 1921. gadam strādājot par mājskolotāju un ierēdni Baku naftas laukos.
Ne velti literatūrkritika jau 1923. gadā atzīmēja: “Birznieks-Upītis savos labākos stāstos un tēlojumos ir reālists ar spilgtām objektivitātes iezīmēm. Viss, ko vien viņa spalva vai zīmulis šajos darbos tēlo, nav kaislā, eksotiskā fantāzijā skatītas vai vīzijās pārveidotas dzīves trauksmes, notikumi un iespējamības, bet ikdienišķas dzīves un dabas kopībā ritošo veidu atspoguļojums.”
Kritika konstatēja, ka pat bērniem un jauniešiem domātajos darbos tomēr “trūkst bērnišķi naivās skatīšanas spējas”, bērna fantāzijas lidojuma, kas zināmā mērā stāstus padara bērna uztverei smagnējus.
Birznieks-Upītis dzīves laikā darbojies arī kā pedagogs, tulkotājs un izdevējs. Izmantojot labi apmaksātā ierēdņa algu, 1908. gadā viņš Rīgā nodibināja izdevniecību “Dzirciemnieki”, kas ne peļņas nolūkos izdeva galvenokārt latviešu autoru – J. Akuratera, Aspazijas, K. Ieviņa, J. Jaunsudrabiņa, L. Laicena, Raiņa un viņa paša – darbus.
Latvijā no Baku rakstnieks atgriezās 1921. gadā; paralēli literatūrai darbojās kā bibliotekārs, bet pēckara gados pievērsās bērnu grāmatu radīšanai.
