Šī viena ikdienas paraduma izlaišana var palielināt nāvējoša insulta risku par 86 %, jaunā pētījumā brīdina eksperti 0
Veselīgs uzturs, regulāras fiziskās aktivitātes, nesmēķēšana un alkohola lietošanas ierobežošana ir daži no labākajiem veidiem, kā izvairīties no dzīvībai bīstama insulta.
Taču zinātnieki tagad uzsver vēl viena ikdienas ieraduma nozīmi – tā neievērošana var palielināt nāvējošā insulta risku par 86 procentiem, vēsta “The Sun”.
Saskaņā ar jaunu pētījumu, kas publicēts žurnālā “Neurology Open Access”, cilvēkiem, kuriem ir zobu kariess un smaganu slimības slikta zobu tīrīšanas paraduma dēļ, var būt ievērojami lielāks išēmiskā insulta risks.
Išēmiskais insults ir visizplatītākais insulta veids, un tas rodas, kad asins receklis vai cita veida nosprostojums samazina asins plūsmu uz smadzenēm, liedzot tām skābekli un barības vielas.
Kariesa gadījumā zobā veidojas caurums, ko izraisa zobu emaljas bojājumi. Tas sākas, kad baktērijas zobu aplikumā ražo skābi, kas bojā emalju.
Pie vainas parasti ir cukurotu vai cieti saturošu produktu lietošana, slikta mutes higiēna vai ģenētiski faktori. Savukārt smaganu slimības, kas arī rodas slikta mutes dobuma kopšanas dēļ, ir smaganu un žokļa kaula iekaisums vai infekcija, kas var novest pie zobu izkrišanas.
Pētījuma autors, Dienvidkarolīnas Universitātes (ASV) profesors Souvniks Sens (Souvnik Sen), norādīja: “Mēs atklājām, ka cilvēkiem gan ar kariesu, gan smaganu slimībām bija gandrīz divreiz lielāks insulta risks, salīdzinot ar cilvēkiem ar labu mutes veselību, pat pēc citu sirds un asinsvadu riska faktoru izvērtēšanas. Šie rezultāti liecina, ka mutes veselības uzlabošana var būt svarīga daļa insulta profilaksē.”
Zinātnieki analizēja datus no 5986 pieaugušajiem ar vidējo vecumu 63 gadi, kuriem pētījuma sākumā nebija bijis insults. Visi dalībnieki veica zobārstnieciskās pārbaudes, lai noteiktu, vai viņiem ir smaganu slimības, kariess vai abi kopā.
Dalībnieki tika sadalīti trīs grupās – vesela mute, tikai smaganu slimības vai smaganu slimības ar kariesu – un viņi tika novēroti divdesmit gadu garumā. Zinātnieki izmantoja telefona intervijas un medicīniskos ierakstus, lai noteiktu, kuriem cilvēkiem šajā laikā bijis insults.
Rezultāti bija satraucoši:
-no 1640 cilvēkiem ar veselām mutēm insults bija tikai 4 %;
-no 3151 cilvēka ar smaganu slimībām – 7 %;
-no 1195 cilvēkiem ar smaganu slimībām un kariesu – 10 %.
Pēc datu pielāgošanas tādiem faktoriem kā vecums, ķermeņa masas indekss un smēķēšana, pētnieki konstatēja, ka cilvēkiem gan ar smaganu slimībām, gan kariesu ir par 86 % lielāks insulta risks nekā cilvēkiem ar veselām mutēm.
Tiem, kuriem bija tikai smaganu slimības, risks bija par 44 % lielāks.
Slikta mutes higiēna ne tikai palielināja insulta risku. Cilvēkiem ar smaganu slimībām un kariesu tika novērots arī par 36 % lielāks risks piedzīvot nopietnu sirds un asinsvadu notikumu, piemēram, sirdslēkmi vai letālu sirds slimību.
Turklāt cilvēkiem, kuri regulāri apmeklēja zobārstu, bija par 81 % mazāka iespējamība ciest gan no kariesa, gan smaganu slimībām, un par 29 % mazāka iespējamība attīstīt tikai smaganu slimības.
Sens uzsvēra: “Šis pētījums apliecina, ka zobu un smaganu kopšana nav tikai jautājums par skaistu smaidu – tā var pasargāt arī smadzenes. Cilvēkiem ar smaganu slimību vai kariesa pazīmēm vajadzētu vērsties pie zobārsta ne tikai zobu saglabāšanas dēļ, bet arī, lai mazinātu insulta risku.”
