Laukos
Dārzeņi un augļi

“Nebūs viesstrādnieku, raža sapūs uz lauka!” Kāpēc latvieši negrib mēnesī nopelnīt 1000 eiro?45


“Lai gan mums ir vairāki uzticami darbinieki, viesstrādniekiem dodu priekšroku. Lielākā problēma – vietējo slinkums,” atklāj dzērveņu un citu ogu audzētāja SIA “VeryBerry” līdzīpašniece Gundega Sauškina.
“Lai gan mums ir vairāki uzticami darbinieki, viesstrādniekiem dodu priekšroku. Lielākā problēma – vietējo slinkums,” atklāj dzērveņu un citu ogu audzētāja SIA “VeryBerry” līdzīpašniece Gundega Sauškina.
Foto: Karīna Miezāja

Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

“Nebūs viesstrādnieku, raža sapūs uz lauka!” – ar šādu skaļu saukli atklātā vēstulē pie valdības vērsušies lauksaimnieki, aicinot atvērt robežas un ļaut ievest darbaspēku no trešajām valstīm. Par spīti robotizācijai, sezonas darbu karstumā darbaroku katastrofāli trūkst gan zemeņu laukos, gan fermās, tādēļ bez viesstrādniekiem – nekādi.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) līderi pagājušonedēļ labklājības ministrei Ramonai Petravičai lūdza ļaut ievest viesstrādniekus un dot iespējas bezdarbniekiem un skolēniem vasarā pieteikties darbiem lauksaimniecībā.

Temats aktuāls jau dažus gadus, lai gan nevarētu teikt, ka valdība zemnieku teikto laiž gar ausīm. Ienākuma nodoklis par sezonas laukstrādniekiem samazināts līdz 15%, ir dažādas subsīdijas, nemaz nerunājot par jaunāko piešķīrumu – 45,5 miljoniem eiro Covid-19 seku mazināšanai nozarē.

Tomēr jāatzīst, ka situācija ar sezonas laukstrādniekiem ir vairāk nekā dīvaina.

Bezdarbnieku rindas aug kā sēnes pēc lietus, laukos brīvu vakanču netrūkst, nopelnīt var ap 1000 eiro mēnesī, bet strādātgribētāju kā nav, tā nav. Kur tad ir problēma?

Pretimnākšana esot…

“Protams, cilvēki vakancēm piesakās kūtri, jo darbs laukos smags, bet arī sparģeļu vākšana Vācijā nav nekāds vieglais pasākums. Zemnieks maksā pēc padarītā darba – jo vairāk ogu vai ābolu salasīsi, jo vairāk saņemsi,” tā, komentējot zemnieku vēstuli, “Latvijas Avīzei” atzīst labklājības ministre Ramona Petraviča.

Viņasprāt, laikā, kad teju katra nozare cīnoties par izdzīvošanu, lauksaimniekiem sezonas strādnieku jautājumā izrādīta īpaša pretimnākšana. “Esam atvieglojuši nosacījumus, lai viesstrādnieki varētu braukt, tas gan bija pērn, kad bezdarba līmenis bija zems un valsti nebija piemeklējusi vīrusa sērga. No 1. jūlija viesstrādniekiem atļāvām iebraukt uz ilgtermiņa vīzas pamata. Tāpat atcēlām prasību īpaši dokumentēt kvalifikāciju vienkāršiem lauku darbiem,” skaidro ministre.

Starpministriju sarunās par viesstrādniekiem viss gājis raiti, taču problēma radās ar vidējās viesstrādnieku algas apmēra noteikšanu – nozarē tai jābūt ne mazākai kā vidējam rādītājam valstī, proti, 2019. gadā tie bija 1076 eiro mēnesī. Lauksaimniecībā šis rādītājs bija mazāks – augkopībā un lopkopībā 887 eiro, zivsaimniecībā 932 eiro (izņēmums – mežsaimniecība ar 1183 eiro), līdz ar to sarunas apsīkušas.

Tikmēr šogad pēdējo pāris mēnešu laikā bezdarbnieku skaits audzis par 20 000 cilvēkiem, tādēļ Labklājības ministrijā veikta virkne grozījumu normatīvos, lai cilvēkiem ļautu piepelnīties.

“Bezdarbnieks šovasar drīkst strādāt lauku darbos līdz 60 dienām, nezaudējot statusu. Arī maznodrošinātās personas drīkst strādāt sezonas darbos trīs mēnešus, nezaudējot atvieglojumus, piemēram, piemaksu par dzīvokli. Risinām sarunas par nodokļu režīma atvieglošanu, komisija izvērtē nepieciešamību bezdarbniekus apmācīt lauksaimnieku pieprasītās profesijās. Jā, robeža patlaban ir slēgta, bet situācija mainīsies, tad lūkosim, ko darīt lietas labā,” tā ministre.

Darbs kaulus (ne)lauž

“Lai gan mums ir vairāki uzticami darbinieki, viesstrādniekiem dodu priekšroku. Lielākā problēma – vietējo slinkums. Kā saņem nedēļas algu, tā darbā nerādās. Dažiem jāstrādā savā saimniecībā, bet lielākā daļa algu nosvin tā, ka arī pirmdien uz lauku nespēj atnākt. Bet oga tak negaida!” stāsta dzērveņu un citu ogu audzētāja SIA “VeryBerry” līdzīpašniece Gundega Sauškina.

Viņa atzīst, ka viesstrādnieki ir daudz čaklāki.

Ne savas govs, ne siena laika, tā ka sezonas karstumā var strādāt no gaismas līdz tumsai. “Maksāju par gabaldarbu – cik kilogramu ogu salasīsi, tik nopelnīsi. Katru gadu no Rīgas brauc divas medicīnas studentes un viena topošā skolotāja. Dzīvo vienā vagoniņā, mēnesi čakli strādā un nopelna katra pa 1000 eiro.

Pērn bija darbinieks no Kazahstānas, godam nopelnīja pusotru tūkstoti mēnesī. Šogad jau aizrunāju deviņus uzbekus. Viesstrādnieki ir ne tikai čakli, bet arī ieklausās norādījumos, kamēr vietējie apvainojas par katru sīkumu. Šosezon novērojām, ka vislabākie ir tie, kas strādājuši Anglijā, bet atbraukuši brīvdienās uz mājām un vīrusa dēļ “iestrēguši”.

Viņi jau strādā zemeņu laukā, darbu padara izcili. Cik nopelna? Tikpat cik ārzemēs, toties dzīvo pie savējiem. Diemžēl šīs ģimenes dosies atpakaļ, tiklīdz robežas būs vaļā. Baidos, ka atkārtosies pērnā situācija, kad ražas laikā 30 darbinieku vietā dzērveņu laukā bija seši septiņi cilvēki,” tā uzņēmēja.

Viņa norāda uz kādu nozares specifiku, proti, pieejamo sezonas darbinieku skaits ik gadu atkarīgs no tā, cik liela meža ogu raža.

Ja melleņu daudz (kā būs arī šogad), visi dzīvojas pa mežu un pie saimnieka nenāk. “Pirmkārt, nevaru samaksāt tik, cik uzpircējs, otrkārt, meža mellenei nav vajadzīga tāda kvalitāte kā dārza ogai,” skaidro G. Sauškina.

Mazāk birokrātijas!

Jautāta, ko lietas labā varētu darīt atbildīgās ministrijas, uzņēmēja norāda uz nepieciešamību vienkāršot darbā pieņemšanas sistēmu. “Noteikti vajag atvieglot viesstrādnieka pāriešanu no viena saimnieka pie otra. Piemēram, ukraiņi novākuši zemenes pie kaimiņa, bet manā saimniecībā ar steigu jāsāk lasīt mellenes. Tikmēr pārformēšanas process man jāiziet no jauna – darba atļaujas, vīzas utt., kas nevajadzīgi paņem laiku un izmaksā virs 100 eiro par vienu viesstrādnieku. Būtu labi, ja pietiktu ar darba pārformēšanas iesniegumu, tad gan cilvēki varētu nopelnīt, gan raža neietu postā, gan nodokļos valstij ienāktu vairāk,” tā G. Sauškina.

 

Problēma nav naudā, bet strādnieku pieejamībā

“Rēķinot starp teļkopēja un laba traktorista algu, vidējā samaksa lauksaimniecības nozarē patlaban ir ap 1000 eiro, kas nav maz,” “Latvijas Avīzei” norāda Zemnieku saeimas valdes loceklis lauksaimnieks Mārtiņš Trons. Viņš skaidro, ka ražas sezonā no jūnija līdz oktobra beigām augļkopības un dārzeņkopības nozarē papildus nepieciešami ap tūkstoš darbinieku. Nevienam vietējam darba meklētājam darbs netiek atteikts, bet viesstrādnieki ir garantija, ka šis strādnieku skaits būs.

“Jāpaplašina sezonas strādnieku ienākuma nodokļa režīms, dodot iespēju visiem lauksaimniekiem nodarbināt sezonas strādniekus arī augkopības un lopkopības nozarē.

Skolēni, studenti un pagaidu darbu veicēji pilnībā nevar aizstāt darbaroku trūkumu sezonālajos darbos. Tieši tāpēc darbinieku trūkums valstī ir jākompensē ar viesstrādniekiem no trešajām valstīm. Viesstrādnieki nav jāuztver kā drauds valstij, valodai vai kultūrai. Neviena no attīstītajām Eiropas valstīm līdz šim nav iztikusi bez viesstrādniekiem un neiztiks,” tā M. Trons.

Viņaprāt, ierēdņiem steigšus jādomā, kā reformēt sistēmu attiecībā uz bezdarbnieku pabalstiem. “Ja darba meklētājs atteiktos no darba piedāvājumiem trīs reizes, jāapsver iespēja atteikt bezdarbnieka pabalstu šim cilvēkam. Turklāt jāpārskata bezdarbnieku apmācības. Vai cilvēkam pirmspensijas vecumā būtu jāmāca svešvalodas, ja tāpat skaidrs, ka cilvēks šīs primitīvās iemaņas neizmantos darba tirgū. Varbūt pareizāk šo pašu finansējumu novirzīt subsidēto darba vietu radīšanai?”

Saved kopā saimnieku un strādnieku

Nodarbinātības valsts aģentūrā “Latvijas Avīzi” informēja, ka patlaban (uz 29. maiju) 34 darba devēji piedāvā 494 brīvās sezonas darba vietas lauksaimniecībā tādās profesijās kā, piemēram, lauksaimniecības palīgstrādnieks, sezonas lauksaimniecības strādnieks, laukstrādnieks, dārzniecības laukkopis, traktortehnikas vadītājs, graudu apstrādes operators, slaucējs, lopkopis, lauksaimniecības tehnikas remontatslēdznieks u. c.

NVA arī norāda, ka tiek domāts par iespēju savest kopā zemnieku ar darba ņēmēju, par ko liecina no 12. maija sākta kampaņa ar mērķi veicināt darbaspēka piesaisti sezonas darbiem.
Saistītie raksti

Kampaņas ietvaros ir izveidota īpaša vietne NVA mājaslapā, kur ir apkopotas sezonas darbu vakances, tādā veidā darba meklētājiem radot iespēju ātri un ērti iepazīties ar aktuālajām vakancēm un pieteikties darbiem.

Papildus, lai veicinātu darbaspēka piesaisti lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē un palīdzētu gan NVA klientiem, gan citiem darba meklētājiem atrast darbu, 18. jūnijā plānots pasākums “Tiešsaistes vakanču gadatirgus lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē”, kas tiks translēts Nodarbinātības valsts aģentūras kontā sociālajā vietnē “Facebook”. Plānots, ka vakanču gadatirgū piedalīsies nozares darba devēji, prezentējot savu saimniecību vai uzņēmumu un aktuālās vakances tajā.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Laukos
Ap Āfrikas cūku mēra skarto novietni Gudenieku pagastā noteikta karantīna
3 dienas
LE
LETA
Laukos
Atklāj, kur Latvijā konstatēts šogad pirmais ĀCM gadījums mājas cūkām
4 dienas
LE
LETA
Laukos
Veikalos būs plašāk pieejami vietējie augļi un dārzeņi. Parakstīts memorands 1
4 dienas

Lasītākie

LL
LETA, LA.lv
Veselam
Biji kādā no šīm ēdināšanas vietām Rīgā un Liepājā? 14 dienas būs jāvelta veselības stāvokļa novērošanai
8 stundas
LE
LETA
Latvijā
Covid-19 pozitīva pasažiera dēļ noteikta karantīna visiem 5.jūlija autobusa Liepāja-Rīga pasažieriem
5 stundas
LE
LETA
Latvijā
Atgriežoties no Lielbritānijas, pašizolācijā vairs nav jādodas. Publicēts saraksts ar valstīm
5 stundas
LE
LETA
Latvijā
“Tautas likteņstāstā rodam spēku nākotnei.” Levits un Vīķe-Freiberga iestādījuši veltījuma ozolus Likteņdārzā
4 stundas
LE
LETA
Latvijā
“Reportieri bez robežām” pauž nožēlu par ES sankciju izmantošanu, lai Baltijas valstīs aizliegtu RT 1
2 stundas