“Besī ārā – 500 eiro?” Melisa atklāj netaisnību darbā, ar kuru tik daudzas sievietes Latvijā samierinās
23
Dodoties uz darbu, mēs visi vēlamies saņemt algu. Tik vienkāršs ir šis algoritms, tomēr visu sarežģī situācijas, kad par vienu un to pašu darbu, kolektīvā kolēģi saņem dažādas algas. Melisa uzrakstīja man par tieši šādu situāciju savā darba vietā, un izrādās, ka viņa nav vienīgā.
“Es strādāju par grafisko dizaineri nelielā reklāmas aģentūrā. Kad sāku darbu, biju sajūsmā – radoša vide, interesanti projekti, šķita, ka beidzot esmu atradusi vietu, kur varu augt. Pirmos mēnešus strādāju ar pilnu atdevi – bieži paliku ilgāk, ņēmu darbus uz mājām, centos pierādīt, ka esmu tā vērta.
Kādā piektdienas vakarā viss mainījās. Sēdējām virtuvītē ar kolēģiem, runājām par projektiem, kad nejauši izskanēja saruna par algām. Es sākumā pat nepievērsu uzmanību, līdz kolēģis – Jānis, kurš strādāja tikai par pāris mēnešiem ilgāk nekā es – pavisam viegli nosauca savu atalgojumu. Tas bija par gandrīz 500 eiro lielāks nekā mans. Es apjuku un paliku mēma.
Sākumā mēģināju sev iestāstīt, ka droši vien viņam ir vairāk pieredzes, labāks portfelis. Bet es zināju, ka tā nav. Mēs bieži darījām vienus un tos pašus darbus, un nereti vadītājs slavēja manus risinājumus kā labākus.
Nākamajās dienās sāku pamanīt lietas, kuras iepriekš ignorēju – kā man uztic vairāk darāmā, ne reizi vien es esmu tā, kura pēdējā brīdī glābj citu projektus, tāpēc manas dusmas tikai palielinājās, kāpēc es daru, bet citi pelna? Besī ārā. Tad es sapratu, jā, esmu jauna un esmu arī jauniņā šajā kolektīvā, bet, ja nerunāšu atklāti, tā arī palikšu par vergu.
Es sāku gatavoties sarunai. Emocijas noliku malā, ievilku dziļi elpu un saliku visu pa plauktiņiem – faktus, darba grafiku, projektus, atsauksmes. Visu pierakstīju, lai sarunas laikā uztraukumā neaizmirstu.
Tomēr, kad pienāca diena, rokas tā trīcēja. Iegāju vadītāja kabinetā un uz mirkli pat gribēju pagriezties un skriet prom. Bet es paliku.
“Es gribu parunāt par savu atalgojumu,” es teicu. Balss nebija tik droša, kā gribētos, bet pietiekami stingra.
Es izstāstīju visu – ko daru, ko esmu paveikusi, kādus rezultātus ienesu. Nevienā brīdī neminēju Jāni. Tas nebija par viņu. Tas bija par mani.
Vadītājs sākumā klusēja. Tas bija visgrūtākais – tas klusums, kurā nesapratu, vai viņš vispār klausās manī, ko domā, tas bija tik stresaini.
Beigās viņš nopūtās un atzina, ka alga tiešām nav pārskatīta kopš manas pieņemšanas darbā. Ka uzņēmums tobrīd steigā aizpildījis vakanci un… tā vienkārši sanācis.
“Tas nenozīmē, ka tu esi mazāk vērta,” viņš teica. Bet tieši tā es jutos.
Pēc dažām dienām viņš atnāca ar piedāvājumu – algas paaugstinājumu. Ne uzreiz līdz Jāņa līmenim, bet ievērojamu soli uz priekšu, ar konkrētu plānu, kā to sasniegt tuvākajos mēnešos. Tobrīd jutos kā uzvarētāja, jo runa bija ne tikai par naudu, bet par iestāšanos par sevi.
Nekad nebiju iepriekš tā darījusi, trīcēju kā apšu lapa, bet ļoti lepojos ar sevi.
Domāju, ka daudziem un īpaši sievietēm nereti ir grūti par sevi iestāties darba vietā, jo daudzas no mums pieradušas, ka vīrieši pelna vairāk, bet tam beidzot jāpieliek punkts!”
Melisa nav vienīgā. Latvijā 68% darbinieku saskārušies ar nevienlīdzīgu atalgojumu.
Latvijā 68% darbinieku saskārušies ar nevienlīdzīgu atalgojumu, aģentūru LETA informēja SIA “Alma Career Latvia”, atsaucoties uz veikto aptauju.
Aptaujas dati liecina, ka 74% aptaujāto sieviešu norāda, ka ir saskārušās ar nevienlīdzīgu atalgojumu, kamēr vīriešu vidū šādu pieredzi atzīst 51%. Savukārt 48% darbinieku nezina, kā noteikta viņu alga.
“Alma Career Latvia” mārketinga un komunikācijas vadītāja Krista Roziņa atzīmē, ka nevienlīdzīga atalgojuma pieredze Latvijā nav atsevišķi gadījumi – tā ir sistēmiska problēma. Īpaši satraucoši ir tas, ka darbiniekiem bieži vien trūkst skaidras informācijas par to, kā tiek noteikta viņu alga. Tas rada augsni neuzticēšanās veidošanai un var ietekmēt gan darbinieku iesaisti, gan lojalitāti.
Uzņēmumā norāda, ka, dažādās amatu grupās, redzams, ka nevienlīdzības sajūta izteiktāka ir darbiniekiem, kuriem ir mazāk ietekmes uz atalgojuma noteikšanu – zemāka līmeņa darbiniekiem. Vienlaikus šajās grupās ir arī zemākā izpratne par atalgojuma veidošanās principiem.
Aptauja veikta 2025. gada nogalē, aptaujājot 500 Latvijas darba ņēmējus par viņu pieredzi un attieksmi pret atalgojuma noteikšanu un caurskatāmību.
Vai tev darbā maksā mazāk nekā tu vēlētos? Vai esi pieredzējis citas nejaucības? Uzraksti man uz [email protected].
