It kā nauda no konta noņemta, bet maksājums rādās rezervēts… Kā tas “strādā”?
0
Finanšu pratība ir ļoti nozīmīga prasme. Tā noder gan, lai dzīvotu no algas līdz algai, gan, lai iekrātu naudu. Tomēr bankas maksājumos nereti parādās rezervētie maksājumi. Skaidrs – maksājums ir rezervēts, bet nav skaidrs, ko īsti tas nozīmē.
Nereti rezervētos maksājumus savā bankas konta izrakstā redzu, piemēram, internetveikaliem. Bet arī – kā kuru reizi. Tāpat ir gadījies, kad rezervētā nauda tiek atgriezta, bet pēc tam paņemta atpakaļ.
Šādas ikdienas detaļas man lika aizdomāties, kas vispār ir rezervētie maksājumi un kā tie darbojas.
Lai noskaidrotu vairāk par šo maksājumu īpatnībām, sazinājos ar Jānis Kropu, “Swedbank” Mediju attiecību vadītāju.
Kas ir rezervētie maksājumi – kāda ir to specifika?
Rezervētie maksājumi ir tie karšu darījumi, kur klients pats iniciē darījumu ar maksājumu karti. Tā kā sistēmai pirms darījuma izpildes ir jāpārbauda kartes parametri (piemēram, vai karte ir derīga, kāds ir kartes darījuma limits, naudas līdzekļu pieejamību kontā u.tml.), tad izpildoties visiem parametriem, sistēma apstiprina autorizāciju un kontā parādās rezervējums. Tiklīdz no tirgotāja puses parādās pieprasījums pēc darījuma summas, tā šī rezervētā naudas summa tiek pārskaitīta tirgotājam.
Kādēļ reizēm ir gadījumi, kad rezervētā nauda tiek atgriezta, bet pēc tam atkal noņemta?
Maksājumu karšu darījumā ir iesaistītas vairākas puses. Gan klients (pircējs), kurš uzsāk darījumu ar maksājuma kartes datu ievadīšanu, maksājumu kartes izdevējiestāde (banka), kas nodrošina maksājuma izpildi, tirgotājs (pakalpojuma sniedzējs), kurš saņems maksājumu un arī šī tirgotāja maksājumu iestāde (cita banka/iestāde). Ja tirgotājs “nepieprasa” maksājuma saņemšanu noteiktā laika posmā, “Swedbank” maksājumu sistēma automātiski atceļ neizpildītās rezervācijas (t.s. time-out rezervācijas). Līdz ar to, iespējams, ir tehniski bijušas vairākas rezervācijas tirgotājam, vai arī tirgotājs ir pieprasījis rīkojuma izpildi vēlāk, pamatojot darījuma faktu.
Kāda ir uzņēmumu piekļuve klientu bankas kontiem?
Uzņēmumi (pakalpojuma sniedzēji) nepiekļūst klientu kontiem. Rezervētie maksājumi notiek tikai tad, ja transakciju pamato veikts darījums. Šajā gadījumā – klients, kurš ne tikai ievadījis maksājumu kartes datus, bet arī apstiprinājis pirkumu ar sev pieejamiem autorizācijas rīkiem (“parakstījis” piekrišanu darījuma izpildei).
“Swedbank” pārstāvis skaidro, ka vienīgais izņēmums, kuros pakalpojuma sniedzējs piekļūst klienta bankas kontam, ir abonēšanas pakalpojumi, kuros klients (maksājumu kartes turētājs) ir noslēdzis vienošanos ar pakalpojuma sniedzēju, ka katru mēnesi caur attiecīgo maksājumu karti tiks veikts automātisks “pirkums”. Mulsumu mēdz radīt arī krāpšanas gadījumi. Ņemot vērā, ka maksājumu kartes tiek plaši izmantotas visdažādākajos veikalos un iepirkšanās platformās, ja nav pienācīga drošības sistēma šo platformu datu bāzēs, karšu dati mēdz nonākt citu cilvēku rokās. Krāpnieki tad cenšas izmantot šādas kartes, lai veiktu krāpnieciskus darījumus. Šī iemesla dēļ bankas ieviesušas karšu maksājumu apstiprinājumus ar autentifikācijas rīkiem.
Vai un kā banka šo regulē/kontrolē?
Banka ir iestāde, kuras uzdevums izpildīt klienta rīkojumu savas naudas izlietošanai. Tāpēc banka darījumiem prasa klienta apstiprinājumu, ka tiešām darījums ir sankcionēts. Savukārt, saņemot maksājumu karti, klients piekrīt arī maksājumu karšu lietošanas noteikumiem, kā piemēram, nenodot karšu datus trešo personu rokās, lai samazinātu krāpšanas riskus. Papildu tam, banka uztur maksājumu karšu monitoringa sistēmu, lai pēc iespējas plašāk ierobežotu darījumus, kur iespējams karšu dati nonākuši krāpnieku rokās. Tāpat ir sistēmas, kas nodrošina “saziņu” starp bankas klientu/kartes turētāju un pakalpojuma sniedzēju/tirgotāju. Sistēmai ir virkne kritēriju, kuriem jāizpildās, lai darījums būt veiksmīgs.
Ja arī Tev ir kādi juridiski jautājumi vai neskaidrības, droši raksti man uz e-pastu [email protected], meklēšu uz tiem atbildi!
