Auklītes pakalpojumus apmaksā dome – vai zināji cik daudz pašvaldībās ir šādas priekšrocības? 0
Swedbank finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons ir publiski reiz izteicies, ka “Šobrīd valsts mēģina ar finanšu devu motivēt ģimenes radīt pirmo un otro bērnu. Bet finansiālās problēmas ģimenē parādās pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma, kad mammai ir jāatgriežas darbā. Bērnu pabalsti palīdz, bet finanses, piemēram, auklītes pakalpojumi vēl joprojām var būt izaicinoši!”
“Šo interviju es arī dzirdēju, bet mūsu valstī joprojām kopš 2016. gada trešie bērni dzimst. Mums nedzimst pirmie un otrie bērni. Pirmais bērns ir emocionālais bērns, mums ir pazudušas ģimenes vērtības. Piekrītu, ka tad, kad cilvēks atgriežas darba tirgū, zinu, ka 14 pašvaldībās ir pašvaldības apmaksāti auklīšu pakalpojumi. Esam arī VARAM runājuši, ka šis auklīšu pakalpojumu jautājums ir jārisina, jo ne vienmēr cilvēkiem ir iespējams šo pakalpojumu apmaksāt,” TV24 raidījumā atzīst labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (ZZS).
Jau ziņots, ka Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka šogad bērnu skaits piedzīvojis strauju kritumu.
ar slikto situāciju “Facebook” izsakās Jānis. Viņš savā publikācijā ir pievienojis Centrālās statistikas pārvaldes statistikas tabulas attēlu. Tajā redzams, ka līdz šim šogad dzimuši vien 8,883 tūkstoši bērnu. Tas ir par 10,9% mazāk nekā pērn. Jānis pie foto raksta: “Dzimušo skaits šī gada 9 mēnešos ir par 10,9% mazāks nekā pirms gada. Visā 2025. gadā tas būs vairs tikai ~12 tūkstoši.”
Daudz sabiedrībā dzirdēts, ka dzemdēt bērnu Latvijā nav izdevīgi – ir mazi gan vienreizējie, gan ikmēneša pabalsti, bet pārtika, mājsaimniecības izmaksas un citas dzīvībai svarīgu lietu izmaksas sadārdzinās. Daudzi arī šādam viedoklim nepiekrīt, uzskatot, ka ir arī labas lietas – piemēram, ilgs bērnu kopšanas atvaļinājums, bezmaksas ārsti un izglītība.
Lai arī iemesli sliktajai dzimstībai var būt dažādi, jau ilgi skaidrs ir viens – dzimstība Latvijā ir ļoti slikta. Sliktie rādītāji jau ilgi rada satraukumu gan politiķu vidū, gan arī sabiedrībā. Valsti savā ziņā uztur tauta, bet, ja iedzīvotāju paliek arvien mazāk, tad valsts nespēj gūt pietiekami daudz ieņēmumu.
Pie Jāņa publikācijas situāciju komentējis Pēteris, kurš norāda, ka pie šādas situācijas vainīgi ir zemie pabalsti: “Ģimeņu atbalsta politika kopš 2009. gada ir ļoti kritiskā līmenī. Ļoti žēl, bet arī nākamgad, pretēji plaši izdaudzinātajai “Restarta” otrajai prioritātei, situācija nepasliktināsies tikai ģimenēm, kurās ir bērni līdz 1,5 gadu vecumam.”
Savukārt Gints par situāciju iesmej: “Droši un pārliecinoši virzāmies uz KEM nosprausto mērķi par 90% samazināt CO2 emisijas.”
