Foto – LETA

Jānis Grasis: Nekas netiek mainīts, lai uzlabotu sabiedrības trūcīgākās daļas dzīvi 5

Lai arī Valsts prezidents ir aicinājis likumdošanas procesu padarīt kvalitatīvāku, tomēr, raugoties uz valsts budžeta pieņemšanas virzību, viņa aicinājumu Ministru kabinets un atsevišķas nozaru ministrijas ignorē. Kāds sakars valsts budžetam ar grozījumiem Izglītības likumā par nelojālajiem skolotājiem? Manuprāt, nav nekāda sakara. Arī grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz samazināt elektroenerģijas cenas energointensīvajiem uzņēmumiem, diferencējot obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumus pēc pieslēguma jaudas un patēriņa apmēra, diez vai attiecas uz budžeta paketi. Tas pats attiecas uz grozījumiem Augstskolu likumā.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
“Es nekad nebiju plānojusi būt par prezidenta sievu!” Zelenska skumji atklāj, kādas attiecības viņai tagad ir ar vīru 114
Veselam
5 populāri pārtikas produkti izraisa atmiņas zudumu – to iedarbība novērota jau īstermiņā 29
TV24
“Ukraiņi atraduši alternatīvu ATACMS raķetēm,” atklāj NBS majors Slaidiņš 105
Lasīt citas ziņas

Tas nav normāli, ka Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns ir spiests norādīt, ka ministriju sagatavotās anotācijas ir sagatavotas sliktā kvalitātē, piemēram, anotācija likumprojektam “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā”.

Bet vērtējot kopumā sagatavoto budžetu, var teikt pavisam īsi: stabili, bez pozitīvām pārmaiņu vēsmām. Lai arī bija cerības, ka, mainoties Ministru prezidenta un finanšu ministra partijiskajai piederībai, var sākties pozitīvas pārmaiņas valsts nodokļu politikā, tomēr nekas tāds pagaidām nenotiek. Pats galvenais, ka nodokļu politikā nekas netiek mainīts, lai beidzot tiešie nodokļi būtu pēc maksātspējas principa, tādējādi maksimāli uzlabotu sabiedrības trūcīgākās daļas dzīvi. Diferencētais neapliekamais minimums, kad darbaspēks sākumā kreditē valsti un tikai tad pēc lūguma dabū atpakaļ savu pārmaksāto naudu nodokļos, noteikti neatbilst mūsdienu civilizēto valstu praksei. Solidaritātes nodoklis pēc būtības neatbilst savam nosaukumam, jo attiecas tikai uz darbiniekiem, kuri jau tā čakli maksā visus likumā paredzētos nodokļus. Ja tas ir Solidaritātes nodoklis, tad ar papildu likmi, piemēram, 10% apmērā, būtu jāapliek visu personu ienākumi virs zināmas summas (piemēram, 50 000 eiro gadā), kas tiek saņemtas kā dividendes, procenti, kapitāla pieaugums vai jebkuri citi ienākumi. Lielākajā daļā ES valstu par pirmo mājokli ģimenei jāmaksā proporcionāli zemi nodokļi, bet Latvijā daudzām ģimenēm galvassāpes sagādā samaksāt nodokli par vienīgo mājokli. Lai aizsargātu Latvijas zemnieku un ražotāju intereses, būtu jāsāk arī PVN samazināšana pārtikai, ko var izdarīt vairāku gadu garumā, tomēr arī šajā jomā nekādu izmaiņu nav.

CITI ŠOBRĪD LASA

Jāņem vērā, ka Latvija investīciju piesaistē sīvi konkurē ar saviem tuvākajiem kaimiņiem – Igauniju un Lietuvu. Ja Latvijas investors vēl var investēt Latvijā, patriotisku jūtu vadīts, tad ārvalstu investori rūpīgi izpēta valstu investīciju klimatu, tajā skaitā tiek izpētīts arī nodokļu slogs. Diemžēl Latvija neiztur šo investora testu, un nākamajā gadā vēl vairāk palielināsies Igaunijas pievilcība investoru acīs.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.