Kādi ir artrīta un artrozes psihosomatiskie cēloņi 4
Skatoties no psihosomatikas viedokļa, locītavu problēmas (artrīts, artroze) – ir viegls sevis noniecināšanas konflikts, atkarībā no bojātā skrimšļa lokalizācijas. Tā skaidrots R.G. Hamera grāmatā “Jaunā vācu medicīna”.
1) Galvenais pārdzīvojums, kurš novedīs pie artrīta – man/kādam no tuviniekiem kaut kas neizdodas, es baidos, ka netikšu galā.
Cilvēks var apzināties vai pat neapzināties tādas domas. Bet, ja viņš pārdzīvo, vai tiks ar kaut ko galā – skrimslis sāk bojāties.
Ja jums ir sāpes locītavās, pajautājiet sev: cik bieži es šaubos par savām spējām? Piemēram, sieviete organizē meitas kāzas. Mēneša laikā viņa ļoti pārdzīvo, vai visu izdarīs, kā pienākas. Šajā laikā organismā norit procesi, kas noteiks nākotnes slimību. Nākamajā rītā pēc kāzām (kad viss it kā beidzies), sievietei sākas artrīts pirkstu locītavās.
Pārdzīvojumi sakrājas organismā nevis haotiski, bet saskaņā ar bioloģisko loģiku. No bioloģijas viedokļa, ar rokām mēs veicam dažādas darbības. Rokas ir ķermeņa daļa, kas ir saistīta ar kaut kā vadīšanu. Tāpēc pārdzīvojumi, kas saistīti ar kāzu organizēšanas un vadīšanas pārdzīvojumiem, „sakrājas” rokās.
