Ābers: Diemžēl Otrā pasaules kara notikumi savā cietsirdības un brutalitātes atvarā iznīcināja Čakstes daudzsološo personību 12

Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Notriektā tautumeita 7
Veselam
Zinātnieki atklājuši iemeslu, kas varētu izskaidrot gados jaunu cilvēku biežo saslimstību ar vēzi 57
Lasīt citas ziņas

Pirms 120 gadiem Bulduros zvērinātā advokāta un nākamā pirmā Latvijas Valsts prezidenta Jāņa Čakstes ģimenē piedzima Konstantīns Čakste – jurists un simboliska personība pretošanās un Latvijas valstiskuma atjaunošanas kustībā, ja runā par vācu okupācijas laiku.

Konstantīns Čakste palicis vēsturē kā vīrs, kurš 1943. gadā uzņēmās vadīt nelegālo Latvijas Centrālo padomi (LCP).

CITI ŠOBRĪD LASA

Organizācija apvienoja latviešu politiķu un intelektuāļu grupu, kas par mērķi izvirzīja demokrātiskas, 1922. gada Satversmei atbilstošas republikas atjaunošanu pēc Otrā pasaules kara, lielā mērā cerot uz rietumvalstu palīdzību.

Vēsturnieku un vēstures interesentu vidū gan nerimst diskusijas par to, kāds bija praktiskais LCP un tā sagatavotā Memoranda, kā arī paša K. Čakstes ieguldījums un svarīgums šajā cīņā, jo, kā viens, tā otrs tolaik plašākai sabiedrībai okupētajā Latvijā palika nezināmi, kamēr par nacionālajiem partizāniem bija dzirdējuši daudzi.

Līdz 40. gadu sākumam K. Čakste ar politiku nenodarbojās, toties bija labi zināms LU mācībspēks, ievērojams juristu aprindās. 30. gados viņa juridisko interešu loks bija plašs un skāra civiltiesiskos, tostarp ar ekonomisko darbību saistītus jautājumus.

Nacisti LCP priekšsēdētāju arestēja 1944. gada 29. aprīlī. Viņš gāja bojā 1945. gada 22. februārī, Štuthofas koncentrācijas nometnes evakuācijas laikā. “Diemžēl Otrā pasaules kara notikumi savā cietsirdības un brutalitātes atvarā iznīcināja K. Čakstes daudzsološo personību, tā ka mēs (..) nevaram noteikti paredzēt, kas būtu veikts un panākts, ja šī jurista un politiska cīnītāja dzīve nebūtu izbeigusies jau nepilnu 44 gadu vecumā,” 1961. gadā trimdā iznākošajos “Latviešu Juristu Rakstos” atzīmējis vēsturnieks un jurists Benno Ābers.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.