Krievijas sāktais karš rada 21. gadsimta lielāko migrāciju Eiropā 0
Imants Frederiks Ozols, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Tikai pirmajās divās 21. gs. desmitgadēs Eiropa pieredz trešo migrācijas vilni. Apvienoto Nāciju un Eiropas Savienības aplēses liecina, ka jau pagājušās nedēļas beigās kopējais bēgļu apjoms – ap 1,5 miljoniem cilvēku – pārsniedza 2015. gada bēgļu krīzes kopējos apjomus. Toreiz Eiropas sabiedrība bija šokēta par migrantu pūļiem. Taču Ukrainas krīze principiāli atšķiras; nav arī šoka. Tā vietā – vispārēja līdzjūtība un visaugstākā gatavība palīdzēt.
Apvienoto Nāciju Bēgļu aģentūra UNHCR lēš, ka Krievijas sāktais karš Ukrainā radīs līdz četriem miljoniem bēgļu. Savukārt Eiropas Savienība (ES) kā maksimālo skaitu minējusi septiņus miljonus. Skaidrs, ka bēgļu kopskaitu noteiks gan kara ilgums, gan tas, kā tiks veiktas bruņotās operācijas. Turklāt vīrieši vecumā no 18 līdz 60 gadiem Ukrainā ir pakļauti vispārējai mobilizācijai, un šobrīd lielāko daļu bēgļu veido bērni, sievietes un vecāka gadagājuma vīrieši.
Īpašs normatīvais ietvars
Eiropa pret Ukrainas bēgļiem izturas pretimnākoši un ir iedarbinājusi arī īpašu mehānismu – bēgļu un patvēruma meklētāju pagaidu aizsardzību. Šāda mehānisma nepieciešamību Eiropa atskārta vēl tā saucamo Dienvidslāvijas karu laikā, kas sākās ap 1991. gadu. Taču šī ir pirmā reize, kad tas ir iedarbināts, ļaujot izvairīties no ilgajām nacionālajām procedūrām, kādas iepriekš un arī vēl tagad turpina piemērot bēgļiem un patvēruma meklētājiem no citām valstīm.
Vācijas iekšlietu ministre uzsvērusi, ka “tā ir paradigmas maiņa”, kas ļaus bēgļus uzņemt “ātri un bez birokrātijas”. Starp citu, Vācijas dzelzceļu satiksmes kompānija “Deutsche Bahn” arī noteikusi, ka visiem Ukrainas pilsoņiem brauciens no Polijas uz Vāciju ir bez maksas.
Ilgākā laikā bija tapis arī apjomīgs Jaunais Eiropas Savienības Migrācijas un patvēruma pakts, taču tā principi ir atšķirīgi, piemēram, paredzot patvēruma pieteikumu uz ES ārējās robežas, kā arī drošības, identitātes un pat veselības pārbaudes. Kurpretim personām ar Ukrainas pasi ir atļauts bez vīzas iebraukt un uzturēties Eiropā līdz trim mēnešiem, tādēļ šis mehānisms nav nepieciešams. Tā vietā uzmanība tiek veltīta tam, ko darīt, sākot ar 91. dienu. Šis darbs notiek gan ES, gan nacionālo valdību līmenī.
Piemēram, Latvija atvieglojusi Ukrainas kara bēgļiem piekļuvi mūsu valsts darba tirgum. Saņemot ilgtermiņa vīzu ar tiesībām uz nodarbinātību, gadu var strādāt bez ierobežojumiem; netiek prasītas arī latviešu valodas zināšanas. Papildu palīdzības formas meklē arī Vācijas pavalstis. Piemēram, viena no iniciatīvām ir gultu birža, kur pieejamās naktsmītņu vietas paziņo paši berlīnieši, kas vēlas savās mājās uzņemt ukraiņu bēgļus.
Kā palīdzēt palīgiem?
Vairākums bēgļu nonāk Polijā, kurai ar Ukrainu ir 535 km gara robeža. Turklāt šīs robežas tuvumā atrodas arī lielākā Ukrainas rietumu daļas pilsēta – Ļviva, kurā saplūst bēgļi no visas valsts. Tieši uz Ļvivu pārcēlušās arī ārvalstu diplomātiskās misijas. Tostarp pēc Latvijas vēstniecības evakuācijas Kijevā, Ļvivā izveidots arī mūsu valsts konsulārās palīdzības punkts (hostelis “Sakura”, Shevchenka iela 323 b).
Krietni iepaliekot no Polijas, otrajā vietā uzņemto Ukrainas bēgļu skaita ziņā ir Ungārija, tālāk – Slovākija un Moldova. Savukārt Karpatu kalnos ir Ukrainas un Rumānijas robeža. Jau aizvadītās nedēļas beigās to šķērsojušais bēgļu skaits tuvojās simts tūkstošiem. No šīm valstīm bēgļi turpina ceļu tālāk, lai apvienotos ar radiem un draugiem, kas jau dzīvo Eiropas Savienībā.
Vācijas Iekšlietu ministrijas informācija liecina, ka pagaidām pat vēl nav bijusi nepieciešamība iedarbināt bēgļu sadales mehānismu, lai gan Polija ir brīdinājusi, ka agri vai vēlu pienāks tās iespēju robeža. Šajā sakarā Lietuvas iekšlietu ministre Agne Bilotaite uzsvērusi, ka nepieciešams skaidri atrunāts bēgļu sadales un pārvietošanas mehānisms, kas viņas ieskatā būtu jāorganizē Briselei.
Bēg ne tikai ukraiņi
Taču bēgļu vidū nav tikai ukraiņi. Vairākas Ukrainas universitāšu programmas bija ļoti populāras Āfrikas un Āzijas studentu vidū. Tikai no Indijas vien Ukrainā mācījās ap 20 tūkstošiem studentu. Diemžēl arvien biežāk parādās ziņas par šo ārvalstu personu diskriminācijas gadījumiem gan dokumentu apstrādē, gan attieksmē no robežsargiem un palīdzības sniedzējiem uz Polijas robežas.
Britu “The Sunday Times” apraksta divu kurdu studentu – Arasa un Balena – nedienas, kas nonākuši līdz robežai pārliecināti, ka viņi būs drošībā. Tā vietā divos robežpārejas punktos ukraiņu robežsardze viņus atraidījusi. Tikai pēc trim ceļā pavadītām dienām abiem kurdiem beidzot izdevies pamest valsti. Par diskrimināciju, kas skar Āzijas un Āfrikas studentus uz robežas, ziņojuši arī CNN un “Financial Times”. Tai nosodījumu paudis Āfrikas Savienības priekšsēdētājs Musa Faki Mahamats un citas augstas amatpersonas.
Indijas mediji ziņo par pirmajiem reisiem, ar kuriem Ņūdeli nogādāti no Ukrainas kara bēgušie studenti. Tomēr gana daudzi vēl atrodas Ukrainā bez iespējas mērot ceļu uz valsts rietumiem.
Eiropai pārmet dubultmorāli
Atsevišķajām ziņām par diskriminācijas gadījumiem Eiropa liek pretī sirsnību un solidaritāti, ar kādu ES valstis iesaistās palīdzības sniegšanā pilnīgi visiem ukraiņiem, kas izkļūst no valsts. Taču tas ir pretrunā ar ainām, ko nupat vēl Eiropas un pasaules mediji rādīja no Baltkrievijas orķestrētās bēgļu krīzes Polijas, Lietuvas un Latvijas pierobežā, kā arī politiskajām pretrunām, kas pavadīja 2015. gada krīzi, ko dažviet Eiropā dēvē par 2015. gada bēgļu vasaru.
Dažādos ārvalstu medijos izskan kritika par to, ka toreiz no eiropiešu līdzjūtības un solidaritātes nebija ne vēsts. Vācijas “Deutsche Welle” dubultstandartu tematu piesaka, vēstot, ka vien pirms pāris nedēļām Polija sāka izbūvēt pamatīgus nostiprinājumus uz robežas ar Baltkrieviju, lai atturētu bēgļus un patvēruma meklētājus no Irākas, Afganistānas un citām valstīm, no robežas šķērsošanas.
“Mani nomāc tas, ka mēs pieprasām Putinam pārtraukt karu, bet tādu pašu spiedienu neesam vērsuši pret kariem Jemenā un Sīrijā,” raidsabiedrībai “Al Jazeera” saka Apostols Veizs, palīdzības organizācijas “INTERSOS Hellas” (Grieķija) vadītājs. Savukārt cita bēgļu tiesību aizstāve no Grieķijas Melina Spatari uzsver: “Nav pieņemams, ka Eiropa piekopj diskrimināciju starp dažādiem patvēruma meklētājiem, vienu attieksmi rādot ukraiņiem, bet citu – musulmaņiem un citas ādas krāsas cilvēkiem.”
Palīdzības organizāciju pārstāvji arī norāda, ka līdzšinējā Eiropas pieredze ar bēgļiem dara piesardzīgu. Lai gan ukraiņi saņem vislielāko atbalstu šobrīd, krīzei ieilgstot, sabiedrības noskaņojums un attieksme pret ukraiņu bēgļiem var arī mainīties. Arī par to būs jādomā Briseles un nacionālajām institūcijām, piedāvājot labākos risinājumus apstākļos, kuros grūti prognozēt kara ilgumu un posta apmērus.
Viedokļi
ES Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena: “Visi, kas bēg no Putina mestajām bumbām, tiks sagaidīti atplestām rokām.”
Par migrāciju un krīzes vadību atbildīgā Eiropas Savienības iekšlietu komisāre Ilva Jūhansone: “Nezinu, cik bēgļu ieradīsies. Domāju, mums jāgatavojas uzņemt miljonus.”
