Advokāts Dzanuškāns: Saprotu cilvēkus, kas grib turēt uzkrājumus skaidrā naudā situācijā, kad blakus notiek karš 89

“Šie dati var zināmā veidā liecināt par kaut kādu neuzticēšanos banku sistēmai. Mēs saprotam, ka visi elektroniskie norēķi ir tas pirmais, kas nobrūk kaut kādās krīzes situācijās,” tā TV24 raidījumā “Preses klubs” sacīja zvērināts advokāts Jānis Dzanuškāns, apspriežot izskanējušo ziņu par to, ka 2023.gadā no bankomātiem skaidrā naudā izņemti 4,6 miljardi eiro, bet bankomātos ielikti 2,1 miljards eiro. Kopējā skaidrās naudas aprite bijusi ap astoņiem miljardiem.

Reklāma
Reklāma
TESTS: Atbildi tikai uz 6 jautājumiem un mākslīgais intelekts izrēķinās tavu vecumu!
Izrādās, gurķus ar tomātiem nedrīkst ēst kopā! 8 produktu kombinācijas, no kurām labāk izvairīties 37
Pasaule visdrīzāk tomēr ir plakana – astrofiziķis izpētījis zemi visaugstākajā precizitātes līmenī
Lasīt citas ziņas

“Dzīvojot situācijā, kurā te blakus notiek karš, un laiku pa laikam mūs biedē ar citiem briesmīgiem notikumiem, kas varētu notikt, es pilnīgi saprotu cilvēkus, kas grib un uztur šos te savus uzkrājumus skaidrā naudā. Tāpēc, ka nevienam negribas nokļūt situācijā, kur tev ir nepieciešama nauda un bankomāts to neizdod zināmu apsvērumu dēļ,” tā turpināja komentēt advokāts Dzanuškāns to, kādēļ Latvijas iedzīvotāji uzkrāj skaidru naudu “savā kabatā”, nevis tur banku kontos.

“Tieši finanšu sistēma ir tā, kas pirmā nobuksē kādās krīzes situācijās. Tāpēc cilvēku vēlme operēt ar skaidru naudu un to uzturēt ir absolūti skaidrs,” piebilda advokāts. Pie tam Dzanuškāns uzsvēra, ka “tas nav nekas jauns”, ko paredzot valdības nesen pieņemtais jaunais ēnu ekonomikas apkarošanas plāns, kas paredz to, ka, piemēram, turpmāk Latvijā aktīvāk būs jāveic arī analīze par potenciālajiem ēnu ekonomikas dalībniekiem, kas katru mēnesi izņem vai ieliek bankomātos lielākas naudas summas.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Iespējams, samazinās tos apmērus, pēc kuriem skatās. Jau šobrīd bankas, pat nemaz vēl nenonākot līdz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) un ieraugot strauju kustību naudas izņemšanā un ielikšanā šajos kontos, viņi savam klientam jautā, ar ko tas ir saistīts un kāpēc to vajag,” skaidroja advokāts Dzanuškāns. “Pat neskatoties uz to, ka tā ir tava nauda un tava banka, tomēr banka to jautā un attiecīgi ziņo VID, kas tālāk pārbauda,” piebilda viņš.

Iespējams, jaunā ēnu ekonomikas apkarošanas plānā ir runa par to naudas apmēru, par kuru tad bankām būs obligāti jāziņo VID. “Varbūt par katriem 50 eiro būs ziņojums VID…Es nemāku teikt, jo nezinu sīkāk par konkrēto situāciju,” norādīja Dzanuškāns TV24 raidījumā “Preses klubs”, komentējot Latvijas iedzīvotāju paradumus par skaidras naudas izņemšanu no bankomātiem un uzkrāšanu ārpus bankas kontiem, kā arī nesen valdības pieņemto jauno ēnu ekonomikas apkarošanas plānu.

“Ja tu neizdari nekādus noziedzīgus nodarījumus, pārkāpumus vai nelikumības, tad tev pēc definīcijas nav par ko satraukties. Ir skaidrs, ka, no vienas puses, ir jācīnās ar ēnu ekonomiku, iespējams, nelegālas naudas apriti un tamlīdzīgi. Taču es gribētu vērst uzmanību, ka zināmā mērā tās ir cilvēktiesības – ja tā ir mana nauda, es ar to operēju, kā es gribu,” tā komentāra noslēgumā uzsvēra zvērināts advokāts Dzanuškāns.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.