Foto: AFP/SCANPIX
Foto: AFP/SCANPIX
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis NATO samitā Viļņā 11. un 12.jūlijā, 2023.gadā.

Bijušais NATO ģenerālsekretārs izvirza priekšlikumu Ukrainai daļēji pievienoties NATO – bez Krievijas okupētajām teritorijām 125

Bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens, kas ilgu laiku ir strādājis kopā ar Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska padomnieku Andriju Jermaku, ir izvirzījis priekšlikumu Ukrainai pievienoties militārajai aliansei, taču ar vienu nosacījumu – bez Krievijas okupētajām teritorijām, vēsta “The Guardian”.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Dzimšanas gada pēdējā ciparā slēpjas svarīgs vēstījums – piederība stihijai
TV24
Tavars: “Bailēs no militāriem draudiem pietiekoši situētas ģimenes pieņem lēmumu pārcelties tālāk no iespējamās frontes līnijas”
“Neviens nezina, kā viņu ārstēt…” izmisusi ģimene lūdz sabiedrības atbalstu mazā Roberta ārstēšanai
Lasīt citas ziņas

Abi vīrieši atkal plaši apspriež Ukrainas vietu jaunajā Eiropas drošības arhitektūrā, kā arī praktiskus jautājumus par Ukrainas dalību NATO.

Rasmusens, kurš bija NATO ģenerālsekretārs no 2009. līdz 2014.gadam, uzstāja, ka plāns par daļēju Ukrainas dalību nevis simbolizētu konflikta iesaldēšanu, bet gan iezīmētu apņēmību brīdināt Krieviju, ka tā nevar liegt Ukrainai pievienoties Rietumu aizsardzības aliansei.

CITI ŠOBRĪD LASA

Nākamā gada vasarā Vašingtonā notiks NATO 75. gadadienas samits, un jautājums par Ukrainas turpmāko dalību noteikti būs galvenā tēma. Pēdējais NATO samits Viļņā beidzās bez uzaicinājuma Ukrainai pievienoties. Ukrainas vadība bija rūgti vīlusies, kad NATO samitā tika paziņots, ka Ukrainai tiks piedāvāts uzaicinājums, kad apstākļi to ļaus, faktiski noraidot Ukrainas lūgumu noteikt konkrētu datumu. Tā vietā tika panākta vienošanās, ka NATO dalībvalstis piedāvās Ukrainai drošības garantijas.

Rasmusens sacīja, ka jautājumu par Ukrainas dalību NATO nevar atlikt. Viņš sacīja:

“Ir pienācis laiks spert nākamo soli un izteikt uzaicinājumu Ukrainai pievienoties NATO. Mums ir vajadzīga jauna Eiropas drošības arhitektūra, kurā Ukraina atrodas NATO centrā.”

Kara stāvoklī esošai valstij gandrīz nav iespējams piedāvāt dalību, jo saskaņā ar NATO 5. panta kolektīvās pašaizsardzības klauzulu visām NATO dalībvalstīm ir jāiesaistās konfliktā. Tagad visas Ukrainas dalība NATO faktiski būtu NATO paziņojums Krievijai, ka tā gatavojas karot ar Maskavu, taču, izslēdzot no NATO okupētās teritorijas, tiktu samazināti Krievijas un NATO konflikta draudi, uzskata Rasmusens.

Rasmusens noliedza, ka šis solis iesaldēs konfliktu un daļa Ukrainas teritorijas tiks atdota Krievijai. Viņš sacīja: “5. panta garantiju absolūtā ticamība atturētu Krieviju no uzbrukumu veikšanas.”

Viņš sacīja: “Lai 5. pants būtu ticams, ir jābūt skaidram vēstījumam Krievijai, ka uz jebkuru NATO teritorijas pārkāpumu tiks sniegta atbilde.” Viņš sacīja, ka savā ziņā priekšlikums ir līdzīgs lidojumu aizlieguma zonas noteikšanai Krievijai, lai tā nevarētu lidot pāri Ukrainas teritorijai vai nosūtīt raķetes uz Ukrainas pilsētām.”

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.