Atšifrē Blaumani, pārbaudi sevi! 0
Pagājušajā žurnāla “Mājas Viesis” numurā rakstā “Vai mulda ir meita, kas melo” vaicājām, vai zini, ko R. Blaumaņa darbos nozīmē šie vārdi?
Ja gribi sevi pārbaudīt, bet raksts vēl nav lasīts, uzklikšķini uz saites. Pareizās atbildes – zem attēla.
Lūk, skaidrojumi:
• Bauska – suns, kas rej bez iemesla (apv.)*. “Ka tev mēle vēl šodien no mutes izkristu, vecā ragana, vecā bauska.”
• Bipstiķis – bifšteks, cepts liellopa filejas gabals. “Deva viņam mājienus ar bipstiķiem un pēperkoku sirdīm.”
• Dutka – dumja, neskolota meita. “Šite nāburgos tādas dutkas vien ir.”
• Gnēze – sekste. “Bet kam kā kalkūnam (tītaram), sarkanu lakatu ieraugot, tūliņ gnēze milst?”
• Izpera – veca, nolietota pirts slota (apv.).: “Skuķis kā brūklene, un sagrābis tādu vecu izperu.”
• Joviāls – omulīgs, vēlīgs. “Mopsis kļuva plebejiski joviāls, it īpaši vēl, ja tas ceļā satikās ar kādu mopseni – vienalga, precētu vai neprecētu.”
• Kaikums – liela auguma cilvēks. “Cilvēks kā kaikums, un tik maz dūšas!”
• Klīmāt – daudz un negausīgi ēst. “Vai – var gan tas Pieters klīmāt.”
• Ķezberis – ķirsis (apv.). “Un viņš man noglauž/ Pieri un vaigus/ Ar ķezberu zaru.”
• Nagas – abas rokas. “Kas tad lai viesus apkalpo! Man darīšanu pilnas nagas.”
• Norūķēt – aizliegt, izskaust. “Man jāpiemin klausības laiki. Kad tos norūķēja un rentes maksāšana uznāca, tad Klaucēniem bij vairāk mežu un krūmu nekā tīrumu.”
• Paisītava – pļāpa. “Dariet nu, ko gribiet, bet izšķirt jūs jau nu mūs vairs neizšķirsiet. Ni tu, ni saimnieks. Ni tā vecā paisītava.”
• Papiljons – balles pāru deja. “Skroderdienās Silmačos” to dejoja Antonija ar Kārlēnu.
• Pavalga – taukvielu piedeva ēdienam. “Var arī bez tām mutēm iztikt. Nav jau nekāda pavalga.”
• Penderis – liels, izgāzies vēders. “”Var gan notikt,” krodzenieks, apdomīgi resno penderi glāstīdams, piebilda.”
• Repis – naudas maks. “Repis nebija pārāk biezs: tajā atradās viens piecrubļu, viens trīsrubļu gabals un ap vienu rubli sīka naudas.”
• Stukulka – kāršu spēle. “Ap galdiem sēdēja vienīgi vai nu padzīvojuši, vai pavisam veci vīrieši, trieca, dzēra un spēlēja stukulku.”
• Sutra – kūts virca. “Viss sabirs kā mēsli pa sutru,/ Un troksnis būs traki skaļš,/ Un, redzot šo elles putru,/ Ap acīm mums metīsies zaļš.”
• Šķēlis (apv.) – auns. “Avens jau arī tura smalkās vilnas aitas, var būt, ka tam atliks kāds šķēlis.”
• Vitēt – balsināt (sienu, griestus). “Nudien, var nojaust, ka tās vēl nedzīvo starp balti vitētām sienām.”
Avots: Annas Kuzinas “Rūdolfa Blaumaņa valodas vārdnīca” (pēdiņās citāts no rakstnieka daiļdarba).
* Apv. – apvidvārds
