Katram visdrīzāk ir savi novērojumi un pieņēmumi, kuram šobrīd ir grūtāk atrast darbu. Cits teiks, ka lielākie izaicinājumi ir X paaudzei vai kādam baby boomeram, kurš pirms pensijas vēl cenšas iegūt lielākus ienākumus. Vēl kāds sacīs, ka mileniāļi, kuriem šobrīd mājās ir mazi bērni, ir visnenovērtētākie darbinieki. Cits, savukārt, norādīs, ka Gen Z ir jaunā paaudze, kuriem darba tirgū atrast savu vietu ir visgrūtāk – viņi ir prasīgi darbinieki, kuriem nav nekādas pieredzes. Cik no tā visa ir taisnība? Lūk, 25 gadus vecā Kristapa stāsts par darba meklējumiem un līderības attīstības ekspertes Olgas Dzenes komentārs.
“Kad pēc universitātes beigšanas sāku meklēt savu pirmo nopietno darbu, es domāju, ka tas būs reāli viegli. Es studēju komunikāciju zinātnes, beidzu digitālo mārketingu un sapņoju par darbu radošā komandā. Gribēju strādāt reklāmas aģentūrā, protams, ka man bija svarīga arī normāla alga, iespēja mācīties un attīstīties. Vienkārši – būt daļai no spēcīgas komandas, bet dabūju pa seju jau pirmajā intervijā.
Darba sludinājumā solīja “dinamisku darba vidi, izaugsmes iespējas un elastīgu grafiku”, bet realitātē tas nozīmēja — 800 eiro pirms nodokļiem, virsstundas bez samaksas un cerību, ka būšu “dažreiz sasniedzams” arī brīvdienās,
lai varētu piedalīties publiskos pasākumos. Kad ieminējos par darba–dzīves līdzsvaru un iespēju strādāt attālināti vienu vai divas dienas nedēļā, tā uzņēmuma vadītāja, nesaukšu vārdā, gandrīz sāka smieties man sejā – kovids taču beidzies.
Nākamajā intervijā citā aģentūrā man tieši pajautāja: “Vai Tu būsi gatavs pierādīt savu lojalitāti, strādājot arī vakaros, ja jānodod kampaņas, mēs piecos neejam mājās, strādājam, līdz darbs pabeigts.”
Atbildēju, mazliet pasmejoties par šādu norādi: “Būšu lojāls, ja mana veselība un dzīve netiks upurēta.” Pēc tam gan atbildi vairs nesaņēmu. Nu skaidrs!
Es nesūdzos — es vienkārši nesaprotu, kāpēc lojalitāte nozīmē sevis upurēšanu. Vai tiešām kreativitāte rodas tikai pēc 12 stundām birojā, jau trešā enerģijas dzēriena un sarkanām acīm?
Šodien es strādāju starptautiskā digitālā mārketinga uzņēmumā, kurā mana vadītāja saprot, ka kvalitāte nav atkarīga no “atsēdētām” stundām, bet no iedvesmas un skaidri definēta darba. Mums ir regulāras mentālās veselības dienas, pieejama sporta zāle, atpūtas telpas ofisā, saprotams darba laiks un iespējas augt — gan profesionāli, gan personīgi. Neesmu slinks. Es daru daudz. Bet es nepieņemu, ka man jāizdeg, lai “izpelnītos cieņu”.
Es gribu strādāt gudri, nevis pildīt kāda pavēles.
Zinu, ka visi publiski soctīklos raksta un uzskata, ka tie Gen Z jau neko negrib darīt, tikai lielo naudu pelnīt, strādāt trīs stundas dienā, sēdēt telefonus un dzert matchas, bet tā nav.
Mēs neesam kaprīzi, bet, iespējams, ka mēs esam pirmie, kuri negrib savu veselību ziedot darbam, sačakarēt muguras, aptaukoties, dzīvot stresā, veģetatīvajā distonijā, izdegšanā un trauksmē. Visam ir robežas un tie darba devēji, kas to saprot, iegūst motivētus, lojālus un patiesi ieinteresētus darbiniekus,” raksta Kristaps.
Vai tiešām Z paaudze ir slinki un ar augstām prasībām pret darba devēju?
Atbild “Figure Baltic Advisory” līderības attīstības eksperte Olga Dzene.
Par Z paaudzi (bieži saīsināta kā Gen Z) jeb zūmeriem pastāv dažādi stereotipi, īpaši saistībā ar viņu attieksmi pret darbu. Nereti tiek uzskatīts, ka zūmeri ir slinki, nav gatavi strādāt virsstundas, izvirza augstas prasības pret darba devēju un tiklīdz kaut kas nepatīk, gatavi uzreiz pamest darbu. Patiesībā Z paaudze vienkārši prot novilkt veselīgas robežas, rūpējas par darba un privātās dzīves līdzsvaru. Ir daudzas lietas, ko citas paaudzes var mācīties no viņiem.
Atvērti pasaulei, bet vienlaikus jūtas nedroši
Z paaudzes pārstāvji dzimuši laika posmā no 1997. līdz aptuveni 2012. gadam. Vecākie šīs paaudzes pārstāvji jau ir nonākuši darba tirgū, un ir izplatījušies neskaitāmi stereotipi par viņu darba ētiku, uzskatiem un attieksmi pret darbu. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka Latvijā šī paaudze veido aptuveni 14% no nodarbinātajiem (122 000 nodarbināto vecumā no 15 līdz 29 gadiem). Pirms piekrist stereotipiem par zūmeriem, ir svarīgi izprast kontekstu un apstākļus, kādos šī paaudze ir augusi. Biežāk tiek minēts, ka zūmeri ir uzauguši labos materiālajos apstākļos, ar tehnoloģijām, neizlaižot no rokām viedtālruni, bet tiek aizmirsts par to, ka viņu bērnību un pusaudžu gadus ietekmējusi ekonomiskā krīze 2008. gadā, pandēmija un karš Ukrainā. Tā kā zūmeri ir atvērti pasaulei un globāli domājuši, viņi jūtas nedroši.
Nebaidās nospraust veselīgas robežas
Šīs paaudzes pārstāvji patiešām izvirza darba devējiem atšķirīgas prasības, salīdzinot ar iepriekšējām paaudzēm. Viņi vēlas sakārtotu darba vidi, skaidrību par mērķiem un pienākumiem, jēgpilnu darbu, draudzīgus kolēģus, kā arī cieņu pret savu brīvo laiku un privāto dzīvi. Vai tad tas ir daudz prasīts? Šī paaudze prot un nebaidās nospraust veselīgas robežas, kas bieži vien tiek pārprasts, taču patiesībā tā ir liela, ko mēs, citu paaudžu pārstāvji, varētu mācīties.
Sagaida, ka darba devējs rūpēties par viņu mentālo veselību
Jā, daudziem šīs paaudzes pārstāvjiem ir trausla mentālā veselība. To ietekmējis jau iepriekš pieminētais pasaules notikumu fons, tā nav viņu apzināta izvēle vai kaprīze. Un tieši tāpēc šī paaudze saskaras ar augstāku izdegšanas risku. Zūmeri sagaida, ka darba devējs rūpēties arī par viņu mentālo veselību, piemēram, nodrošinot iespēju apmeklēt psihologu kā vienu no darba vietas bonusiem. Šī pavisam noteikti nav paaudze, kas kafiju un augļus darba vietā uztvers kā vērā ņemamu priekšrocību.
Nemēģināt pārveidot zūmerus
Domājot par Z paaudzes ienākšanu darba tirgū, bieži tiek diskutēts par to, kurš kuram pielāgosies. Šeit jāatceras, ka zūmeri šobrīd ir jaunieši, un jaunībā teju ikviens no mums ir bijis ideālists, vismaz kaut kādā mērā. Katram ir savs personīgās izaugsmes ceļš un priekšstats par lietu kārtību dzīves laikā nereti mainās. Taču, ja kāds darba devējs šobrīd domā, ka varēs ļoti ātri pārveidot zūmerus, jāatceras, ka šīs paaudzes pārstāvji neuzskata darbu par kaut ko ļoti vērtīgu, kas jāsargā par katru cenu. Viņi apzinās, ka pasaule ir atvērta un, pateicoties tehnoloģijām, iespēju ir ļoti daudz. Tieši tāpēc viņi daudz vieglāk pieņem lēmumu par aiziešanu no darba, ja kaut kas neapmierina. Tas nav ne labi, ne slikti, viss atkarīgs no tā, kā mēs interpretējam viņu uzvedību, attieksmi un vērtības.
Sagaida cieņpilnu attieksmi, darba un privātās dzīves līdzsvaru
Loģiski, ka darba devējiem varētu rasties jautājums, kāda veida darbs zūmeriem patīk? Tendences liecina, ka Z paaudzes pārstāvji biežāk dod priekšroku darbam starptautiskās kompānijās. Viņiem ir svarīgi, lai darbam būtu jēga, lai tas palīdzētu padarīt pasauli labāku, tāpēc Z paaudze bieži iesaistās nevalstiskajās organizācijās, labdarībā u.tml. No darba devēja viņi sagaida cieņpilnu attieksmi, darba un privātās dzīves līdzsvaru, un ir tendēti izvēlēties profesijas, kas ir redzamākas medijos un sociālajos medijos, piemēram, IT, radošās industrijas u.tml.
Visbeidzot svarīgi ņemt vērā, ka zūmeri ir vienaldzīgi pret hierarhiju – patīk tas mums vai nē, bet viņi daudz augstāk vērtē cilvēku paveikto un kompetences, nevis statusu. Problēma gan slēpjas tajā, ka citas paaudzes to mēdz asociēt ar necieņu, taču zūmeri ciena citus cilvēkus, tikai viņu ieskatā, cieņu nopelna ar darbiem, nevis tituliem.
Z paaudze nav slinka vai pārāk prasīga, tā vienkārši atspoguļo laikmetu, kurā dzīvojam. Viņu attieksme pret darbu izgaismo to, ko iepriekšējās paaudzes bieži pieņēma kā pašsaprotamu: neskaidrus noteikumus, pārstrādāšanos un hierarhiju bez satura. Darba devēju uzdevums nav “pāraudzināt” zūmerus, bet saprast, kā šīs paaudzes vērtības var kļūt par papildspēku organizācijai. Tie, kuri to sapratīs, iegūs ne tikai lojālus darbiniekus, bet arī ilgtspējīgāku, cilvēcīgāku un nākotnei gatavāku darba vidi.
Vai tev ir darba meklēšanas stāsts? Vai negatīva/pozitīva/interesanta pieredze? Varbūt esi novērojis kādas tendences vai tev ir ieteikumi? Pastāsti par pieredzi savā nozarē, raksti man uz [email protected].



