Streips: NBC tieši tajā brīdī, kad olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijas stadionā iesoļoja Latvijas sportisti, demonstrēja reklāmu 0
6, februārī Itālijā bija 25. Ziemas Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija.
Tautieši Amerikā kārtējo reizi bija nikni tāpēc, ka telekanāls NBC, kuram pieder spēļu pārraidīšanas tiesības, tieši tajā brīdī, kad stadionā iesoļoja Latvijas sportisti, demonstrēja reklāmu.
Neatceros nevienas Olimpiskās spēles, kurās tas pats nebūtu noticis. Protams, Latvijā LTV ir bez reklāmām. Es tur pieslēdzos brīdī, kad stadionā ienāca Slovēnijas sportisti un līdz ar to latviešu parādīšanos nokavēju. Paralēli skatījos LTV latviešu un Eurosport angļu valodā.
Latvijai šogad ir lielāka delegācija Ziemas Olimpiskajās spēlēs, nekā tas jebkad ir bijis pagātnē. Lielākais skaits, protams, ir mūsu hokeja valstsvienībā, kurai šogad pievienojās pāris sportistu, kuri spēlē ASV NHL līgā.
Citugad līga nav ļāvusi saviem spēlētājiem piedalīties starptautiskos čempionātos, gan tāpēc, ka tie mēdz būt NHL sezonas laikā, gan arī tāpēc, ka līga negrib, lai spēlētāji gūtu ievainojumus spēlē, kas nav viņu sezonā. Šogad ir citādāk.
Mūsu valsti šogad arī pārstāvi četri vīrieši un četras sievietes biatlonā, astoņi vīrieši bobslejā, trīs vīrieši un četras sievietes distanču slēpošanā, divi vīrieši daiļslidošanā, seši vīrieši un četras sievietes kamaniņu sportā, divi vīrieši ātrslidošanā, viens vīrietis un viena sieviete skeletā, plus vēl viens vīrietis un divas sievietes kalnu slēpošanā, kas ņemot vērā mūsu valsts visai plakano teritoriju, iespējams, nozīmē daudz lielākas ambīcijas, nekā tas ir tajos gadījumos, kad sports ir ierasts Latvijā.
Latviešu sportisti vasaras spēlēs sāka piedalīties jau 1900. gadā Parīzē, kad Latvija bija Krievijas impērijas sastāvdaļa.
1924. gadā, atkal Parīzē, Latviju pārstāvēja 36 sportisti, bet medaļas nebija nevienas. Tāpat 1928. gadā Amsterdamā, kad tādu bija 17.
1932. gadā Losandželosā sportistu bija tikai četri, lielākoties tāpēc, ka starp Rīgu un turieni bija vesels gaisa gabals, bet tur mūsu valsts tika pie pirmās Olimpiskās medaļas pateicoties soļotājam Jānim Daliņam.
Daliņš ir dzimis 1904. gadā Valmierā un soļošanas sportam pievērsās vien 22 gadu vecumā. Laika gaitā papildu medaļai Losandželosā viņš uzstādīja vairākus pasaules rekordus. Daliņš arī piedalījās 1936. gada Olimpiskajās spēlēs, bet 50 km gājienā viņš ievainoja kāju un bija spiests apstāties pirms finiša. Pēc 2. Pasaules kara Daliņš ar ģimeni emigrēja uz Austrāliju, kur viņš aizgāja mūžībā 1978. gadā.
Berlīnes Olimpisko spēļu centrā, protams, bija Ādolfa Hitlera centieni savu valsti prezentēt pozitīvā gaismā. Liela un fīreram nepatīkama sensācija bija amerikāņu vieglatlēts Džesijs Ouens, kurš bija tumšādains un spēlēs izcīnīja četras zelta medaļas tāllēkšanā, 100 metru skrējienā, 200 metru skrējienā, kā arī 4 x 100 stafetē, kur Ouenam bija vieta tāpēc, ka treneris spēlēs neļāva piedalīties diviem ebreju skrējējiem.
Toties latvieši Berlīnes spēlēs tika pie divām medaļām. Adalberts Bubenko izcīnīja bronzas medaļu 50 km soļošanā, bet Edvīnam Bietagam sudraba medaļa savā grieķu-romiešu cīkstēšanās grupā.
Padomju okupācijas laikā atsevišķi latviešu sportisti startēja zem PSRS karoga, tajā skaitā un specifiski nesen mūžībā aizgājusī Uļjana Semjonova.
Te arī jākonstatē, ka izcilus rezultātus Olimpiskajās spēlēs panāca šķēpmetējs Jānis Lūsis. 1964. gadā Tokijā bronza, 1968. gadā Mehiko zelta un 1972. gadā Minhenē sudraba medaļa. Vienīgais sportists no Latvijas, kuram piederēja visu trīs kalumu medaļas.
Te arī varu pieminēt, ka ārpus Padomju Latvijas sevišķus rezultātus 1960. gada Olimpiskajās spēlēs uzrādīja latviešu peldētājs no Austrālijas. Jānis (Džons) Konrāds nopelnīja zelta medaļu 1500 metru brīva stila peldējumā un bronzu 400 metru brīvā stila peldējumā.
Jāņa māsa Ilze Konrāde savukārt tajās pašās spēlēs izcīnīja sudraba medaļu 4×100 metru brīvā stila peldējumā. Citos peldējumos rezultāti bija pieticīgāki, un Ilze pēcāk teica, ka tas bija tāpēc, ka viņa bija smagi nervozējusi
.
Jānis ar laiku kļuva par zobārstu, bet Ilze par žurnālisti.
Ziemas spēlēs latviešu sportisti piedalījās 1924. gada, 1928. gada un 1936. gada spēlēs, bet palika bez medaļām vispār.
Vasaras spēlēs neatkarīgā Latvija atgriezās 1992. gadā Barselonā, kur kanoe braucējs un vēlākais politiķis Ivans Klementjevs izcīnīja sudraba medaļu 1000 metru braucienā. Dainim Ozolam bija bronza riteņbraukšanā, bet pie sudraba medaļas tika šāvējs Afanasijs Kuzmins.
Kuzmins tobrīd jau bija sava sporta veterāns. 1988. gadā zem PSRS karoga viņš pistoles šaušanā saņēma zelta medaļu. Afanasijs Kuzmins arī piedalījās 2004., 2008. un 2012. gada Olimpiskajās spēlēs, kas bija viņa astotās spēles. Neviens cits šāvējs tik daudz spēlēs nav piedalījies.
1996. gadā Atlantā Ivans Klementjevs atkal izcīnīja sudraba medaļu kanoe sportā.
2000. gadā Sidnejā pirmoreiz sportists no Latvijas tika pie zelta medaļas. Tas bija vingrotājs Igors Vihrovs. Aigaram Fadejevam sudraba medaļa soļošanā, bet Vsevolods Zeļonijs tika pie bronzas medaļas džudo.
2004. gadā Atēnās bija vesels sudraba medaļu birums. Jevgēņijam Saproņenko vingrošanā, Viktoram Ščerbatiham svarcelšanā, Jeļenai Rubļevskai pieccīņā un Vadimam Vasiļevskim šķēpmešanā.
2008. gadā Vasaras Olimpiskās spēles bija Pekinā, un tur pirmoreiz sporta klāstā bija BMX riteņbraukšana. Vislabākos rezultātus uzrādīja Māris Štrombergs, kurš izcīnīja zelta medaļu. Ščerbatiham šoreiz svarcelšanā bija bronza, bet Aināram Kovalam – sudraba medaļa šķēpmešanā.
2012. gadā Londonā Štrombergs atkārtoja savu veiksmi no iepriekšējām spēlēm. Te varu pieminēt faktu, ka tajā dienā, kad bija BMX fināls, es Latvijas Radio studijā vadīju raidījumu “Vārds tiek dots jums.”
Ārpus studijas bija televizors, kurā demonstrēt Olimpiskās spēles. Ja atmiņa neviļ, tēma todien bija Limbaži un pilsētas attīstība, bet klausītāji dzirdēja mani un viesus elšam o, o, o … Jāāāāāāāāāāāāā! Tajā brīdī, kad Māris atkal šķērsoja finiša līniju otrreiz. Pēcāk klausītājiem teicu, ka cerēju, ka neviens tobrīd nebija mašīnā un neietriecās kokā.
2016. gada Olimpiādēs neviens tika līdz medaļām.
2020. Tokijas Olimpiskajās spēlēs Artūrs Plēsnieks tika pie bronzas medaļas svarcelšanā. Latvijas 3×3 basketbola komanda uzvarēja zelta medaļu.
Es tajā dienā biju TV24 studijā. Vispirms bija sieviešu fināls 3×3 basketbolā, kur zeltu uzvarēja Amerikas vienība. Tūdaļ pēc tam bija vīriešu fināls. Mēs visi to skatījāmies un priecājāmies.
2024. gada spēlēs Parīzē, diemžēl, neviens netika pie medaļām.
Ziemas spēlēs Latvija piedalījās 1924., 1928. un 1936. gada spēlēs, un tur neviens netika pie medaļām.
1992. gadā Albērvillā Latvijas vienība nesaņēma nevienu medaļu. Tāpat arī 1994. gadā Lilehamerā, kā arī 1998. gadā Nagano Japānā, un 2002. gadā Soltleiksitijā.
Situācija mainījās 2006. gadā Turīnā, kur Mārtiņš Rubenis izcīnīja bronzu kamaniņu sportā.
2010. gadā Vankūverā Martinam Dukuram sudrabs skeletonā un brāļiem Andrim un Jurim Šiciem sudrabs kamaniņu sporta divniekos.
Pēc spēlēm brāļi Šici bija pie manis Latvijas Radio “Vārds tiek dots jums.” Viņi bija paņēmuši medaļas līdz. Es teicu “šī ir pirmā reize, kad rokā esmu turējis Olimpisko medaļu.” Brāļi pasmaidīja un vienbalsīgi atbildēja: “Mēs arī.”
2014. gadā Sočos bija vesels medaļu birums. Oskara Melbārža vadītā bobsleja četrinieka saņēma zelta medaļu. Martins Dukurs saņēma sudrabu, un šoreiz brāļi Šici tika pie bronzas medaļas. Kamaniņu sporta jauktā dzimumu stafetē Mārtiņš Rubenis, Elīza Tīruma un brāļi Šici saņēma bronzas medaļu kamaniņu sportā, bet Daumants Dreiškens un Oskars Melbārdis tika pie bronzas bobsleja divniekos.
2018. gadā Dienvidkorejā Jānis Strenga un Oskars Melbārdis izcīnīja bronzas medaļu bobsleja divniekos.
Savukārt 2022. gada spēlēs Pekinā atkal bronzas medaļa četrinieku stafetē kamaniņu sportā, kur piedalījās Elīza Tīruma, Kristers Aparjods, Mārtiņš Bots un Roberts Plūme.
Kopā Latvijas sportistiem no vasaras un ziemas spēlēm ir 21 medaļa no vasaras un 10 medaļas no ziemas spēlēm. Latvija ir dalītā 25. vietā ar Igauniju un Ēģipti.
Laiks rādīs, kā mūsu sportistiem veiksies šogad Itālijā. Turēsim visi par viņiem īkšķus!
