Kāpēc ar meitu ir asinsgrupu nesaderība? 5
“Man bija nepieciešama operācija un asinspārliešana. Mana meita pieteicās ziedot asinis, bet izrādījās, ka mums esot nesaderība. Kā bērnam var nebūt man derīgas asinis, ja viņš ir daļa no manis?” O. GRAUDIŅŠ RĪGĀ
Patlaban zināmas četras asinsgrupas – 0, A, B un AB. Dzīves laikā tās nemainās. Visbiežāk cilvēkiem ir A (37%) un 0 (36%) asinsgrupa, bet retāk – B (20%) un AB (7%) asinsgrupa.
Asinsgrupu un rēzus piederību nosaka no vecākiem pārmantotie gēni. Bērns no vecākiem pārmanto to asinsgrupu, kuras gēns ir stiprāks. No visiem četriem gēniem stiprākie ir A un B. Ja vienam no vecākiem ir A, bet otram – B grupa, bērnam teorētiski iespējama jebkura no visām četrām. Ja bērns no viena mantojis 0 gēnu, no otra – A gēnu, bērnam var būt tikai A asinsgrupa. Savukārt, ja no abiem tiek mantots 0 gēns, arī viņam būs 0 asinsgrupa.
Iespējamās kombinācijas attēlotas Valsts asinsdonoru centra speciālistu sagatavotajā tabulā.
Savukārt rēzus piederību nosaka rēzus D antigēna klātbūtne eritrocītos. Ja cilvēkam ir D antigēns, viņš ir rēzus pozitīvs, bet, ja nav, – rēzus negatīvs. Rēzus pozitīviem vecākiem var būt gan rēzus pozitīvi, gan rēzus negatīvi bērni, savukārt rēzus negatīviem vecākiem – tikai rēzus negatīvi bērni.
Rēzus sistēmā ir vēl citi nozīmīgi antigēni – C, c, E, e un citi. Tāpēc saderību nosaka visu šo faktoru kopums, un ne vienmēr der pat savas grupas asinis. Teorētiski 0 grupas asinis var pārliet cilvēkiem ar jebkuru grupu, jo tām nav ne A, ne B antigēnu. A grupai ir A antigēni, B grupai – B antigēni, AB grupai – gan A, gan B antigēni. Turklāt cilvēkiem ar rēzus pozitīvu grupu asinīm pārliešanai der asinis ar jebkuru rēzus faktoru. Sarežģītāk ir rēzus negatīvajām grupām, jo tām neder neviena no pozitīvajām.
