65 gadu vecumā mūžībā devies bijušais ministrs Ziedonis Čevers 0
6. oktobrī 65 gadu vecumā miris kādreizējais politiķis, bijušais iekšlietu ministrs un “Demokrātiskās partijas “Saimnieks”” dibinātājs Ziedonis Čevers, vēsta lsm.lv.
Ziedonis Čevers bija bijušais latviešu politiķis, bijis Demokrātiskās partijas “Saimnieks” vadītājs, Latvijas Ministru prezidenta biedrs un Latvijas iekšlietu ministrs divās valdībās.
Z. Čevers ir dzimis 1960. gadā. 1978. gadā viņš pabeidza Rīgas 8. vidusskolu, bet 1982. gadā absolvēja Latvijas Fiziskās kultūras institūtu fiziskās audzināšanas specialitātē. Bijis džudo treneris.
Padomju laikā aktīvi darbojies Komjaunatnē (iestājies 1981. gadā) un PSKP, bijis Komjaunatnes Rīgas Kirova rajona (tagad Centra rajons) Pirmais sekretārs 1987. gadā un pilsētas komitejas Pirmais sekretārs 1988. un 1989. gadā.
1989. gadā Z. Čevers nesekmīgi kandidēja PSRS tautas deputātu padomes vēlēšanās. 1991. gadā viņš kļuva par Rīgas pilsētas Iekšlietu pārvaldes priekšnieka vietnieku, Augusta puča laikā nostājies Latvijas Augstākās padomes pusē. Šajā laikā darbojies Latvijas Tautas frontē.
Pēc tam, kad Aloizs Vaznis atkāpās no amata, Z. Čevers 1991. gada novembrī kļuva par iekšlietu ministru Ivara Godmaņa valdībā. Līdz ar Valda Birkava Ministru kabineta apstiprināšanu zaudējis amatu.
1994. gadā Z. Čevers nodibināja partiju “Saimnieks”, kļuva par tās priekšsēdētāju un tika ievēlēts Rīgas domē.
1995. gada 29. maijā apvienojās Z. Čevera vadītā partija “Saimnieks” un Demokrātiskā Centra partija, izveidojot Demokrātisko partiju “Saimnieks” (DPS), par kuras priekšsēdētāju kļuva Z. Čevers. 6. Saeimas vēlēšanās DPS ieguva 15,15% balsu un 18 vietas parlamentā. Pēc tam, kad Saeimā netika apstiprināta Māra Grīnblata valdība, par premjera kandidātu tika virzīts Z. Čevers. Saeimas balsojuma pirmajā kārtā par viņa valdību nobalsoja 50 deputāti, tāpēc tika rīkota pārbalsošana. Otrajā kārtā par balsoja 49 deputāti, tādējādi valdību neapstiprinot. Vēlāk par Ministru prezidentu kļuva Andris Šķēle. Šķēles 1. Ministru kabinetā Z. Čevers ieņēma Ministru prezidenta biedra vietu. 1996. gadā pēc nesaskaņām ar A. Šķēli viņš amatu atstāja.
1997. gadā darbu sākušajā Guntara Krasta valdībā Z. Čevers vēlreiz ieņēma iekšlietu ministra vietu. 1998. gada 9. aprīlī “Saimnieks” atsauca partijas locekļus no valdības, un Z. Čevers izteica gatavību veidot nākamo valdību. G. Krasta Ministru kabinets izturēja uzticības balsojumu un Z. Čevers 5. maijā atkāpās no DPS priekšsēdetāja amata, tomēr jauns priekšsēdētājs netika ievēlēts un Z. Čevers palika amatā. 7. Saeimas vēlēšanās DPS ieguva tikai 1,6% balsu, līdz ar to partija neiekļuva Saeimā. Pēc neveiksmes vēlēšanās Z. Čevers 10. oktobrī vēlreiz atkāpās no partijas vadītāja amata. Par jauno partijas priekšsēdētāju tika ievēlēts Andris Ameriks.
1999. gada 7. decembrī Z. Čevers un Ēriks Zunda pameta partiju pēc tam, kad tika izteikts nodoms to pārdēvēt par Latvijas Demokrātisko partiju un noteikt sociāldemokrātisku ievirzi. Šajā pašā gadā viņš bija Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa ārštata padomnieku integrācijas un drošības jautājumos. 2001. gaadā Z. Čevers bija Rīgas domes priekšsēdētāja Gundara Bojāra padomnieks.
Pēc vairākiem gadiem ārpus aktīvās politikas Z. Čevers paziņoja par nodomu atgriezties politikā 2002. gada sākumā. 12. aprīlī tika dibināta Latvijas Brīvības partija, un viņš kļuva par vienu no partijas biedriem. Par premjerministres kandidāti tika izvirzīta Raita Karnīte. Centrālā vēlēšanu komisija sākotnēji nepieņēma partijas sarakstu.Partija 8. Saeimas vēlēšanās ieguva tikai 0,2% balsu un neiekļuva Saeimā. Brīvības partijas darbību apturēja 2004. gada 5. oktobrī, bet to likvidēja 2006. gada 5. maijā. Kopš tā laika Z. Čevers politikā nav darbojies.
