Ārstēšana izkustējusies no sastinguma punkta 0
“Reizēm cilvēki žēlojas – kā tā var būt, visu mūžu esmu bijis sportisks, ne smēķēju, ne dzeru, kāpēc man ir vēzis!? Diemžēl audzējs piezogas pilnīgi nemanāmi, arī līdz tam veseliem cilvēkiem,” saka Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Onkoloģijas klīnikas vadītāja Gunta Purkalne.
Atlabšanas iespējas ir labākas, ja vēzi atklāj savlaicīgi. Agrīnās stadijās diagnostikas un ārstēšanas iespējas Latvijā nav sliktākas kā citās pasaules attīstītākajās valstīs.
Vēža pacientu skaits nerūk, to apliecina statistika – 2010.gadā Latvijā pirmreizēji ļaundabīgie audzēji diagnosticēti 11 188 cilvēkiem, 2017.gadā – 11 762, rāda Slimību profilakses un kontroles centra dati. Pasaulē tendences ir līdzīgas – skaitļi palielinās. “Ir aplēses, ka pēc gadiem 10–15 ik gadu būs vairāk nekā 30 miljonu jaunu pacientu,” saka ārste Gunta Purkalne.
Viņa piebilst, ka Latvijā gan pieauguma tempi ir salīdzinoši lēni. Viens no izskaidrojumiem – pieaug pasaules iedzīvotāju vecums – šajā ziņā Latvijā no citām valstīm neatpaliek. Otrs – vides piesārņojums. Tas gan atšķirībā no daudzām citām pasaules valstīm Latvijā vēl nav tik kritisks.
“Mūsu cilvēki ir dzīvesgudri, viedi,” spriež ārste.
“Mūsu tradīcijas ir saistītas ar atrašanos dabā, un tas mūsu situācijai nāk par labu.”
Mirstība nerūk
Kā salīdzinoši negatīvu Gunta Purkalne atzīmē faktu, ka mirstības līknei Latvijā nav izteiktas lejupejošas tendences. Pēdējos gados vērojams, ka mirstība no onkoloģiskajām slimībām Latvijā nedaudz sarūk, taču citās Rietumvalstīs līdztekus saslimstības pieaugumam novēro daudz izteiktāku mirstības mazināšanos.
“Vēža gadījumā mirstība ir atkarīga no agrīnas diagnostikas un no labām ārstēšanas iespējām,” saka speciāliste. “Agrīna diagnostika – onkoloģisko slimību noteikšana 1.–2. stadijā – Latvijā diemžēl vēl nav pietiekami labā līmenī.” Ļoti daudzos gadījumos vēzi diagnosticē 3.stadijā – tas nozīmē, ka audzējs ir lokāli izplatīts, tam nav vēl attālu metastāžu citos orgānos.
Daudziem pacientiem audzējus atklāj vēl vēlāk, 4.stadijā, kam raksturīgas attālas metastāzes. Gadu desmitiem 3.–4.stadija veido ap 30 procentiem no jaunatklātajiem ļaundabīgajiem audzējiem, norāda ārste. Dažkārt noteiktas lokācijas vēzi agrīni atklāj nejauši – cilvēks iet pie ārsta ar citām sūdzībām, bet izmeklējot atklāj audzēju.
Vienlaikus nevar atstāt bez ievērības, ka pēdējos gados noteiktas veida audzējiem uzlabojusies diagnostika 1.stadijā. Tas noticis, daļēji pateicoties valsts īstenotajām skrīninga programmām krūts, dzemdes kakla un zarnu vēža agrīnai atklāšanai. Tomēr kopainā laikus konstatētu ļaundabīgo audzēju joprojām ir par maz, vērtē Gunta Purkalne.
“Jo vēlāk vēzi konstatē, jo sarežģītāka ir ārstēšana,” viņa uzsver. “Turklāt izplatīta vēža gadījumā ārstēšana Latvijā vēl nav tikpat laba kā attīstītajās Rietumvalstīs – tas izskaidrojams ar finansiālajiem ierobežojumiem.”
Neprognozējams un viltīgs
Pēdējā laikā Latvijas klīnikas dižojas ar modernu diagnostikas aparatūru, piemēram, pozitronu emisijas tomogrāfiem, ar kuriem audzēja izplatību iespējams konstatēt ļoti agrīni. Tas ir svarīgi, izvēloties terapijas veidus. Vienlaikus izskan, ka izmeklējumi ar modernajām iekārtām ir ļoti dārgi.
Runājot par onkoloģisko slimību diagnostikas un ārstēšanas izmaksām, profesore Purkalne akcentē – ir būtiska atšķirība starp terapijas dārdzību un iespējām 1.–2.stadijas, retāk – arī 3.stadijas vēzim, un audzējiem 4.stadijā – gan pacientiem, kuriem slimība ir 4. stadijā jau atklāšanas brīdī, gan tiem, kuriem savulaik ārstēts agrīni atklāts vēzis, bet pēc gadiem tas atgriezies metastātika vēža formā.
“Runājot par pirmo grupu – agrīni atklātiem audzējiem 1.–2.stadijā –, izmaksas nav tik lielas. Tad ārstēšana pamatā ir ķirurģiska, kas nav dramatiski dārga, un atkarībā no nepieciešamības arī profilaktiska staru terapija, kā arī profilaktiska ķīmijterapija, piemēram, pusgadu pēc operācijas,” raksturo Gunta Purkalne.
“Pēc šādas ārstēšanas, kad audzējs ir izoperēts un pabeigta profilaktiskā terapija, var teikt, ka pacients ir veselo grupā.” Cik ilgi – to diemžēl nevar pateikt neviens, jo audzējs ir viltīga slimība, kas var atgriezties pēc gada, diviem, pieciem, 20 vai pat 27, kā tas bijis ārstes praksē.
“Vienlaikus nav iespējams pateikt, ka tas obligāti tā notiks – iespējams, pēc ārstēšanas vēzis neatgriezīsies vairs nekad,” ļaundabīgo audzēju neprognozējamo dabu apraksta ārste. Zināms vien, ka laikus atklātu audzēju gadījumā varbūtība, ka cilvēks visu atlikušo mūžu būs vesels, statistiski ir augstāka.
Citādā ziņā audzēji ir ļoti atšķirīgi – gan pēc uzbūves, gan attīstības ātruma. Atšķiras arī vēzis diviem dažādiem pacientiem, kaut arī diagnoze skan abiem vienādi. Tas var radīt pārpratumus, ja abi sāk salīdzināt ārstēšanas metodes un tās izrādās atšķirīgas.
Ielaists vēzis – dārga ārstēšana
Citāda ārstēšanas iespēju un līdz ar to arī izmaksu aina veidojas, ja vēzis jau no paša sākuma konstatēts 4.stadijā ar izplatību citos orgānos, vai arī gadījumā, ja runa ir par ļaundabīgā audzēja recidīvu: šīs grupas pacientu terapija ir ievērojami dārgāka. “Tad izmanto jaunākās paaudzes medikamentus.
Vai tā būtu mērķterapija, vai imūnterapija, šīs zāles ir ļoti dārgas, un tā tas ir visā pasaulē,” salīdzina Gunta Purkalne. Tomēr jāapzinās, ka
4. stadijā vēzi pilnībā apturēt tikpat kā nav iespējams.
Ar medikamentiem slimības procesu var vienīgi stabilizēt vai palēnināt, lai cilvēks nodzīvotu pēc iespējas ilgāk.
Ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs augstās izmaksas ne vienmēr tiek segtas no valsts budžeta, pacienti meklē citus finanšu avotus, nereti bankrotē. “Vēl viens apliecinājums, cik svarīgi vēzi atklāt laikus – pacients dzīvos ilgāk un pilnvērtīgāk, kā arī būs jātērē mazāk līdzekļu ārstēšanai.”
Tomēr ārste atkārto – arī 1. vai 2.stadija nav garantija, ka audzējs pēc ārstēšanās neatjaunosies. Ja tā notiek, lielākoties nav pamata ko pārmest medicīnai un tās pašreizējām iespējām. “Viss tiek izdarīts tā, kā mēs to šodien protam un spējam. Agrīna audzēja gadījumā nav lielas atšķirības, vai pacients ārstējas Amerikā, Vācijā vai Latvijā – mums ir tikpat spējīgi ķirurgi, tikpat labas iekārtas, pieejamas tikpat labas zāles kā citur pasaulē.”
Vājais posms – “neredzamais” vēzis
Ja diagnostikas un ārstēšanas iespējas ir tik labas, kāpēc tomēr statistika nav iepriecinoša – kur ir Latvijas onkoloģijas vājais posms? “Liela mirstība ir no tiem audzējiem, kurus ir ļoti grūti konstatēt pašā iedīglī,” min ārste.
“Tāds ir plaušu vēzis, aizkuņģa dziedzera vēzis u.c.– tie, kurus neredz, kas nesāp.” Tā kā pagaidām nav pārliecinošu, ērtu un ekonomiski izdevīgu diagnostikas metožu, attiecīgo veidu audzēju skrīningu neveic. Salīdzinājumam var minēt krūts vēzi – to var sataustīt sieviete pati, mamogrāfija ir pārliecinoša izmeklēšanas metode krūts vēža diagnostikā, skrīnings tiek plaši izmantots un efektīvs.
Prostatas vēzi savukārt iespējams noteikt pēc specifiskā antigēna klātbūtnes, tāpēc tā ārstēšanā ir ļoti labi rezultāti: pēc pasaules datiem, piecu gadu dzīvildze prostatas audzēja gadījumā ir 100 procenti, norāda ārste. Tomēr visas populācijas prostatas vēža skrīningu neveic, jo specifiskais antigēns ir specifisks orgānam, proti, prostatai, bet nav specifisks prostatas vēzim. Turpretī, piemēram, plaušu vēža gadījumā tamlīdzīgu pārliecinošu diagnostikas instrumentu nav, taču mirstība no tā ir augstākā Latvijā un arī daudzās citās pasaules valstīs.
“Visā Eiropā eksperti pašlaik ir ļoti aizdomājušies, ko darīt ar plaušu vēža skrīningu.
Zinu, ka daļā Polijas, kā arī Austrijā tiek plānots eksperimentāli veikt zemu radiācijas devu datortomogrāfijas skrīningu plaušu vēža agrīnai diagnostikai riska grupu pacientiem,” pastāsta ārste un uzsver – tā kā skrīningu veic tobrīd veseliem cilvēkiem, ir ļoti svarīgi, lai izvēlētā metode būtu nekaitīga.
Iespējas – arvien plašākas
“Medicīna ārkārtīgi strauji attīstās, onkoloģijā ik gadu parādās vairāki jauni medikamenti. Protams, ne vienmēr tie izrādās efektīvi ilgākā praktiskas lietošanas periodā, tomēr kopumā attīstība notiek,” nākotnes perspektīvu vērtē Gunta Purkalne.
To iespējams saskatīt, arī atskatoties nesenā pagātnē: piemēram, daudz pieminētā plaušu vēža gadījumā vēl nesen piecu gadu dzīvildze bija vidēji 15%. Pašlaik ārstēšana ir būtiski uzlabojusies, pateicoties mērķterapijai kombinācijā ar ķīmijterapiju; pieejama arī audzēju specifiskā imūnterapija.
Tas nozīmē, ka metastātiska plaušu vēža gadījumā pacientiem, kuriem ir jutība pret attiecīgo medikamentu, ir ievērojami augstākas dzīves pagarināšanas iespējas. “Pati nesen biju kādā konferencē, kurā pirmo reizi savā onkologa mūžā redzēju uzrakstu lieliem burtiem – trešās stadijas plaušu vēzis ir ārstējama slimība,” viņa piebilst. “Savulaik par to pat runas nebija – trešo stadiju uzskatīja par neārstējamu.”
Līdzīgi ir ar melanomu: agrāk to uzskatīja par absolūti nāvējošu, jo tā nebija jutīga pret ķīmijterapiju; cik varēja, tik izoperēja, bet metastāžu gadījumā pacients bija nolemts. Pašlaik imūnterapija ir efektīva ārstēšana pacientiem ar metastātisku melanomu un ir iespējama arī Latvijā, šos izdevumus melanomas pacientiem kompensē no valsts budžeta.
“Metastātisku audzēju gadījumā ārstēšanu sākam ar zināmo visefektīvāko, iespējamo terapiju, to saucam par pirmās līnijas medikamentiem. Tie var iedarboties, bet var gadīties, ka tie nedarbojas vai pēc kāda laika zaudē iedarbību un slimība progresē,” apraksta ārste.
“Tādā gadījumā ķeramies pie otrās līnijas zālēm, un tā mēs turpinām, kamēr vien mums ir, ko dot, – trešās, ceturtās, piektās līnijas medikamentus, ja tādu konkrētā audzēja gadījumā ir. Saskaitīju, ka kādai krūts vēža pacientei bijušas jau septiņas līnijas, taču cita veida vēža gadījumā tik daudz līniju var nebūt.”
Profesore Purkalne uzsver – audzēju mērķterapija un imūnterapija ir ārkārtīgi dārga, taču ārstēšanas iespējas ir “izkustējušās no sastinguma punkta” – daudzu audzēju ārstēšana kļuvusi iespējama, pateicoties jauniem medikamentiem.
Raksts tapis sadarbībā ar Onko.lv
