“Ko tie skolotāji grib, tā taču ir laba alga, bet patiesībā…” Margarita grib raudāt par to, cik niecīgs ir viņas atalgojums
0
Vārdu salikums “skolotāju algas” Latvijā kļuvis bez maz vai par lamuvārdi. Jau gadu desmitiem pedagogiem algas ir nekaunīgi zemas, lai gan viņi ir tie, kuri izglīto jauno paaudzi, pilda misijas darbu un tāpat netiek šajā valstī pienācīgi novērtēti. LA.LV saņēma Margaritas vēstuli, kura atzīst, ka no 1. janvāra skolotāju algu likme ir mainījusies, bet problēmas jau tas neatrisina.
“Esmu skolotāja jau vairāk nekā 15 gadus.
No 2026. gada 1. janvāra beidzot tika solīts – pedagoga mēnešalgas likme būs 1656 eiro par pilnu slodzi jeb 40 stundu darba nedēļu, diemžēl tas nenotika un likme tomēr tāpat ir 1566 eiro.
Cilvēki redz šo skaitli un domā: “Ko jūs vēl gribat? Tā taču ir laba alga!” Taču tikai retais saprot, ko nozīmē šīs “40 stundas”. Tās nav tikai mācību stundas klasē. Tās ir arī gatavošanās katrai stundai, pārbaudes darbu labošanas kaudzes vēlos vakaros, konsultācijas, individuālās sarunas ar skolēniem un vecākiem, sapulces, dokumentu rakstīšana, kursi, audzināšanas darbs, projekti, atskaites un vēl daudz kas cits.
Ja saskaitītu visu laiku, ko patiesi veltu darbam, nedēļā tās ir pat 60 stundas.
Par brīviem darba dienu vakariem varu tikai sapņot. Vasaras brīvlaiks? Arī tas ir mīts, mums jau nav brīvi 3 mēneši, līdz Jāņiem jāstrādā, tad brīvs mēnesis kā visiem darbiniekiem jebkurā profesijā un augustā skolotāji jau atkal dodas uz darbu, tas nekas, ka bērni vēl mājās. Daudzi skolotāji vēl piepelnās, jo realitātē ar “pilnas slodzes” algu bieži vien nav pietiekami, lai segtu kredītus, komunālos maksājumus un visu, kas nepieciešams saviem bērniem.
Darba apstākļi arī nav vienkārši. Klasēs sēž 25–30 dažādu bērnu ar atšķirīgām vajadzībām, spējām, bieži vien arī ar emocionālām vai uzvedības grūtībām. Atbalsta personāls skolās joprojām ir nepietiekams. Skolotājam nākas būt gan psihologam, gan sociālajam darbiniekam, gan mediķim. Un bieži – arī vienīgajam pieaugušajam, kurš par bērnu rūpējas.
Tāpēc, kad dzirdu šo skaisto ciparu 1656 eiro, man nāk smiekli, lai gan gribētos raudāt.
Jā, tas izskatās labi uz papīra. Bet reālajā dzīvē daudzi skolotāji nestrādā pilnu slodzi – viņi strādā vairākās skolās, vairākos amatos vai ņem uz sevi pārlieku daudz, lai vienkārši izdzīvotu. Arvien biežāk dzirdu kolēģus sakām: “Es vairs nevaru. Es eju prom.” Un viņus nevar par to nosodīt,” skolotāja atklāti raksta.
Kādēļ skolotāju algas šogad tomēr netika celtas?
Šogad zemākā pedagogu mēnešalgas likme paliek līdzšinējā – 9,76 eiro. IZM šādu lēmumu pamato ar valsts ekonomisko situāciju un publiskā sektora algu iesaldēšanu. Par slodzi 40 stundas nedēļā pedagogi saņems vismaz 1566 eiro.
Zemākās mēnešalgas likmes pieaugums tiks īstenots pakāpeniski no 2027. līdz 2030. gadam. Piemēram, 2027. gadā minimālā stundas likme pedagogiem būs 10,35 eiro, un par slodzi 40 stundas nedēļā pedagogi varētu saņemt vismaz 1656 eiro mēnesī.
Nākamie pieaugumi paredzēti 2028. gadā – 1751 eiro mēnesī, 2029. gadā – 1852 eiro mēnesī, bet 2030. gadā pedagogu minimālā alga sasniegs 1958 eiro mēnesī.
Tādējādi vidējā pedagogu alga būs aptuveni par 20% lielāka nekā zemākā algas likme, un 2030. gadā vidējā pedagogu alga būs 2,5 reizes lielāka par valstī noteikto minimālo mēneša algu, lēš IZM.
Kopumā IZM izstrādātais pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks paredz zemākās algas likmes pieaugumu visām pedagogu amatu grupām vispārējā izglītībā, speciālajā un profesionālajā izglītībā, profesionālās ievirzes un interešu izglītībā, pirmsskolas pedagogiem un akadēmiskajam personālam.
IZM piedāvājums valstij 2027. gadā izmaksās papildu 51,15 miljonus eiro. 2028. gadā nepieciešamais papildu finansējums pieaugs līdz 105,01 miljonam eiro, 2029. gadā – līdz 161,98 eiro, bet 2030. gadā – līdz 222,22 miljoniem eiro.
Vērtējot ietekmi uz pašvaldību budžetiem, lai nodrošinātu zemākās darba algas likmes pieaugumu, pašvaldībām 2027. gadā indikatīvi būs jāatrod papildu finansējums 12,8 miljonu eiro apmērā. 2028. gadā nepieciešamā summa pieaugs līdz 26,3 miljoniem eiro, 2029. gadā – līdz 40,6 miljoniem eiro, bet 2030. gadā – līdz 55,7 miljoniem eiro.
No 2027. gada ar līdzīgu tempu – par 5,75% gadā – tiks nodrošināts arī akadēmiskā personāla – profesoru, asociēto profesoru, docentu, lektoru un asistentu – zemākās algas likmes pieaugums. Sarunās ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību un Finanšu ministriju panākta vienošanās, ka augstskolu administratīvais personāls šajā grafikā netiek iekļauts.
Finansējums akadēmiskā personāla algu pieaugumam 2027. gadā ir nodrošināts no budžeta pārdales. Tomēr, lai turpinātu akadēmiskā personāla algu pieaugumu pēc 2028. gada, būs nepieciešams papildu finansējums, jo nepieciešamais finansējums sasniedz ievērojamu daļu no paredzētajiem līdzekļiem augstākās izglītības institucionālajam finansējumam, prognozē IZM.
Pieauguma grafiks balstīts uz esošajiem finansējuma modeļiem un tiks pielāgots, ņemot vērā izglītības iestāžu tīklu, izglītojamo skaitu un demogrāfijas ietekmi, norāda ministrija. Par konkrētu papildu finansējumu pedagogu darba samaksas pieauguma grafika īstenošanai lēmumus pieņems nākamā Saeima un valdība.
Atbilstoši Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem sājā mācību gadā pedagogu vidējā darba samaksa, pielīdzinot pilnas slodzes ekvivalentam, ir 1841 eiro. Tas ir par 18% vairāk nekā šobrīd noteiktā pedagogu zemākā mēnešalgas likme 1566 eiro par 40 stundu darba nedēļu. Zemāko darba stundas likmi saņem 24,4% pedagogu, izņemot akadēmisko personālu.
IZM lēš, ka vispārējās izglītības pedagogu vidējais atalgojums pieaugs arī nākamgad, ieviešot jauno darba samaksas modeli “Programma skolā”. Reforma gan nemainīs zemāko algas likmi. Pedagogu darba samaksai nākamgad modelī paredzēti papildus 45 miljoni eiro, 2027. gadā – 90,5 miljoni eiro, bet 2028. gadā – 86,5 miljoni eiro.
Vai tev tavā darbā arī maksā negodīgi zemu algu? Pastāsti man, rakstot uz [email protected].
