Tavs siltums caur aizvērtām durvīm sauc mani mājās, jūras vēju balsī sapinušos. Tavs maigums caur smaidīgām acīm ieskauj manu seju kā plaukstās. Tava mīlestība mīkstām kaķa ķepām nedzirdami pienāk un ieritinās klēpī. – Nāc tuvāk, nāc un piemurrā klusumu…

**

Lasītākie

Izrādās, gurķus ar tomātiem nedrīkst ēst kopā! 8 produktu kombinācijas, no kurām labāk izvairīties 3

“Gustavo ir bīstams narciss, bet Rutulis un Patrisha tērētas marionetes!” Ainārs Mielavs velta skarbus vārdus radošajiem kolēģiem 2

TV24

“Te gan cilvēks ir fantastisks! Nu ir pamodies no letarģiska miega!” Jaunups sašutis par Levita viedokli jautājumā par LTV priekšvēlēšanu debatēm krievu valodā

Lasīt citas ziņas

Mīlestību nevar iemācīt. Tā vai nu ir, vai nav. Tāpat kā Dieva – Radītāja – Likteņa dotās dāvanas. Spēja lidot mūzikā, komponēt, dziedāt, atskaņot. Spēja izteikt pasauli vārdos – dzejā, prozā, brīvdomu plūsmā. Spēja ar vieglu otas triepienu vai zīmuļa smailes pieskārienu iemiesot domas un sajūtas, ar kaltu un āmuru izburt akmens dvēseli.

Var iemācīt tehniku, bet nevar iemācīt dvēseli, radīšanas mirkli. Var iemācīt pazīt notis, atrast tās uz stīgām vai taustiņiem, var iemācīt solfedžo, transponēšanu, visādus viķerus, bet nevar iemācīt mūzikas dvēseli. Kāds piesēdīsies nenoskaņotām klavierēm un ar dažiem pieskārieniem uzburs brīnumu, cits, ar divu mūzikas augstskolu diplomiem bruņojies, tehniski pareizi nospēlēs vissarežgītāko klavierkoncertu, bet nesapratīs, kāpēc zālē tik auksti… Viens aizsmakušā balsī nedroši un greizi pie ugunskura dziedās senu balādi, un šī siltā, pulsējošā, dzīvā balss paņems visus kā ar karstu, maigu roku, kamēr cits…

Ārlietu ministre Braže, skrienot pusmaratona distanci, vāks līdzekļus dronu iegādei Ukrainas bruņotajiem spēkiem

Laiks salātiem! 5 salātu receptes un špikeris mērcītēm

VIDEO. “Piedzēries, aizdedzināja, vakarā gandrīz mani nosita, šausmas, labi, ka izbēgu no koridora.” Seniore Aknīstē spiesta dzīvot bailēs

Tas nav ne labi, ne slikti. Visam sava vieta un laiks. Gribētos, lai mēs beidzot saprastu – Radītāja pieskārienu nevar iemācīt neviens skolotājs, pat vislabākais ne. To var saņemt tikai dāvanā piedzimstot. Un dod, Dievs, gana gudrus, jūtīgus, vibrējošus un redzošus līdzcilvēkus – vecākus, skolotājus, pasniedzējus, draugus un mīļos, kuri spētu to pamanīt, iedrošinātu, pamudinātu un, jā, laikus apturētu tos, kuri ne-savu ceļu iet. Redzēt, dot un ņemt – vislielākais, kas mums šajā pasaulē dots. Redzēt doto, dot citiem un pateicībā pieņemt. Atrast to vienīgo, īsto, sev lemto ceļu…

**

Uzmanies ar to, ko vēlies

piedomā, ko lūdz Debesīm

ir lūgumi, ko uzklausa

sapņi, kas piepildās

– es nelūdzu daudz

tik to, lai uzklausītais notiek

Uzziņai (bibliogrāfija)

1. “Tik vienkārši” (2010)

2. Tase melnas kafijas” (2011)

3. “Dīvainais Līgovakars” (2012)

4. “Ziemas blūzs” (2013)

5. “Mēnesis pie jūras” (2014)

6. “Siers otrajai pelītei” (2015)

7. “Divi. Pusnakts sarunas” (+ CD; dzejas & eseju kopkrājums ar Arturu Nīmani; 2015)

Izmantoti fragmenti no šovasar iznākušā krājuma Divi. Pusnakts sarunas

• psiholoģija