“Bērniem nav jāmaksā vecāku uzkrātie parādi,” likuma nianses atklāj Uzturlīdzekļu garantiju fonda vadītājs 0
Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas direktors Edgars Līcītis TV24 raidījumā “Uz līnijas” atbildēja uz sarežģītu jautājumu par uzturlīdzekļu maksājumiem, to saistību ar mantojumu un vecāku un bērnu savstarpējām uzturēšanas pienākumiem, kā noteikts Civillikumā. Viņš detalizēti izskaidroja divus galvenos aspektus: uzturlīdzekļu parādu piedziņu un pieaugušu bērnu pienākumu uzturēt vecākus vecuma nespējas gadījumā.
Viņš skaidroja, ka, ja vecāks nemaksā uzturlīdzekļus un tos bērna vietā izmaksā Uzturlīdzekļu garantiju fonds, valsts vērš piedziņu pret parādnieku, nevis bērnu. “Bērniem nav jāmaksā vecāku uzkrātie parādi, jo valsts vērš uzturlīdzekļu parādu piedziņu uz parādnieka mantu,” sacīja Līcītis.
Viņš precizēja, ka, ja parādnieks mirst, parāds netiek piedzīts no bērniem, bet gan no mirušā mantas, ja tāda ir. “Ja esi nomiris, tad viss beidzas, parāds ir norakstīts, ja mirušam cilvēkam ir manta, kreditori var vērsties pret mantu, bet nevis pret bērniem,” viņš uzsvēra.
Tomēr Līcītis norādīja uz svarīgu niansi saistībā ar mantojumu: “Šeit ir svarīgi saprast, ka bērniem, pareizāk sakot, mantiniekiem, kuri vēlēsies pieņemt mantojumu, mantojumam nāk līdzi arī saistības, tātad mantojumu nevar pieņemt bez saistībām.” Tas nozīmē, ka, pieņemot mantojumu, mantiniekiem tomēr būs jāuzņemas arī parādnieka saistības.
Otrs jautājuma aspekts attiecas uz Civillikumā noteikto vecāku un bērnu savstarpējo uzturēšanas pienākumu. Līcītis skaidroja, ka saskaņā ar Civillikuma 188. pantu pieaugušiem bērniem ir pienākums uzturēt vecākus, ja tie kļūst nespējīgi vecuma vai citu iemeslu dēļ.
“Civillikumā ir ierakstīts, ka vecāki uztur bērnus, bet pieauguši bērni uztur vecākus, kad viņi kļūst vecuma nespējīgi. Tas ir normāli, ka pieauguši bērni turpina uzturēt vecākus,” sacīja Līcītis, uzsverot, ka šis pienākums ir abpusējs.
