Desmit reizes lielāks par citiem: Somijā atrasts milzu vīruss. Kādu apdraudējumu tas rada cilvēkiem? 0
Pētnieki Somijā pirmo reizi vēsturē identificējuši gigantisku vīrusu, kura izmēri divkārt pārsniedz gripas vīrusa lielumu. Šis atklājums liecina, ka ziemeļu reģionos šādi vīrusi varētu būt daudz izplatītāki, nekā iepriekš uzskatīts, raksta “IFLScience”.
Pat salīdzinājumā ar vismazākajām baktērijām, kuru diametrs var sasniegt ap 200 nanometru, lielākā daļa vīrusu ir vēl mazāki — vismazākie no tiem ir tikai aptuveni 20 nanometrus lieli. Tomēr pastāv arī tādi vīrusi, kas savu izmēru ziņā līdzinās baktērijām.
Šie gigantiskie vīrusi inficē vienšūņus — amēbas un citus mikroorganismus.
Jiveskiles Universitātes zinātnieki jaunā pētījumā identificējuši līdz šim nepazītu vīrusa paveidu, kas tika atklāts, analizējot vides paraugus kopā ar amēbu kultūru Acanthamoeba castellanii.
Jaunatklāto vīrusu nosauca par “Jiveskiles vīrusu”, un tā diametrs ir aptuveni 200 nanometru — tas ir divreiz lielāks par gripas vai koronavīrusa izmēru.
Kā skaidro viena no pētījuma autorēm, profesore Lotta-Rīna Sundberga, komandai izdevies sekmīgi noskaidrot gan “Jiveskiles vīrusa” genomu, gan struktūru. Atklājies, ka tas ir radniecisks jau agrāk zināmajam Marseļas vīrusam.
Turklāt pētnieki atraduši arī citus milzu vīrusus vides paraugos, kas vedina domāt, ka šie lielizmēra vīrusi ir daudz izplatītāki ziemeļu augsnē un ūdeņos, nekā zinātnieki iepriekš uzskatīja.
Pirmais zināmais gigantiskais vīruss tika atklāts jau 2003. gadā Anglijā, amēbā, un tas tika nosaukts par mimivīrusu.
Sākotnēji zinātnieki to kļūdaini uzskatīja par baktēriju, jo tas bija pietiekami liels, lai to varētu aplūkot ar parasto gaismas mikroskopu, kas nav iespējams ar parastajiem vīrusiem.
Kopš tā laika atklāti vairāki citi gigantiskie vīrusi — lielākoties Eiropā un Dienvidamerikā. Interesanti, ka daži paraugi nākuši no ekstremālām vidēm, piemēram, no mūžīgā sasaluma. Par laimi, šie tā dēvētie “zombiju vīrusi” cilvēkiem nav kaitīgi, jo uzbrūk tikai amēbām.
Taču pētnieki brīdina — klimata pārmaiņu rezultātā, ledājiem kūstot, var tikt atbrīvoti arī potenciāli bīstamāki vīrusi.
Milzu vīrusi no parastajiem atšķiras arī ar iespaidīgu gēnu daudzumu. Piemēram, 2013. gadā tika atklāts “Pandoras vīruss”, kura genomā bija ap 2500 gēnu, kamēr gripas vīrusam ir tikai apmēram astoņi.
Pēc profesores Sundbergas teiktā, viena no lielākajām problēmām ir tā, ka gigantiskie vīrusi ir samērā nesens atklājums, un zinātniekiem vēl trūkst padziļinātu zināšanu par to dzīves ciklu un izplatības mehānismiem.
