Dodamies pie ārsta, lai saņemtu palīdzību, bet pretī… nāve. Kā rīkoties pacientam, ja mediķis ārstniecības iestādē pieļauj kļūdu?
0
Ikdienā mediķi ir tie, kas ne tikai mūs ārstē, bet arī glābj dzīvības. Taču publiskā telpā izskanējušie notikumi liek domāt, ka, iespējams, var būt arī otrādi – mediķu kļūdu dēļ var arī izdzist pacienta dzīvība.
Nesen LA.LV vēstījām par traģisko gadījumu, kad iespējamas mediķu kļūdas dēļ, vietām sjaucot medikamentus, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas onkoloģijas nodaļā esot miris kāds 8 gadus vecs pacients.
Tobrīd šķita, ka tas ir vienīgais tāds nelaimes gadījums, tomēr tā vis nav. Nedēļu vēlāk publicējām vēl vienu līdzīgu stāstu – dzīvību zaudēja opis, kurš, iespējams, tika neatbilstoši ārstēts Bauskas slimnīcā.
Abi gadījumi šobrīd tiek izmeklēti. Atliek vien cerēt, ka kas tāds vairs nekad neatkārtosies. Bet ko darīt pacientiem vai to tuviniekiem, kuri piedzīvojuši situāciju, kad mediķi ārstniecības iestādē pieļāvuši kļūdu? To, kā rīkoties, skaidro zvērināts advokāts Jānis Dzanuškāns.
Svarīgi ir rīkoties laikus un juridiski korekti
Ja pacientam vai viņa tuviniekiem ir pamatotas aizdomas, ka ārstniecības iestādē pieļauta mediķu kļūda, svarīgi rīkoties secīgi un vēlams juridiski korekti.
Pirmkārt, jāzina, ka pacienta tiesības Latvijā aizsargā Pacientu tiesību likums, kas nosaka, ka pacientam ir tiesības uz kvalitatīvu, profesionālu un drošu ārstēšanu.
Ja šīs tiesības ir pārkāptas, pacientam vai viņa likumiskajiem pārstāvjiem ir tiesības prasīt gan ārstniecības personas atbildību, gan atlīdzību par nodarīto kaitējumu.
Praktiski soļi būtu šādi.
Vispirms ir jāpieprasa un jāsaglabā visa medicīniskā dokumentācija — slimības vēsture, izmeklējumu rezultāti, ārstu konsīliju slēdzieni. Saskaņā ar Pacientu tiesību likuma 10. pantu pacientam vai viņa pārstāvim ir tiesības saņemt šo informāciju pilnā apjomā.
Otrkārt, ieteicams vērsties Veselības inspekcijā, iesniedzot rakstveida sūdzību. Veselības inspekcija izvērtē, vai ārstniecības personas rīcība atbildusi profesionālajiem standartiem, un var konstatēt disciplinārus vai administratīvus pārkāpumus. Šis atzinums bieži ir būtisks arī turpmākajās tiesvedībās.
Treškārt, ja pacientam vai viņa tuviniekiem ir nodarīts kaitējums veselībai vai iestājusies nāve, iespējams vērsties Ārstniecības riska fondā, kas darbojas saskaņā ar Ārstniecības likumu. Fonds paredzēts tieši gadījumiem, kad kaitējums radies ārstniecības procesa laikā, un tas ļauj saņemt kompensāciju, pat nepierādot konkrēta ārsta vainu civiltiesiskā nozīmē.
Vienlaikus vai alternatīvi ir iespējama civiltiesiska prasība tiesā pret ārstniecības iestādi vai ārstniecības personu par mantisko un nemantisko kaitējumu, pamatojoties jau uz Civillikuma normām. Smagākos gadījumos, ja ir aizdomas par rupju nolaidību vai profesionālo pienākumu nepildīšanu, var tikt uzsākts arī kriminālprocess, nu jau saskaņā ar Krimināllikumu.
No tiesu prakses var minēt, ka
Latvijas tiesas arvien biežāk atzīst pacientu tiesību pārkāpumus, ja tiek konstatēta novēlota diagnostika, nepietiekama pacienta uzraudzība vai pat komunikācijas trūkums ar pacienta tuviniekiem.
Pēdējos gados vairākos spriedumos tiesas ir uzsvērušas, ka ārstniecības iestādei ir pienākums ne tikai ārstēt, bet arī pienācīgi dokumentēt un pamatot pieņemtos medicīniskos lēmumus.
Noslēgumā jāuzsver, ka šādos gadījumos ir svarīgi nekavēties, rīkoties juridiski korekti un savlaicīgi konsultēties ar advokātu, kurš vēlams specializējas medicīnas tiesībās. Tas palīdz gan aizstāvēt pacienta vai tuvinieku tiesības, gan panākt taisnīgu atlīdzību, ja kļūda patiešām ir notikusi.
