“DelfinGroup” rekonstruē un pilnveido lombardu tīklu – tajā šobrīd jau ietilpst vairāk nekā 90 lombardi visā Latvijā.
“DelfinGroup” rekonstruē un pilnveido lombardu tīklu – tajā šobrīd jau ietilpst vairāk nekā 90 lombardi visā Latvijā.
Publicitātes foto

Latvijas biznesa jaunumi: Grila ogļu ražotājs “KRK Vidzeme” papildinās krājumus; investēs lombardu tīkla “Banknote” filiāļu rekonstrukcijā 1

“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

… skaitlis

4– tik procentu vērtībā no iekšzemes kopprodukta Latvija eksportē dažādu produkciju uz Krieviju un Baltkrieviju. Iebrukums Ukrainā šo skaitli nav mainījis.

Reklāma
Reklāma

Dati: Latvijas Banka

VIDEO. “Divas mašīnas pašvaldības policijas atbrauca” – Ogrē slēgts bērnu izveidotais dzērienu veikals
Kokteilis
Ja tavas mājas numurā ir kāds no šiem 3 cipariem, tev ir potenciāls sasniegt visu, ko sirds kāro 26
Farmācijas gigants “AstraZeneca” atzīst, ka viens no tās Covid-19 vakcīnas blakusefektiem var būt pat nāvējošs 7
Lasīt citas ziņas

… investīcijas

“DelfinGroup” investē lombardos 127 000 eiro

Nebanku kreditētājs “DelfinGroup” lombardu tīkla “Banknote” filiāļu rekonstrukcijā un pilnveidē pērn investējis vairāk nekā 127 000 eiro.

CITI ŠOBRĪD LASA

Uzņēmuma pārstāvji norāda, ka filiāļu tīkla attīstību veicina arī sabiedrības pieprasījums pēc finanšu pakalpojumiem un preču aprites iespējām klātienē, pretēji kopējai tendencei slēgt dažāda veida pakalpojumu sniegšanas vietas. Uzņēmums šobrīd attīstījis lielāko lombardu tīklu Latvijā “Banknote” ar vairāk nekā 90 klātienes filiālēm.

“DelfinGroup” valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš norāda, ka pieprasījums pēc klātienes pakalpojumiem joprojām saglabājas augsts, īpaši Latvijas reģionos, kur kopumā daudzveidīgu pakalpojumu pieejamība ir limitēta. Pērn paplašinātas filiāles Ludzā, Preiļos, Jelgavā, Olainē un Salaspilī, nodrošinot arī plašāku preču sortimentu, kas katrā no filiālēm veido ap 1000 precēm.

Tāpat filiālēs regulāri tiek veikti uzlabošanas un rekonstrukcijas darbi, un arī šogad plānots veikt modernizēšanas darbus vairākās filiālēs. “Banknotes” filiālēs dominē tādas preces kā juvelierizstrādājumi, viedtālruņi, portatīvie datori, darba instrumenti, audio un videotehnika, sporta inventārs, pulksteņi, mākslas un interjera priekšmeti un citas preces.

“DelfinGroup” provizoriskais apgrozījums pērn bija 35,064 miljoni eiro. Uzņēmuma kredītportfelis kopš 2021. gada beigām palielinājies par 54%, sasniedzot 67,4 miljonus eiro. Pagājušajā gadā “DelfinGroup” izsniedza aizdevumus 80,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 62% vairāk nekā 2021. gadā, savukārt preču tirdzniecības apjoms palielinājās par 27%, sasniedzot 11,4 miljonus eiro.

… investīcijas

Grila ogļu ražotājs papildinās krājumus

Grila kokogļu ražotājs “KRK Vidzeme” pēc Krievijas un Baltkrievijas tirgus aizvēršanās veiksmīgi pārorientējis eksportu uz Eiropu.
Publicitātes foto

Grila ogļu ražotājs SIA “KRK Vidzeme” saņēmis 1,4 miljonu lielu kredītu no “Luminor” bankas apgrozāmo līdzekļu papildināšanai, kas tiks izmantoti krājumu izveidošanai.

Papildu “Luminor” finansējumam uzņēmums ir piesaistījis arī “Altum” kredīta garantiju. “Uzņēmums ir kokogļu nišas līderis Baltijas valstīs ar lielu pieredzi un plašu klientu bāzi ne tikai Latvijā, bet arī eksporta tirgos, kur saglabājas liels pieprasījums pēc augstas kvalitātes kok­oglēm.

Reklāma
Reklāma

SIA “KRK Vidzeme” ražotajām alkšņa malkas kokoglēm Eiropas tirgū nav alternatīvu, turklāt, ņemot vērā piegāžu pārtraukšanu no Krievijas un Baltkrievijas, šobrīd uzņēmumam ir labas tālākās attīstības iespējas. Novērtējam, ka uzņēmums jau līdz šim ir veicis būtiskus kapitāla ieguldījumus procesu uzlabošanai, ražošanas un izdevumu optimizēšanai, kas uzlabo arī rentabilitāti un paātrina biznesa izaugsmi,” saka Ilze Zoltnere, “Luminor” Korporatīvā departamenta vadītāja.

SIA “KRK Vidzeme” ražo augstas kvalitātes kok­ogles, kas tiek izmantotas pārtikas grilēšanai. Tas ir lielākais kokogļu ražošanas uzņēmums Baltijā ar vairāk nekā desmit gadu pieredzi. Ik gadu uzņēmums saražo aptuveni 7000 tonnas augstas kvalitātes kokogļu. Ražošanas procesā tiek izmantota alkšņa malka, kas tiek iegādāta no vietējiem piegādātājiem. Uzņēmuma izmantotās iekārtas ir ražotas pēc zinātniski izstrādāta projekta un nodrošina ekoloģiski tīru ražošanas procesu un gala produktu. Uzņēmumā šobrīd tiek nodarbināti 48 darbinieki, un tas ir saņēmis ES aizliegto ķīmisko vielu kontroles sertifikātu REACH, kas apliecina ražoto preču augsto kvalitāti.

Kokogļu ražošanas iekārtu konstrukcija nodrošina dabai nekaitīgu ražošanas procesu, līdz minimumam samazinot kaitīgo izmešu nokļūšanu atmo­sfērā. Uzņēmums, kura ražošanas komplekss atrodas Alūksnes novadā, pēdējo trīs gadu laikā ir investējis ražotnē un veicis pārmaiņas procesos, piemēram, ir izveidota darbnīca krāsns detaļu izgatavošanai, uzlabota krāsns konstrukcija un siltumizolācija u. tml., kas sniedzis vērā ņemamu pienesumu rentabilitātes paaugstināšanā. Vienlaikus 2014. gadā izveidotais premiuma kategorijas ko­k­-ogļu zīmols “Marienburg” ir guvis plašu atpazīstamību Latvijā un ārpus tās.

“Lai gan vēsturiski mūsu darbība pamatā tika orientēta uz restorānu biznesu, Covid-19 pandēmijas ietekmē, kā arī grilogļu eksporta pārtraukšanas no Krievijas un Baltkrievijas rezultātā, mums izdevās veiksmīgi diversificēt noieta tirgu un klientu bāzi, apgūstot plašu Eiropas Savienības valstu tirgus daļu. Saņemtais finansējums palīdzēs uzņēmumam palielināt apgrozāmos līdzekļus, kas ir būtisks priekšnoteikums krājumu savlaicīgai izveidošanai, lai nodrošinātu ražošanas procesus visa gada garumā un nosegtu pieprasījumu rudens un ziemas sezonā, kad mūsu ražoto preču izejmateriālu krājumus nav iespējams papildināt,” saka SIA “KRK Vidzeme” valdes loceklis Andris Griķis.

… pieredze

Varēs sekot līdzi renovācijas procesam

Lai iedrošinātu daudzdzīvokļu māju iedzīvotājus lemt par mājas atjaunošanas un energoefektivitātes uzlabošanas projekta sākšanu un skaidrotu veicamos darbus soli pa solim, attīstības finanšu institūcija “Altum” 8. martā sāka projektu, kura ietvaros visi interesenti varēs sekot divu daudzdzīvokļu māju atjaunošanai Rīgā un Carnikavā.

Abu māju iedzīvotāji jau ir veikuši priekšdarbus un plāno iesniegt pieteikumu pagājušā gada decembrī atvērtajā jaunajā daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanās pro­grammā, kuru izstrādājusi Ekonomikas ministrija un kura tiek finansēta no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda resursiem.

Daudzdzīvokļu namā Carnikavā, Liepu ielā 1 ir 36 dzīvokļi. Lai vienotos par daudzdzīvokļu nama renovēšanu, ir notikusi kopsapulce, kuras laikā 21 dzīvokļu īpašnieks nobalsoja par un viens – pret nama atjaunošanu. Nākamais plānotais solis ir izstrādāt tehnisko dokumentāciju, kā arī veikt energoauditu, lai noteiktu galvenās problēmas mājā un nepieciešamos uzlabojumus. Mājas vecākais Kalvis Kalniņš: “Vēlamies veikt pilnu mājas atjaunošanu, taču par gala apjomu lemsim tikai tad, kad zināsim visas nepieciešamās izmaksas. Tiem, kuri vēlas renovēt arī savu māju, bet vēl domā, es ieteiktu aprunāties ar saviem kaimiņiem, aicināt pārvaldnieku informēt ēkā dzīvojošos par tās tehnisko stāvokli un visbeidzot – darīt, jo ir skaidrs, ka nākotnē nevienas mājas stāvoklis neuzlabosies, ja tās renovēšanā netiks ieguldīti līdzekļi.”

Savukārt daudzdzīvokļu namā Rīgā, Varavīksnes gatvē 12 īpašnieki par mājas renovāciju vienojās jau pērngad oktobrī. Iedzīvotāji ir veikuši arī cenu aptauju, un šobrīd top lēmumprojekts, kā arī tiek parakstīts līgums par tehniskās dokumentācijas iz­strādi. Iedzīvotāji ir plānojuši veikt pilno renovāciju – siltināt, uzlabot kāpņutelpas, liftus, stiklot lodžijas, labot jumtus, mainīt radiatorus, stāvvadus. “Ikdienā saskaramies ar ierastajām problēmām, kas raksturīgas vecām mājām. Piemēram, dzīvokļos ir pelējums, ik pa laikam nedarbojas lifts, kas ir ļoti nepieciešams, jo mājā ir daudz ģimeņu ar maziem bērniem, sānu istabas manāmi izpūš, jo šuves starp paneļiem nav hermētiskas. Istabās ar ārsienu vecāki ziemā pat mēdz nelaist spēlēties bērnus, jo grīda ir ļoti vēsa. Neviens cits nav atbildīgs par mūsu mājām, tas ir mūsu kopīpašums, un mums ir jāparūpējas, lai šeit ir patīkami, glīti, silti un droši,” saka mājas pārstāve Jūlija Vasiļjeva.

Ieva Vērzemniece, “Altum” energoefektivitātes programmu departamenta vadītāja: “Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanā atrodamies nozīmīgā posmā – tikko ir atvērta jauna valsts atbalsta programma, vienlaikus strauji noslēgumam tuvojas iepriekšējā un ceļā uz energoefektivitātes darbu pabeigšanu virzās pēdējos gados lielākais māju projektu skaits. Pašlaik vien jau vairāk nekā 36 tūkstoši iedzīvotāju dzīvo ar šīs programmas atbalstu renovētās mājās, un šis skaitlis ar katru dienu aug.” Projekts tika izsludināts pagājušajā nedēļā.

“Altum” atbalsta pro­grammas finansējums daudzdzīvokļu namu atjaunošanai 57,2 miljoni eiro, un tas paredzēts aptuveni 170 daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanai un pārejai uz atjaunojamiem energoresursiem. Projekta īstenošanas rezultātā būs jāsasniedz vismaz 30% primārās enerģijas ietaupījums, un uz katriem renovācijas projekta attiecināmo izmaksu pieciem tūkstošiem eiro ir jāsasniedz primārās enerģijas ietaupījums – 1 MWh/gadā. To daudzdzīvokļu māju īpašnieku un iedzīvotāju ērtībām, kuri vēlas uzlabot ēkas energoefektivitāti, “Altum” ir izveidota 12 soļu karte kapitāla atlaides saņemšanai.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.