“LVM stratēģija vienmēr ir bijusi strādāt kopā ar vietējo pārstrādes rūpniecību ar mērķi, lai no Latvijas tiktu eksportēti izstrādājumi ar augstāku pievienoto vērtību. Tādēļ apaļkokus primāri nodrošināsim vietējiem ražotājiem, kam ir pārstrādes jaudas tepat Latvijā,” pārliecināts “Latvijas valsts mežu” padomes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.
“LVM stratēģija vienmēr ir bijusi strādāt kopā ar vietējo pārstrādes rūpniecību ar mērķi, lai no Latvijas tiktu eksportēti izstrādājumi ar augstāku pievienoto vērtību. Tādēļ apaļkokus primāri nodrošināsim vietējiem ražotājiem, kam ir pārstrādes jaudas tepat Latvijā,” pārliecināts “Latvijas valsts mežu” padomes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.
Foto: Karīna Miezāja

Beļskis: Kokrūpnieki bez izejvielas nepaliks 0

Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Krievijas politiķi vēršas pret Putinu: “Ja nepārtrauks militāro operāciju, bāreņu būs vēl vairāk”
Vai Latvijai šobrīd pastāv kādi militāri draudi no Krievijas? Vērtē Rajevs!
VIDEO. Āgenskalnā pie atkritumu konteineriem klaiņo milzīga izmēra grauzējs
Lasīt citas ziņas

 

AS “Latvijas valsts meži” (LVM) padomes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis uzskata, ka Latvijai būtu vērts ķerties pie normatīvo aktu izmaiņām, kas ļautu palielināt gan kokmateriālu, gan enerģētikas koksnes ražošanu.

CITI ŠOBRĪD LASA

 

Lielākā šābrīža aktualitāte Latvijā ir enerģētikas jautājums. Vai piekrītat apgalvojumam, ka, sašķeldojot pat tikai kritušos kokus, kas atrodas Latvijas mežos, iedzīvotājus ar siltumu varētu nodrošināt ne vienu vien sezonu?

E. Beļskis: Te nav vienkāršas atbildes ne no mežsaimniecības viedokļa, ne no ekonomiskiem aspektiem. Katram nokritušajam kokam mežā ir noteikta loma un vērtība – koksnei satrūdot, augsnē uzkrājas organiskās vielas un minerālvielas, kas veicina meža dabisko atjaunošanos. No ekoloģiskā un sugu daudzveidības saglabāšanas viedokļa kritušo koku klātbūtne mežā ir nepieciešama. Cits jautājums, ja runa ir par vējgāzēs vai snieglauzēs bojā gājušo koksnes daļu, kas nav satrūdējusi. To LVM pēc iespējas ātrāk no meža izvāc, pirmām kārtām saražojot augstas vērtības produktus – dažādas kvalitātes zāģbaļķus, finierklučus. Koksnes daļa, kas piemērota šķeldošanai, tomēr ir ierobežotā apjomā.

Runājot par iespēju palielināt kurināšanai piemēroto produktu – malkas, šķeldas – ražošanu, LVM valde ar šo jautājumu strādā jau no gada sākuma, apsverot, ko varētu darīt intensīvāk. Ja malkas sagatavošanas iespējas ir limitētas, attiecīgi vairāk to saražot nav iespējams, nesamazinot vērtīgāko produktu daļu, tad attiecībā uz šķeldas sagatavošanu vērtējam, ko varam darīt savādāk, lai audzētu šķeldas pārdošanas apjomus. Ja vēl pirms gada pieprasījums pēc enerģētiskās šķeldas bija krietni mazāks nekā LVM iespējas šķeldu saražot, tad situācija pāris mēnešu laikā ir izmainījusies par 180 grādiem. Augstu pieprasījumu pēc šķeldas šobrīd uztur ne tikai industriālais sektors, bet arī pašvaldības.

 

Kā mainīsies šķeldas cena?

LVM koksnes produktus, arī šķeldu, pārdod publiski – tātad, jebkurš prasībām atbilstošs pretendents pārdošanās procesā var iesaistīties un piedāvāt savu cenu. LVM ziņā ir vērtēt šķeldas pašizmaksu, kuru, protams, ietekmē arī degvielas cena. Jo augstāku cenu par šķeldu tirgus gatavs maksāt, jo lielākas manevra iespējas attiecībā uz šķeldas ražošanu sarežģītos izstrādes apstākļos vai piegādēm no tālākiem reģioniem.

Svarīgs ir jautājums par pašvaldību gatavību ražot siltumu no tā saucamās meža šķeldas. Ir pašvaldības, kuru katlumājas var pāriet no gāzes uz šķeldu, bet ir arī tādas, kuras investīciju dēļ to nevar. Turklāt tām katlumājām, kas jau patlaban kurina ar šķeldu, vajadzētu pārliecināties par katlu piemērotību meža šķeldas izmantošanai. Jo meža šķelda ne vienmēr der attiecīgas katlumājas tehniskajiem parametriem, piemēram, svarīgs ir pelnu īpatsvars.

Jāatzīst, ka šobrīd mežos ir diezgan liels ne tikai kritušo, bet arī pāraugušo koku īpatsvars. Tādēļ otrs veids, kā palielināt šķeldas ražošanu, ir palielināt maksimālo koku ciršanas apjomu. Palielinot valsts noteikto ciršanas apjomu, no vienas puses, Latvija iegūtu vairāk apaļkoksnes, no otras – lielu enerģētiskās koksnes daudzumu, kas rodas ciršanas un izstrādes rezultātā (zari, galotnes, sīkkoksne), ko var novirzīt uz enerģētisko sektoru.

 

Normatīvie akti neliek tam šķēršļus?

Kas attiecas uz enerģētiskās koksnes papildu apjomu sagatavošanu, plānošanas darbus esam jau sākuši, te nav kādu īpašu normatīvu šķēršļu. Sagatavojot enerģētisko koksni šodien, šķeldu no tās varēsim saražot 3–6 mēnešu laikā, kad koksne būs sasniegusi siltumenerģijas ražošanai nepieciešamo mitruma līmeni.

Latvijas mežos kopumā un arī “Latvijas valsts mežu” apsaimniekotajās meža platībās koksnes kopējā krāja turpina pieaugt. Monitoringa dati liecina, ka, ja no visā Latvijā mežos izaugušās koksnes apjoma atņem koksnes apjomu, kas ir nocirsts kopšanas un meža atjaunošanas cirtēs, un arī dabisko koksnes atmirumu, koksnes krāja aizvien turpina pieaugt apmēram par 2 miljoniem kubikmetru koksnes gadā. Šī ir nozīmīga rezerve, par kuras izmantošanu lēmumi ir jāpieņem valdības līmenī.

Mainoties spēles noteikumiem pēc Krievijas un Baltkrievijas koksnes importa aizlieguma, kokrūpnieki daļu eksporta pārorientē uz vietējo tirgu – tā, lai pašu mājās ražotāji nepaliek bez izejvielas. Vai uz šā fona mainīsies LVM turpmākā sadarbība ar pārstrādes uzņēmumiem?

Jāraugās, kā tirgū attīstīsies sekundārā pārstrāde, jo lielu daļu no importa no austrumu kaimiņiem veidoja pirmapstrādi izgājuši dēļi. Patlaban sadarbībā ar Latvijas Kokrūpniecības federāciju un citām organizācijām skatāmies, kādā veidā varam palielināt apaļkoksnes pieejamību tirgū. Jau ir vairākas iniciatīvas, kā varētu palielināt izstrādes apjomus ne tikai valsts, bet arī privātajos mežos. Proti, diskusija ir par caurmēra apjoma pielīdzināšanu pārējo Baltijas valstu standartam, tātad nosakot lielākus diametrus koka ciršanai un tādējādi ļaujot cirst lielākus apjomus un nodrošinot tirgu ar papildu apaļkoku.

 

Cik liela ir šī starpība?

Tie ir no 2–4 cm pret Lietuvā un Igaunijā noteikto atkarībā no tā, vai tas ir bērzs, egle vai priede. Bet jāuzsver, ka šajā stadijā arī domājam par ilgtspēju meža attīstības jomā – tātad īpašniekam tiks uzlikts pienākums mežu atjaunot, turklāt ar kvalitatīviem vietējas izcelsmes stādiem, kādus audzējam Latvijā, tostarp jaunatklātajā Kalsnavas kokaudzētavā. Meža nozares kopējais mērķis nemanās – veidot ražīgas un ģenētiski kvalitatīvas mežaudzes, kurās ir lielāki koksnes ikgadējie pieaugumi un arī lielāka ogļskābās gāzes piesaiste uz katru meža hektāru.

 

Pieminējāt Madonas novada Kalsnavā nupat atklāto jauna stādaudzētavu “Mežvidi”. Cik lielas ir ieguldītās investīcijas, un kad gaidāma atdeve?

Sešās siltumnīcās, stādu uzglabāšanas kompleksos, kā arī iekārtās plānoto investīciju apjoms ir 18 miljoni eiro, no tiem jau ieguldīti 4,6 miljoni. Plānota investīciju atmaksāšanās 20 gadu laikā. Jaunās audzētavas primārais uzdevums ir nodrošināt Latvijas mežsaimnieku vajadzības meža atjaunošanai. Plānojam palielināt izaudzēto stādu daudzumu par 21%, pēc diviem gadiem sasniedzot 68 miljonus stādu gadā.

 

Kā koncernā bremzējat pašizmaksas pieaugumu?

Pirmkārt, padarot ražošanu efektīvāku un nodrošinot sīvu konkurenci starp piegādātājiem. Vai tie ir mežizstrādes vai meža atjaunošanas darbi vai gatavās produkcijas pārvadāšanas pakalpojumi – visur tiek veidoti tādi kritēriji, ka pieteicējiem ir jākonkurē un jāstrādā uz maksimāli pamatotas izmaksu bāzes. Otrkārt, saprotam arī piegādātājus, jo mūsu darba kvalitāte atkarīga no viņu pienesuma. Tātad mums svarīgi, ka viņi rūpējas gan par tehnoloģijām, gan darbinieku kvalifikāciju un efektivitātes palielināšanu katrā darba posmā, katrā procesā. Protams, ka pastāvīga LVM prasība ir, lai mūsu sadarbības partneri nebūtu “pelēkajā ekonomikā”.

 

Pērnie koncerna finanšu rādītāji uzrāda vairāk nekā 400 miljonu eiro apgrozījumu un vairāk nekā 110 miljonu eiro peļņu. Kā izskatās šā gada pirmie trīs mēneši?

Šā gada pirmo ceturksni esam noslēguši ar 64,3 miljonu eiro peļņu, pārsniedzot sākotnēji plānoto peļņas līmeni par 13 miljoniem eiro jeb 25%. Nozīmīgākie faktori šā rezultāta nodrošināšanā ir augstās koksnes cenas un ritmiska, efektīva uzņēmuma darbība. Pērn sākām jaunu, tā dēvētās dinamiskās izsoles formātu, kur pircēji cenu par koksni var solīt elektroniski, tātad neredzot, ko sola citi dalībnieki. Šī sistēma ir sevi pierādījusi.

Vienlaikus arī izmaksas turpina pieaugt, turklāt to pieaugums ir grūti prognozējams. Lielākais izaicinājums ir straujais degvielas cenu kāpums, cenas kāpj arī dažādām tehnikai nepieciešamām detaļām, turklāt bieži vien arī to saņemšana laikā ir izaicinājums, kas ietekmē uzņēmuma pakalpojuma sniedzējus un arī LVM darbību. Izmaksu pieauguma ietekme uz vairāk būs redzama otrajā un nākamajos ceturkšņos.

 

Vai meža nozare joprojām būs valsts ekonomikas velkošā nozare?

SAISTĪTIE RAKSTI

Jā. Situācija ir līdzīga 2008. gada krīzei. Tad kokrūpniecības nozare ienāca ekonomikā ar papildu apjomiem, tā stimulējot arī papildu ieņēmumus. Šoreiz papildu apjomi varētu būt stimuls arī pašai kokrūpniecības nozarei ražot vairāk ekonomikai nepieciešamo produktus. Un Latvijai kopumā tā ir iespēja aizstāt importēto tēraudu, ko izmanto celtniecībā konstrukciju un dzelzsbetona ražošanai ar koksni. Jau pašlaik koksnes izmantošana celtniecībā Latvijā ir būtiski pieaugusi, tomēr iespējas vēl ne tuvu nav izsmeltas. Izmantojot vietēji saražoto koksni celtniecībā, Latvija būtiski varētu samazināt materiālu atkarību no Austrumu kaimiņiem, tajā pašā laikā padarot būvniecību daudz zaļāku un videi draudzīgāku. Labu piemēru netrūkst – pieaug no koksnes būvētu privātmāju skaits, sabiedriskās celtnēs ir daudz lielisku piemēru Jelgavā, jaunā Ogres bibliotēka ir vēl viens lielisks piemērs. Arī Rīgā projektēšanas stadijā ir jaunas koka biroju celtnes.

 

Krievijas politiķi vēršas pret Putinu: “Ja nepārtrauks militāro operāciju, bāreņu būs vēl vairāk”
Vai Latvijai šobrīd pastāv kādi militāri draudi no Krievijas? Vērtē Rajevs!
VIDEO. Āgenskalnā pie atkritumu konteineriem klaiņo milzīga izmēra grauzējs
“Atgādina padomju sistēmu – bagātiem noņemsim, nabagiem iedosim un beigās visi vienādi nabagi,” Kreituse par pabalstiem
“Metāmies ap kaklu pirmajiem sastaptajiem robežsargiem.” Vecbebros iejutušies 110 Ukrainas kara bēgļu
Lasīt citas ziņas
Krievijas politiķi vēršas pret Putinu: “Ja nepārtrauks militāro operāciju, bāreņu būs vēl vairāk”
Vai Latvijai šobrīd pastāv kādi militāri draudi no Krievijas? Vērtē Rajevs!
Arī svētdien daudzviet Latvijā gaidāms lietus
Mūžībā devies bijušais LNT žurnālists Ivo Goldmanis
Pasaules hokeja čempionāta finālā iekļūst Somija
17:15
Māris Zanders: Āfrikas valstis, no vienas puses, čīkst par gaidāmo badu, no otras puses, atbalsta Putinu
17:12
Ukraina veidos mūsdienīgu bumbu patvertņu sistēmu
17:02
Pasaules hokeja čempionāta finālā iekļūst Somija
Dita Lase: Viss Latvijas “superfūds” ir ziemā, tikai cilvēki to nezin kāpēc aizmirst
Zelenskis: Donbass būs ukraiņu zeme
Iecerētā, bet neatļautā pasākuma vietā pie Uzvaras parka aizturēti divi cilvēki
Visā Latvijā notiks “Baznīcu nakts” pasākumi
Baidens: Putins mēģina iznīcināt ukraiņu tautas kultūru
iegūt dzeramo ūdeni ekstremālos apstākļos?
Nosauc divus izplatītākos iemeslus, kuru dēļ cilvēki vēršas pie ārsta
Laiks sakopt dārza mēbeles! 9 soļi, kas nolietotu pārvērtīs gandrīz jaunā
“Cīnīsies līdz pēdējam.” Rajevs atklāj, ka daļa ukraiņu karavīru tomēr nav padevusies gūstā un palikusi “Azovstaļ”
Kadirovieši nežēlīgi nogalinājuši ievainotos krievu karavīrus un izveidojuši spīdzināšanas kameru iedzīvotājiem
Dombrovskis pievienosies “Attīstībai/Par!”
Ukrainas parlamenta deputāts: Piedāvājums piekāpties, lai Putins “saglabātu seju”, ir apvainojums Ukrainai
“Metāmies ap kaklu pirmajiem sastaptajiem robežsargiem.” Vecbebros iejutušies 110 Ukrainas kara bēgļu
Krievija apsūdz ASV pērtiķu baku radīšanā laboratorijās Nigērijā
Aptauja: Iedzīvotāju satraukums par Covid-19 izplatību zemākais pēdējo divu gadu laikā
Planētas noslēpumi: Globālā sasilšana nav atcelta! Mitrie tropi virzās uz poliem
Lasītāja: Agrāk īpašuma nodoklis bija 0,2–0,5%, bet šogad 1,5% – trīs reizes dārgāk. Kāds tam pamatojums?
Planētas noslēpumi: Teju vai neticami! Kā izskatās pasaules diženākie baseini
Vilis un Vilhelms – šīs dienas gaviļnieki! Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
“Viņi izvilka līķus, izņēma visu aprīkojumu.” Krievijas spēki veikuši slepenu operāciju no nogrimušā kreisera “Moskva”
“Ārstiem darba būs daudz…” – prognozē profesors
Lauris Reiniks pēc koncerta sarūgtināts: “Bērnus nevajag laist uz skatuves. Tā vienkārši nedrīkst!”
“Es esmu lasījis visu, ko viņš smagā reibumā krieviem epastos rakstīja!” Lapsa Adamsonu nosauc par nožēlojamu