Latvijā
Politika

Sola saglabāt deviņas lielās pilsētas1


Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētājs Artūrs Toms Plešs plenārsēdē seko līdzi reformas likumprojekta izskatīšanas gaitai. Saeima līdz šim izskatījusi 81 no likumprojektam otrajā lasījumā iesniegtajiem 316 priekšlikumiem. Ar pašvaldību reformu saistītos likumprojektus parlaments skatīja ceturtdien, piektdien, vakar, kā rīt turpinās šodien.
Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētājs Artūrs Toms Plešs plenārsēdē seko līdzi reformas likumprojekta izskatīšanas gaitai. Saeima līdz šim izskatījusi 81 no likumprojektam otrajā lasījumā iesniegtajiem 316 priekšlikumiem. Ar pašvaldību reformu saistītos likumprojektus parlaments skatīja ceturtdien, piektdien, vakar, kā rīt turpinās šodien.
Foto: Ieva Ābele/Saeimas preses dienests

Koalīcija ir vienojusies lielās pilsētās statusu saglabāt visām deviņām tagadējām republikas nozīmes pilsētām.Tā gatavo uz Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma izskatīšanu 3. lasījumā priekšlikumu, kas to paredzēs.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“AP”) otrdien Saeimas sēdē apsolīja, ka 2021. gada 1. jūnijā darbu sāks valsts un pašvaldību administratīvie reģioni, kas būtu otrais pārvaldes līmenis.

Taču to darbību regulēs atsevišķs likums, kuru valdība sola iesniegt Saeimā tikai gada beigās.

Opozīcija uzskata, ka visi ar pašvaldību reformu saistītie likumprojekti būtu jāskata vienā paketē.

Saeima otrdien turpināja izskatīt 2. lasījumā reformas likumprojektu un tika arī līdz svarīgajam 70. priekšlikumam, kas paredz otrā pārvaldes līmeņa izveidošanu.

Dienu iepriekš koalīcijas padomes sēdē partijas apsprieda arī jautājumu par lielo pilsētu statusu, kam pirmajās divās projekta izskatīšanas dienās bija pievērsta ļoti liela uzmanība, norādot uz nesaprotamo lielās pilsētas statusa saglabāšanu Rēzeknei, bet izslēdzot no šo pilsētu loka Jelgavu un Ventspili.

Arvils Ašeradens (“JV”) “Latvijas Avīzei” atzina, ka viņam kā ģeogrāfam būtu grūti paskaidrot, kā Rēzekne var būt lielāka par Jelgavu.

“Loģika prasa, ka šis jautājums ir jāsakārto,” atzina A. Ašeradens.

Koalīcija varētu uz 3. lasījumu piedāvāt lielās pilsētas statusu saglabāt visām deviņām tagadējām republikas nozīmes pilsētām, tās sadalot trīs grupās. Vienā būtu Rīga un Jūrmala, kas ir bez lauku teritorijas. Otrā grupā būtu lielās pilsētas ar funkcionālo teritoriju – Liepāja, Rēzekne un Daugavpils –, kuras ar novadiem neapvieno, bet tās kopā ar apkārtējām pašvaldībām veic kopīgas funkcijas.

J. Pūce ir iesniedzis priekšlikumu, kas paredz – pēc 2021. gada 1. jūlija Daugavpils pilsēta ar Daugavpils novadu, Liepājas pilsēta ar Lejaskurzemes novadu un Rēzeknes pilsēta ar Rēzeknes novadu izveido kopīgu investīciju plānu un sadarbības institūcijas teritorijas attīstības un investīciju plānošanas jomā, izglītības pārvaldes darbības organizēšanā un atkritumu apsaimniekošanas organizēšanā.

Trešajā grupā būtu lielās pilsētas ar lauku teritoriju – Jēkabpils, Valmiera, kā arī Jelgava un Ventspils, kuras plānots apvienot ar novadiem.

No tā koalīcija nav gatava atteikties.

“AP” frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts “LA” sacīja, ka koalīcija nepakļausies ZZS spiedienam – Jelgava un Ventspils tiks apvienotas ar novadiem, bet “terminoloģiju mēs uz 3. lasījumu varam precizēt”.

Daudz laika sēdē tika veltīts debatēm par otrā līmeņa pārvaldes līmeņa veidošanu. Atbalstot šo priekšlikumu, tika noteikts, ka valsts un pašvaldību kopīgu funkciju īstenošanai tiek izveidoti administratīvie reģioni, ko regulēs cits likums.

J. Pūce informēja, ka līdz aprīlim ministrijām ir uzdots informēt, kādas funkcijas tās varētu atdot reģioniem, bet decembrī Saeimā tikšot iesniegts likums.

Sergejs Dolgopolovs (“Saskaņa”) uzskata, ka visi ar reformu saistītie likumi bija jāiesniedz Saeimā vienā paketē, lai deputāti saprastu, kādi būs šie reģioni, to funkcijas un finansējums. Piedāvātais priekšlikums nepārliecina arī Andri Kazinovski (JKP), kuram otrā līmeņa pārvaldības modeļa izveidošana bija principiāli svarīga.

A. Kazinovskis uzskata, ka jau tagad bija jāvienojas, kādas būs reģionu robežas un nosaukums.

Viktors Valainis (ZZS) priekšlikumu uzskata par fikciju, jo “valdība nespēs izdomāt nevienu funkciju, kuru varētu nodot otrajam līmenim, kas nevienu vairs neinteresēs, kad būs pieņemts šis [reformas] likums”. Līdzīgi jau bija 2009. gadā, kad likumā paredzēja “apriņķu” izveidošanu līdz 2013. gadam, bet tas nenotika.

Saistītie raksti

Artūrs Toms Plešs (“AP”) vērsās pie V. Valaiņa, kurš Saeimā ir kopš 2011. gada un bija pie varas, ar jautājumu, kas liedza šajos gados izveidot apriņķus. V. Valainis 11. Saeimā tika ievēlēts no Reformu partijas, kuras vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs bija apņēmies turpināt novadu apvienošanu un sagatavoja arī reformas projektu, bet to neatbalstīja toreizējā valdība, kurā Reformu partiju pārstāvēja arī ekonomikas ministrs D. Pavļuts.

ZZS, kurā tagad ir V. Valainis, toreiz bija opozīcijā. Māris Kučinskis (ZZS) sēdē atzina, ka pa šo laiku daudz kas ir mainījies – viņaprāt, ja ir tikai 40 novadi, tad nekādas otrā līmeņa pašvaldības nav vajadzīgas, jo ministrijas negribēs atdot savas funkcijas, un nav arī skaidrs, ko reģioni varētu pārņemt no novadiem. “Būšu ārkārtīgi pārsteigts, ja no tā kaut kas sanāks,” piebilda M. Kučinskis.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Latvijā
Uz Liepājas šosejas notikusi smaga autoavārija
12 stundas
LE
LETA
Latvijā
Jūlijā pieaudzis vēlētāju atbalsts “Saskaņai” un Nacionālajai apvienībai
12 stundas
LE
LETA
Latvijā
Pieaugot ar Covid-19 saslimušo skaitam, daudzi iedzīvotāji sapratuši lietotnes “Apturi Covid” noderīgumu
13 stundas

Lasītākie

SD
Sandra Dieziņa
Laukos
Dodamies uz centrāltirgu: Cik šobrīd maksā gailenes? Vai barakvikas arī var nopirkt?
1 stunda
AD
Artis Drēziņš
Latvijā
“Viņš mani notrieca zemē, jāteniski uzsēdās virsū un ar nazi dūra kaklā!” Vīrs meitas acu priekšā dusmās smagi ievaino sievu 1
1 stunda
LE
LETA
Latvijā
Svarīgi šoferīšiem Rīgā: Otrdien un trešdien filmas uzņemšanas dēļ centrā būs ierobežota satiksme
19 minūtes
Raivis Šveicars
Ekonomika
Kāpēc lielākā daļa iedzīvotāju joprojām turpina pārmaksāt par elektrību
1 stunda
LA
LA.LV
Latvijā
NBS skaidro, kā rīkoties, uz ceļa sastopot militāro kolonnu – apstāties ceļa malā vai turpināt braukt?
2 stundas