Koksnes ķīmijas institūtā Gaļina Dobele strādā jau vairāk nekā 50 gadus. Šobrīd darbs notiek pie nanomateriālu iegūšanas no koksnes.
Koksnes ķīmijas institūtā Gaļina Dobele strādā jau vairāk nekā 50 gadus. Šobrīd darbs notiek pie nanomateriālu iegūšanas no koksnes.
Foto: Valdis Semjonovs

“Mums nav naftas, bet ir atjaunoties spējīga izejviela – koksne un biomasa.” Kā koksne var konkurēt ar nanomateriāliem? 31

Anita Jaunbelzere, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Gaļina Dobele Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtā strādā nu jau vairāk nekā 50 gadus, tagad par vadošo pētnieci. Pēc skolas beigšanas vasarā atbraukusi uz Latviju atpūsties, te arī palikusi. Te dzīve cieši savijusies gan ar vīru Juri Dobeli, gan ar profesiju.

Latviju šķērsos nokrišņu zona, kas atnesīs vienu no spēcīgākajiem sniegputeņiem šoziem. Vai prognoze par vētru joprojām spēkā? 1
“Mēs te tupēsim ar maskām, kodiem un ierobežojumiem, kamēr visa pārējā Eiropa dzīvos kā 2019. gadā,” Soctīklotāji par Pavļuta paziņojumu 244
“Saslimu ar kovidu, bet testu nodevu tikai pēc nedēļas. No kuras dienas sāk skaitīt karantīnu?” Uz skatītājas jautājumu atbild Stella Lapiņa 26
Lasīt citas ziņas

Ko ar koksni var izdarīt laboratorijā? Habilitētā ķīmijas zinātņu doktore to uzrakstījusi 350 publikācijās, bet viņa to spēj arī vienkārši un saprotami pastāstīt.

Sarežģīto darbu laboratorijā Gaļina spēj izstāstīt vienkārši un saprotami: “Koksne pamatā sastāv no trim komponentiem. Tie ir: celuloze, lignīns un hemiceluloze. Katram no tiem ir savs ķīmiskais sastāvs un pielietojums. Mans darbs galvenokārt ir saistīts ar šķidriem un cietiem produktiem, kas rodas, karsējot koksni. Šo procesu sauc par pirolīzi. It kā vienkārši, tomēr rezultātā, izmantojot katalizatorus, rodas dažādi produkti ar sarežģītu sastāvu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Piemēram, ļoti ātri uzkarsējot koksni (ļoti ātri – tas ir sekundē 600 °C), var iegūt šķidru koksni ar iznākumu apmēram 80% no sākotnējā daudzuma. Šķidro koksni tālāk var lietot kā kurināmo vai sadalīt frakcijās, iegūstot fenolus un citus savienojumus ar dažādu struktūru.

No fenolu frakcijas var iegūt biopolimēru sveķus un antioksidantus, kas vajadzīgi katram cilvēkam veselības saglabāšanai. Savukārt ogļhidrātu pirolīzes produktiem ir ļoti bagātīgs ķīmiskais sastāvs. Varu minēt anhidrocukurus, kas ir ar sarežģītām formulām un nosaukumiem – levoglikozāns un levoglikozenons.

Levoglikozāns ir kristāliska viela, bet levoglikozenons – šķidra eļļa. No anhidrocukuriem var iegūt biopolimērus. Levoglikozānu iespējams pārvērst glikozē un tālāk fermentējot – biodegvielā.

No anhidrocukuriem var iegūt farmaceitiskus līdzekļus – medikamentus onkoloģijas ārstēšanai. Japānā anhidrocukurus sintezē no naftas, un viena vielas grama cena svārstās robežās no 120 līdz 400 eiro.”

Otra lieta, kas pētniecei ļoti tuva, ir koksnes pirolīzes cieto atlikumu tālāka izmantošana. Tos var pārstrādāt aktīvajās oglēs, kas principā ir tā pati mums pazīstamā medicīniskā ogle. Taču mūsu iegūtajai oglei ir piecas reizes lielāka porainā virsma nekā medicīniskajai oglei.

Galvenais pielietojums aktīvai oglei ir ķimikāliju un vides attīrīšanā. Zinātnieki piedāvā to izmantot elektroķīmijā – superkondensatoru elektrodos. Superkondensators spēj ātri uzkrāt un strauji atdot augstu elektroenerģijas lādiņu. Tos lieto elektrotehnikā, kā arī elektroautomašīnās, kas tagad kļūst populāras.

LVKĶI pētījumos izmantotajām oglēm ir par 20% augstāks potenciāls nekā tām, kuras šobrīd izmanto dažādās tehnoloģijās. Aktīvo ogli var arī lietot degvielas šūnās enerģijas ražošanai, kur tā aizstāj platīnu un var konkurēt ar dārgām oglekļa nanocaurulēm. Tie ir galvenie Gaļinas Dobeles zinātniskās darbības virzieni.

Gaļina atzīst: “Mums nav naftas, bet ir atjaunoties spējīga izejviela – koksne un biomasa, ko bieži vien ir ekonomiski izdevīgāk un tehnoloģiski vienkāršāk pārstrādāt, iegūstot nepieciešamo produktu, nekā to sintezējot no naftas.

SAISTĪTIE RAKSTI

Runājot par koksnes ķīmisko pārstrādi Latvijā, ražojam tikai kokogles, kas aiziet eksportā. Tehnoloģija ir izstrādāta mūsu institūtā. Citas pagaidām nav.”

Gaļinu priecē tas, ka viss attīstās, arī zinātne. Un spēku Gaļina un viņas vīrs Juris rod dabā: “Mani un vīru iedvesmo un spēku dod daba. Jūtam kokus kā dzīvus organismus, par kuriem mēs rūpējamies, un viņi savukārt atbild mums. Daba ir iedvesmas avots visai dzīvei. Svarīgi saprast, ko es vēl neesmu izdarījusi, bet varu. Un tad to izdarīt!” secina zinātniece.

Publikācija tapusi sadarbībā ar Meža attīstības fondu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Mazdārziņus vairs nevajag? Ģimenes palīgsaimniecībām izmanto tikai pusi no pašvaldību iznomājamās zemes
Ganāmpulku skaits sarūk, izslaukumi pieaug: piena nozare pārmaiņu priekšā 18
Sasteigta, pavirša, nesaprotama un ar mērķi likvidēt darbavietas – tādu mežziņi redz jauno VMD reformu 46
Sēklas un stādi kļūs dārgāki: kam gaidāms straujākais cenas kāpums? 14
Latviju šķērsos nokrišņu zona, kas atnesīs vienu no spēcīgākajiem sniegputeņiem šoziem. Vai prognoze par vētru joprojām spēkā? 1
“Mēs te tupēsim ar maskām, kodiem un ierobežojumiem, kamēr visa pārējā Eiropa dzīvos kā 2019. gadā,” Soctīklotāji par Pavļuta paziņojumu 244
Ja pārdod mašīnu – vai jāmaksā valstij nodoklis? 18
“Saslimu ar kovidu, bet testu nodevu tikai pēc nedēļas. No kuras dienas sāk skaitīt karantīnu?” Uz skatītājas jautājumu atbild Stella Lapiņa 26
Vai, enerģijas ieguvei izmantojot saules baterijas, rēķini tiešām ir pa nullēm?
Lasīt citas ziņas
Iestājoties atkusnim, sācies kļavu sulu laiks. Daži saimnieki jau paguvuši satecināt šo koku saldeno sulu 6
Atsevišķiem lauksaimniecības zemju īpašumiem šogad var mainīties kadastrālā vērtība 10
Ziema būs jāpārcieš ne tikai cilvēkiem, bet arī dārza augiem. Kas ietekmē augļu koku ziemcietību? 1
Skatītājs jautā: Kāpēc cenas salīdzinām ar Eiropas cenām, bet nerunājam par algu starpību? 75
“Zinātnieki spēj modelēt meža nākotni,” atklāj mežzinātņu doktors Jurģis Jansons 16
“Rita visus dripelējusi un mācījusi, kā pareizi darbs darāms.” Kā saglabāt priežu mežus piejūrā? 6
Līdz pretinieka pozīcijām 400 metri. Cik gatava saspīlējuma eskalācijai ir Ukrainas armija. “Latvijas Avīzes” reportāža 12
Slimo gan vakcinētie, gan nevakcinētie: aicina atcelt Covid-19 sertifikāta prasību tirdzniecības centros 2
Māris Antonevičs: Kāpēc premjers runā aplamības
Latviju šķērsos nokrišņu zona, kas atnesīs vienu no spēcīgākajiem sniegputeņiem šoziem. Vai prognoze par vētru joprojām spēkā? 1
“Visā pasaulē cilvēki sadalīti vienos un otros, un vairs nezinu, kuri ir labie un sliktie.” Saruna ar komponistu Zigmāru Liepiņu
Neskatoties uz Covid-19 saslimšanas rekordiem, Eiropā atceļ ierobežojumus 12
Edvīns Šnore: Iespēja tikt pie kompensācijas Covid-19 vakcīnas blakņu gadījumos ir iedrošinājums tiem, kas baidās vakcinēties
Latvijā pašlaik zemāka saslimstība ar Covid-19 nekā vidēji Eiropā
“Represiju dēļ latgalieši to tik sapņo kā atdalīties no Latvijas un pievienoties Krievijai!” Ko par mums raksta Krievijas propagandas mediji 295
“Pa logu izmeta 400 mārciņu pieprasīto kukuli un ar 137 km/h bēga no kolēģiem!” Kā Jevgeņijs Rēzeknē atmaskoja uzmācīgos un negodīgos ceļu policistus 23
“Mēs te tupēsim ar maskām, kodiem un ierobežojumiem, kamēr visa pārējā Eiropa dzīvos kā 2019. gadā,” Soctīklotāji par Pavļuta paziņojumu 244
Rīgu pārņēmis omikrons. Ko vēl atklāj novērojumi Latvijas pilsētu notekūdeņos? 48
Skatītāja: Uztaisiet šovu, lai prezidents un ministri parāda, kā izdzīvot ar 283 eiro mēnesī 248
“Gobzems apkauno nevis sevi, bet savus vecākus,” Kreituse asi kritizē politiķi 142
VIDEO. “Tā procedūra ir ļoti nopietna, jo dibens jau nav tā mazākā ķermeņa daļa”: Olga Kambala ar injekcijām tiek pie smukākas pēcpuses
Kariņš un Pavļuts jau nav vienīgi, kuri “rausta sabiedrību”! Zanders iesaka tuvākajās nedēļās izslēgt “ziņas” 45
Streips: Ukraiņi cīnīsies, rietumi palīdzēs. Tad jautājums, cik gatavas krievu mammas būs lolotos dēlus sagaidīt zārkos 73
Slimo gan vakcinētie, gan nevakcinētie: aicina atcelt Covid-19 sertifikāta prasību tirdzniecības centros 2
11:08
“Visā pasaulē cilvēki sadalīti vienos un otros, un vairs nezinu, kuri ir labie un sliktie.” Saruna ar komponistu Zigmāru Liepiņu
10:53
Datu aizsardzības diena – biežāk pieļautās kļūdas tiešsaistē un noderīgi padomi drošības uzlabošanai
10:30