“Vai kāds ir pamanījis cenas kritumu veikalā?” Kakao cenas pasaulē samazinās, bet Latvijā to nejūtam
0
Pirms neilga laika medijos izskanēja ziņas par kakao cenas krišanos. Ņujorkas preču biržā kakao cena sasniedza 2 gadu zemāko līmeni, bet Londonas — 2,25 gadu zemāko līmeni. Globālais kakao pieprasījums joprojām ir neliels, radot spiedienu uz cenām.
Eiropas Kakao asociācija ziņoja, ka Eiropas kakao malšanas apjoms 4. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājās par 8,3 % līdz 304 470 t, kas ir lielāks kritums nekā prognozēts (-2,9 %) salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu un zemākais rādītājs 4. ceturksnī 12 gadu laikā.
Āzijas Kakao asociācija ziņoja, ka Āzijas kakao malšanas apjoms 4. ceturksnī samazinājās par 4,8 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu līdz 197 022 t. Arī Nacionālā konditoru asociācija ziņoja, ka Ziemeļamerikas kakao malšanas apjoms 4. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga tikai par +0,3 % līdz 103 117 t.
“Tropical General Investments Group” nesen paziņoja, ka labvēlīgie augšanas apstākļi Rietumāfrikā, domājams, palielinās kakao ražu Kotdivuārā un Ganā februārī-martā, jo lauksaimnieki ziņo par lielākām un veselīgākām pākstīm salīdzinājumā ar to pašu periodu pagājušajā gadā.
Dati liecina, ka Kotdivuāras lauksaimnieki šajā jaunajā tirdzniecības gadā (no 1. oktobra līdz 18. janvārim) uz ostām nosūtījuši 1,16 miljonus tonnas kakao, kas ir par 3,3 % mazāk nekā 1,20 miljoni tonnas tajā pašā periodā pirms gada. Kotdivuāra ir lielākā kakao ražotāja pasaulē.
Nigērijas kakao eksports novembrī samazinājās par 7 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, sasniedzot 35 203 t. Nigērijas Kakao asociācija prognozē, ka Nigērijas kakao ražošana 2025./26. gadā samazināsies par 11 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, sasniedzot 305 000 t no prognozētajām 344 000 t 2024./25. ražas gadā.
Sociālo mediju platformā “X” politologs Jānis Ikstens latviešiem vaicāja: “Vai kāds ir pamanījis šokolādes cenas kritumu veikalā?”
Vai kāds ir pamanījis šokolādes cenas kritumu veikalā? https://t.co/Q9tYXH1iIU
— Jānis Ikstens (@JanisIkstens) January 16, 2026
Noteikti nē. Bet vai kādas cenas vispār ir kritušas jebkur? Latvijā tāda tendence nav pazīstama
— Sarma Freiberga (@Sarma_Freiberga) January 18, 2026
Strauju pieaugumu pamanījām uzreiz. Kritums līdz mums nav atnācis.
— E 🇱🇻 (@Ekselents) January 17, 2026
Sveiks Jāni, te vienīgais kakao kontraktu "lācis" no Latvijas, kurš jau gadus "šorto" šo tirgu: pēc manām prognozēm, mēs nākamgad redzēsim 0,78 miljonu tonnu pārpalikumu.
Iemesli ir vairāki, bet māklsīgi radītā burbuļa dēļ uzņēmēji kakao pulverī samazināja kakao īpatsvaru par… pic.twitter.com/hX8hvxpKZC
— Mārtiņš Krusts 🇱🇻🇺🇦🇮🇱 (@krusts) January 17, 2026
Kāpēc mēs, Latvijā, globālos kritumus savos maciņos nejūtam?
Ekonomists Pēteris Strautiņš komentēja šokolādes cenas situāciju un sniedza atbildi, vai tiešām tā ir, ka Latvijas iedzīvotāji globālos kritumus savos maciņos neizjūt.
“Jautājuma uzdevējam ir taisnība par to, ka nozīmīga šokolādes cenas samazinājuma veikalos vēl nav bijis. Taču jāņem vērā arī tas, ka sākotnējais kakao cenu kāpums šokolādes cenās atspoguļojās mēreni un pakāpeniski.
CSP dati par šokolādes cenām rāda, ka laikā no 2015. gada līdz 2021.gadam šokolādes cenas Latvijā auga ļoti mēreni, 2021.gadā tās vidēji bija par 11,1% augstākas nekā 2015. gadā. Tas tajā laikā bija raksturīgi pārtikas tirgum kopumā – preces sadārdzinājās ļoti pakāpeniski, algām strauji augot, tāpēc Latvijas iedzīvotāju pārtikas pirktspēja jeb ienākumu un pārtikas izmaksu attiecības ievērojami uzlabojās.
2022. gads bija pavisam citāds, tad pārtikas pirktspēja pasliktinājās. Arī šokolādes cenas sāka strauji augt, bet tobrīd iemesls bija nevis kakao, bet citu izmaksu sadārdzinājums, kas virzīja pārtikas cenas kopumā. Ļoti strauji, dažās pozīcijās pat daudzkārtīgi palielinājās enerģijas, iepakojuma cenas, dzīves dārdzību ietekmēja arī pandēmijas un kara sākuma radītie piegādes ķēžu darbības traucējumi, pārvadājumu tarifu lēcieni, paātrinājās darbaspēka izmaksu kāpums.
2023. gadā notika kakao pupiņu cenu “sprādziens”, tā galvenais iemesls bija nelabvēlīgie dabas apstākļi to galvenajās audzēšanās zemēs Gvinejas līča piekrastē. Ar laika nobīdi tam sekoja vēl viens straujš šokolādes cenu kāpums veikalos. Tas ir raksturīgi ļoti dažādām precēm – patēriņa cenas seko izejvielu cenām ar kavēšanos, tikai daļēji, turklāt tas raksturīgi abos izejvielu cenu ceļojuma virzienos.
Turklāt šokolādes vērtības ķēdes ir diezgan sarežģītas. Lielākā daļa šokolādes ražotāju paši nepērk kakao pupiņas, bet gan pērk no citiem ražotājiem jau gatavu šokolādes masu, kuru izlej formās, varbūt pievieno kādas piedevas.
Kad esmu apmeklējis šokolādes ražotājus Latvijā, viņi kā izejvielas vietu visbiežāk norādījuši Beļģiju. Tātad kakao pupiņas no Āfrikas ar kuģiem nogādā Antverpenes ostā, tad reģionā izvietotās rūpnīcas tās pārstrādā, pārvērš brūnās lielas tabletes izskata formiņās, kas visdrīzāk ar kravas auto ceļo uz Latviju, no tām izgatavo šokolādi, kas ceļā uz veikaliem vēl aizkavējas pie vairumtirgotājiem vai lielo tirdzniecības tīklu loģistikas centros.
Man nav ziņu par to, kā ir sadalījies kakao pupiņu izmaksu kāpuma radītais slogs. Taču visbiežāk darbojas šāda likumsakarība – pārstrādātāji mēdz uzņemties daļu no sākotnējā izejvielu sadārdzinājuma, vēlāk cenšoties nenopelnīto atgūt. Izejvielu cenu kāpuma ietekme tiek slāpēta, jo ražotāji sargāt savu tirgus daļu, nevēlas emocionāli šokēt pircējus. Ar laiku patērētāji pie jaunās cenas pierod, un tas ir brīdis, kad ražotāji
un varbūt arī tirgotāji var nopelnīt vairāk.
2025. gada decembrī šokolādes cena Latvijā bija par 99,3% augstāka nekā vidēji 2015. gadā, pārtika kopumā šajā laikā sadārdzinājās par 73,6%, bet viss patēriņa grozs par 51,8%.
Var sevi mierināt ar domu, ka mūsu spēja iegādāties šokolādi šajā laikā tomēr uzlabojās, par spīti visam. Vidējā alga šajā laika periodā auga vairāk nekā par 120%, šie dati vēl tiks precizēti.
Var cerēt uz nelielu šokolādes cenu kritumu veikalos, taču tās paliks tālu virs “miera laikiem” raksturīgajām. Kakao cenas joprojām vairāk nekā divkārt pārsniedz līmeni, kurā bija līdz 2022. gadam, starplaikā ir augušas arī citas izmaksas.”
Savukārt, runājot par naftas cenām un to ietekmi uz degvielas cenām Latvijā, Pēteris Strautiņš uzsver, ka tā ir savā ziņā mitoloģija, ka globālos kritumus savos maciņos nejūtam.
“Ļoti labi jūt, tikai tas nenotiek tajā pašā dienā. Kad bija augstas naftas 2011.-2013.gadā, tad degvielas cenas Latvijā sasniedza ~1,05 latus par litru jeb ~1,50 eiro. Pandēmijas sākumā cena bija ap eiro. Sākoties karam, pārsniedza 2 eiro. Tagad ap 1,5 eiro. Konkurence naftas produktu tirdzniecībā Latvijā ir augusi, viss notiek.”
