Visi esam pieraduši dažādos svētkos apdāvināt skolotājus. Tāpat, iespējams, kāds ik pa reizei ārstam aiznes konfekšu kasti kā pateicību par veselības stāvokļa uzlabošanu vai vienkārši labu attieksmi. Reizēm dzirdam arī, ka sabiedrības locekļi piedāvā naudu policistiem, cenšoties izbēgt no atbildības.
Bet, piemēram, kāda būtu situācija, ja konfekšu kasti, kuru ierasts dāvināt skolotājiem vai ārstiem, piedāvātu policistam vai citai valsts amatpersonai? Vai tas jau būtu kukulis? Un vai skolotājiem un ārstiem drīkst dāvināt arī ko dārgāku, vai arī tad tas likuma priekšā kļūst par kukuli? Izrādās, ka starp dāvanu un kukuli likuma izpratnē ir ļoti skaidra robeža. Sīkāk par to skaidro zvērināts advokāts Jānis Dzanuškāns.
To, vai dāvana ir kukulis, nosaka amats un nodoms
Dzanuškāns stāsta, ka robežšķirtni starp dāvanu un kukuli sabiedrībā mēdz pārprast. Atšķirība starp tiem nav priekšmetā vai summā, bet nodomā un kontekstā.
Dāvana ir tad, ja tā tiek dota bez gaidas saņemt īpašu labvēlību. Kukulis ir tad, ja dāvana tiek dota ar mērķi ietekmēt lēmumu, pakalpojumu vai attieksmi.
Tieši tamdēļ likums valsts amatpersonām dāvanu un īpašu attieksmi pret cilvēkiem ierobežo ļoti stingri. Likums par interešu konflikta novēršanu skaidri saka: valsts amatpersona — policists, muitas un VID darbinieks, inspektors — dāvanas pieņemt nedrīkst, izņemot nelielus protokolāros suvenīrus.
Kāpēc? Tāpēc, ka šīs amatpersonas pieņem lēmumus, kas ietekmē mūsu makus, sodus, nodokļus un drošību.
Tad kā ir ar ārstiem un skolotājiem? Tās ir divas atšķirīgas situācijas.
Skolotāji un lielākā daļa ārstu ikdienā nav valsts amatpersonas. Tas nozīmē, ka uz viņiem neattiecas amatpersonu dāvanu aizlieguma režīms.
Ziedi skolotājai izlaidumā vai konfekšu kaste ārstam — tie paši par sevi nav kukuļi. Bet — un tas ir lielais “bet” — viņus joprojām var sodīt pēc Krimināllikuma par tā saukto nelikumīgo atlīdzību, ja dāvana tiek dota, lai saņemtu īpašu labvēlību.
Ja vecāki iedod dāvanu, lai bērnam ieliktu labāku atzīmi, vai pacients maksā, lai bez rindas tiktu pie konkrēta ārsta, — tas jau nav pateicības žests. Tas ir kukulis, tikai citā juridiskā kategorijā.
Ja skolotājs vai ārsts ieņem administratīvu amatu — viņš kļūst par valsts amatpersonu. Piemēram, skolas direktors vai slimnīcas nodaļas vadītājs. Šādā gadījumā dāvanas viņam ir aizliegtas tāpat kā policistam vai VID darbiniekam.
Tātad — profesija pati par sevi nenosaka, vai dāvana ir kukulis. To nosaka amats un nodoms.
Vai pastāv konkrēta summa?
Nē. Likums Latvijā nesaka: “no 50 eiro sākas kukuļošana.”
Kukulis var būt arī simboliskas vērtības — ja tas dod labumu lēmuma pieņēmējam. Tiesa praksē bijuši gadījumi, kad cilvēki sodīti pat par 100 eiro vai ar pārtikas paciņu policijas amatpersonai.
Kādi ir sodi?
– Par kukuli valsts amatpersonai līdz 8 – 10 gadiem cietumā.
– Par nelikumīgu atlīdzību skolotājiem, ārstiem u.c. līdz 3 gadiem, kā arī profesijas aizliegums.
Un kāpēc tas viss ir svarīgi?
Jo dāvana nav problēma, ja tā nerada interesi vai pienākumu. Problēma rodas brīdī, kad dāvanas mērķis ir pārpirkt objektivitāti.
Un to likums aizliedz neatkarīgi no tā, vai dāvana ir ziedi, konjaks vai aploksne.
Tātad: ziedi skolotājai — dāvana.
Nauda par labāku atzīmi — kukulis.
Konfektes ārstam — pateicība.
Konjaks, lai tiktu bez rindas — kukulis.
Nauda policistam, lai neraksta protokolu — vienmēr kukulis.
Un tā ir robeža, ko likums velk ļoti skaidri.



