Latvijā
Sabiedrība

Ar nodokļiem pret balto nāvi0

Foto: SHUTTERSTOCK

Tuvāko gadu laikā plānots ievērojami palielināt akcīzes nodokļa likmi saldinātiem dzērieniem, lai samazinātu neveselīgās dziras patēriņu. Pēc nodokļu reformas pudele kolas varētu maksāt pat vairāk nekā pudele alus. Veselīga dzīvesveida aizstāvji aicina vērsties ne tikai pret cukuru, bet arī citām vielām, kuru pārmērīga lietošana kaitē veselībai, piemēram, sāli un transtaukskābēm.

 

Pirmās brīvvalsts laikā Kārlis Ulmanis aicināja saldināt dzīvi, pie tējas vai kafijas pieberot trīs karotītes cukura: pa vienai par katru Latvijas cukurfabriku.

Mūsdienās cukura ražošanas industrija Latvijā ir iznīkusi, taču tieksme pēc saldumiem ir tikai palielinājusies.

Mediķi brīdina, ka pārmērīgs cukura patēriņš kaitē cilvēku veselībai un veicina bīstamu slimību attīstību.

 

Valsts vēlas ietaupīt

Lai ierobežotu kaitīgo vielu lietošanu, Latvijā jau labu laiku ir spēkā akcīzes nodoklis alkoholam un tabakas izstrādājumiem, bet tuvākajos gados gaidāms straujš akcīzes nodokļa kāpums arī saldinātiem bezalkoholiskiem dzērieniem. Saeima nesen nolēma, ka no 2022. gada akcīzes nodoklis par ļoti saldinātiem dzērieniem, kuros cukura līmenis pārsniedz astoņus gramus uz 100 mililitriem, būs 14 eiro par 100 litriem.

Tas nozīmē, ka saldināto dzērienu cena pieaugs par vairākiem centiem, piemēram, puslitra kolas pudele varētu maksāt vairāk nekā 80 centus jeb dārgāk nekā lētākais alus.

Šādas likuma izmaiņas ierosināja Saeimas deputāti no “Attīstībai/Par” frakcijas, kas gribēja panākt vēl straujāku akcīzes nodokļa kāpumu saldinātiem dzērieniem. Pēc viņu domām, ar lielākiem nodokļiem būs iespējams samazināt neveselīgo dzērienu patēriņu un mainīt iedzīvotāju paradumus.

“Saldinātajos dzērienos lielu kaloriju daudzumu veido tīrs cukurs, kas ātri uzsūcas asinīs. Ne jau velti cukuru sauc par balto nāvi, jo tas tiešā veidā noved pie smagām slimībām, piemēram, otrā tipa cukura diabēta, sirds un asinsvadu slimībām, aptaukošanās un citām slimībām. Mēs gribam, lai Latvijas cilvēki ir veseli un valstij nav jātērē līdzekļi novēršamu slimību ārstēšanai,” uzsver Saeimas deputāts un kardiologs Andris Skride.

Pētījumi rāda, ka cilvēkiem, kas ikdienā lieto saldinātos dzērienus, ir par 26% lielāks risks saslimt ar otrā tipa cukura diabētu.

Skride spriež, ka Latvijas iedzīvotāji uzturā pārāk daudz lieto vielas, kuru pārmērīgs patēriņš kaitē veselībai: cukuru, sāli un transtaukskābes. Neveselīgais uzturs atspoguļojas arī mirstības statistikā: vidēji Eiropas Savienības valstīs ar neveselīgu uzturu saistītie nāves gadījumu riski ir 18%, bet Latvijā attiecīgais rādītājs sasniedzis 31%.

 

Cenai ir nozīme

Ideja par neveselīgas pārtikas apkarošanu ar lielāku nodokļu palīdzību nebūt nav jauna; pirms dažiem gadiem jau toreizējais veselības ministrs Guntis Belēvičs ierosināja aplikt ar nodokļiem pārtikas produktus, kuru sastāvā ir pārāk daudz sāls, cukura un tauku. Tagad šīs idejas nonākušas līdz īstenošanai.

Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe spriež, ka akcīzes nodokļa kāpums, visticamāk, samazinās saldināto dzērienu patēriņu. “Latvijā patērētāji ļoti skatās uz pārtikas produktu un dzērienu cenu: izvēloties pirkumu, tieši cena ir galvenais kritērijs,” secina Gulbe.

Rīgas Stradiņa universitātes uzturzinātnes pasniedzēja, dietoloģe Lolita Neimane uzskata, ka cukuroto dzērienu cenas kāpums mazāk ietekmēs pieaugušos, bet vairāk bērnus, kuru rīcībā ir ierobežoti līdzekļi dažādu našķu iegādei.

Pēc viņas domām, ja augstāka cena atturēs bērnus no dienišķās kolas iegādes, tad nodokļa palielināšana būs sasniegusi savu mērķi.

“Lielākā saldināto dzērienu auditorija ir bērni, no kuriem daudzi jau saskārušies ar liekā svara problēmu. Mēs redzam, ka Latvijā ir arvien vairāk bērnu, kam ir liekais svars. Viņiem noteikti vajadzētu atturēties no cukurotiem dzērieniem, kas nelabvēlīgi ietekmē viņu veselību.”

 

Cukurs bojā zobus

Slimību profilakses un kontroles centra pētījums rāda, ka liekais svars ir 23% septiņgadīgo un 25% deviņgadīgo bērnu. Galvenie riska faktori, kas veicina liekā svara veidošanos, ir nepietiekamas fiziskās aktivitātes un neveselīgs uzturs.

Pētījums liecina, ka 48% bērnu lieto saldinātos dzērienus vismaz reizi nedēļā, bet 6,5% to dara katru dienu. Lolita Neimane norāda, ka liekais svars nebūt nav vienīgā problēma, ko veicina pārmērīga saldināto dzērienu lietošana.

“Jebkurš stomatologs jums pateiks, ka cukurs bojā zobus, un Latvijas bērniem zobu stāvoklis diemžēl ir daudz sliktāks nekā, piemēram, Skandināvijas valstīs.”

Arī kardiologs Andrejs Ērglis piekrīt, ka ar lielākiem nodokļiem ir iespējams vērsties pret cilvēku netikumiem. “Skaidrs, ka cukurs nav nekas labs, it sevišķi bērniem. Ja šo produkciju lieto nelielā daudzumā, nekas slikts veselībai nenotiks, bet pārmērīga cukura lietošana var izraisīt nevēlamas sekas.”

Pasaulē veikti pētījumi rāda, ka ar akcīzes nodokli neveselīgai pārtikai liekā svara pieaugumu iespējams samazināt vidēji par diviem kilogramiem gadā uz vienu cilvēku.

“Attīstībai/Par” priekšlikums paredzēja celt akcīzes nodokli saldinātiem dzērieniem vēl straujāk (līdz pat 20 vai 30 eiro par 100 litriem), bet pret tik strauju nodokļa kāpumu iebilda Latvijas bezalkoholisko dzērienu ražotāji un Zemkopības ministrija. Galu galā tika panākta vienošanās par kompromisu un pārejas periodu, lai jaunā nodokļu likme stātos spēkā no 2022. gada.\

Ražotāji tikmēr plāno pilnveidot bezalkoholisko dzērienu receptes, lai samazinātu cukura daudzumu. Arī starptautiskais milzis “Coca–Cola” solījis vairāk piedāvāt dzērienus ar samazinātu cukura daudzumu vai vispār bez cukura.

“Saldināto dzērienu ražotāji žēlojas, ka jaunais nodoklis varētu samazināt viņu produkcijas patēriņu, bet mums vispirms ir jādomā par bērnu veselību,” uzskata dietoloģe Lolita Neimane.

 

Dānijas “tauku nodoklis”

Foto: SHUTTERSTOCK

Cukura nodoklis jau darbojas vairākos desmitos valstu, un tā atbalstītāji uzskata, ka Latvijā to varētu piemērot ne tikai cukurotiem dzērieniem, bet arī citiem saldumiem, piemēram, kūkām un cepumiem. ”

Šis nodoklis jau ir ieviests vairāk nekā 40 valstīs, un tas ir parādījis savu efektivitāti, tāpēc arī mēs kopā ar kolēģiem iesniedzām šo priekšlikumu. Mana nākamā ideja ir ieviest akcīzes nodokli pārāk sāļiem produktiem,” vēsta kardiologs un Saeimas deputāts Andris Skride, norādot, ka arī pārmērīgs sāls patēriņš kaitē veselībai un var izraisīt pāragru nāvi.

Dānijā pirms gandrīz desmit gadiem tika veikts eksperiments, apliekot ar “tauku nodokli” dažādus produktus, kuros piesātināto tauku īpatsvars pārsniedza 2,3%, piemēram, gaļu, sieru, sviestu un citus piena produktus. Attiecīgo produktu cenu šis nodoklis palielināja par pāris eiro kilogramā. Nodokļa mērķis bija cīnīties pret aptaukošanos un samazināt neveselīgās pārtikas patēriņu.

Statistika rāda, ka patēriņš tiešām kritās, taču Dānijas valdība jau pēc gada nolēma pārtraukt eksperimentu un atcēla “tauku nodokli”.

Viens no iemesliem bija tas, ka daudzi dāņi vienkārši devās uz kaimiņvalstīm Vāciju un Zviedriju, lai iegādātos sieru un sviestu, bet Dānijas ražotāji cieta zaudējumus. Tomēr pētījums, ko pēc tam veica Kopenhāgenas un Oksfordas universitāšu zinātnieki, apliecināja, ka eksperiments ar “tauku nodokli” vismaz daļēji sasniedzis iecerēto mērķi, jo tā laikā par 4% sarucis piesātināto tauku patēriņš, cilvēki sākuši vairāk lietot uzturā dārzeņus.

Pētnieki spriež, ka eksperiments izglābis līdz pat 123 dzīvību gadā, pateicoties veselīgākam uzturam.

Tiesa gan, eksperimentam bijušas arī negaidītas sekas, piemēram, palielinājies sāls patēriņš, jo iedzīvotāji, lai kompensētu garšas izmaiņas, ko radīja cukura un tauku samazināšana, ēdienam vairāk pievienoja sāli.

 

Par lētāku gaļu

Nodokļu izmaiņas darbojas arī otrā virzienā, jo ar samazinātām nodokļu likmēm ir iespējams veicināt veselīgās pārtikas patēriņu. Latvijā pirms pāris gadiem tika ieviesta samazinātā (5%) pievienotās vērtības nodokļa likme svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem.

Zemkopības ministrija šo eksperimentu uzskata par sekmīgu, tādēļ pašlaik tiek izskatīta iespēja samazināto PVN likmi attiecināt arī uz citām pārtikas produktu grupām: piena produktiem, olām, svaigu gaļu un zivīm. Lauksaimniecības tirgus pētniece Ingūna Gulbe spriež, ka tas nāktu par labu ne tikai patērētājiem, bet arī Latvijas pārtikas ražotājiem, kam būtu iespēja piedāvāt lētāku produkciju un uzlabot savu konkurētspēju.

Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis piekrīt, ka svaigai pārtikai jākļūst lētākai un iedzīvotājiem pieejamākai.

Pēc viņa domām, nodokļu sistēma varētu mainīties ne tikai attiecībā uz pašiem produktiem, bet arī to iepakojumu, jo nepieciešams samazināt vides piesārņojumu. “Mums nevajadzētu samierināties ar situāciju, ka tagad katru puskilogramu kartupeļu iepako plastmasā, kas pēc tam piesārņo vidi,” uzskata Dūrītis.

Pēc dietoloģes Lolitas Neimanes domām, PVN samazināšana gaļai nebūtu uzskatāma par prioritāti, jo mūsdienās izskan arvien vairāk aicinājumu ierobežot gaļas patēriņu uzturā.

“Šobrīd mēs gaļu lietojam vairāk, nekā vajadzētu. Manuprāt, vairāk būtu jādomā, kā samazināt nevis gaļas, bet gan augļu un dārzeņu cenu, lai cilvēki neteiktu, ka nevar atļauties lietot uzturā svaigus, veselībai draudzīgus produktus. Nav obligāti pirkt eksotiskus augļus un dārzeņus; organisma vajadzības ļoti labi iespējams nodrošināt ar mūsu pašu burkāniem, kāpostiem, bietēm.”

 

Uzziņa

Akcīzes nodoklis saldinātiem dzērieniem pēc nodokļa paaugstināšanas būs:

14 eiro par 100 litriem: dzērieniem, kuros cukura līmenis ir virs astoņiem gramiem uz 100 mililitriem

Saistītie raksti

7,4 eiro par 100 litriem: dzērieniem, kuros cukura līmenis ir zem astoņiem gramiem uz 100 mililitriem; kā arī tiem dzērieniem, kuros cukura vietā izmantotas citas saldinātājvielas

 

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Latvijā
“Ikvienam ir jāzina sava loma sabiedrības organismā.” NMPD vadītāja par visaptverošo valsts aizsardzību
8 stundas
LE
LETA
Latvijā
Pēc ieceļošanas Latvijā vairs nebūs jādodas 14 dienu pašizolācijā. Kuras valstis ir drošas?
8 stundas
LE
LETA
Latvijā
Valsts atbalsts Covid-19 krīzes pārvarēšanai sasniedzis 2,1 miljardu eiro. Ministrijām pārdalīs 600 miljonus eiro
9 stundas

Lasītākie

LA
LA.LV
Latvijā
“Kretīns viņu nosauca par pērtiķi ugunskurā!” Streips atklāti par rasismu Latvijā un ASV 5
4 stundas
IR
Ilmārs Randers
Latvijā
“Esmu grāmatvede, veterinārārste, agronome un ģimenes pavāre!” Kā “dzīve atgriežas sliedēs” Madonas un Rēzeknes pusē
5 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
Jaunietis “kunga prātā” nesavalda auto un “noslauka” mašīnu, kurā gadu vecs bērns
3 stundas
AJ
Atis Jansons
Ekonomika
Daļai ir “aizgājis ciet širmis”, bet diez vai asiņainas bildes palīdzēs 1
3 stundas
IK
Ilze Kuzmina
Latvijā
Polittehnoloģisks gājiens: cik ēstiska ir skolu direktoru piedalīšanās politiskajā aģitācijā? 2
8 stundas