“Plānotās pašvaldības var iznākt kā butaforijas.” Saeimā opozīcija izvērš karstas debates par pašvaldību reformu 4
Saeimas opozīcijas deputāti šodien debatēs pauda kritiku par iedzīvotāju aptaujas neparedzēšanu, ja pēc administratīvi teritoriālās reformas (ATR) veikšanas vajadzēs grozīt administratīvo teritoriju robežas.
Likumprojektā koalīcijas deputāti atbalstījuši, ka, valdībai apvienojot vai sadalot administratīvo teritoriju, kā arī grozot tās robežu, tiks izvērtētas valsts un pašvaldības iedzīvotāju intereses, valdības atzinums un ieinteresēto pašvaldību domju lēmumi.
Taču netika atbalstīts Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) iesniegtais priekšlikums par to, ka administratīvo teritoriju robežu grozīšanā būtu jāizvērtē arī iedzīvotāju publiskās apspriešanas rezultāti. Ņemot vērā jau iepriekš citu pieņemto lēmumu, ZZS priekšlikums nebija balsojams. Vairāki opozīcijas, tajā skaitā ZZS deputāti akcentēja iedzīvotāju viedokļa uzklausīšanas nepieciešamību, ja nākotnē tiktu nolemts grozīt kādu administratīvo teritoriju robežas.
Atsevišķi deputāti arī pārmeta klātesošajam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem (AP) nepiedalīšanos debatēs. Pūce no savas vietas Saeimas zālē izteica savu skaidrojumu par dalību debatēs.
Deputāts Gundars Daudze (ZZS) pauda, ka parlamenta vairākumam ir “uzspļaut uz to, ko domā iedzīvotāji”, jo Saeimas vairākums atsakās no cilvēku viedokļa uzklausīšanas.
Deputāts Viktors Valainis (ZZS) uzsvēra, ka, ja iedzīvotājos neieklausīsies, tad zudīs vēl vairāk iedzīvotāju uzticība pie varas esošajiem. Deputāts uzsvēra iedzīvotāju protestu lomu, cilvēkiem tādējādi paužot savu neapmierinātību.
Deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS) akcentēja, ka ļoti daudz pienākumu un tiesību būs uzlikti Ministru kabinetam. Tas radot iespaidu, ka plānotās pašvaldības var iznākt kā “butaforijas”, nevis vietējo iedzīvotāju interešu pārstāvniecības instruments, pauda politiķe. Deputāte arī norādīja, ka šajā likumā nav noteikta kārtība, kādā pašvaldības varētu brīvprātīgi apvienoties vai arī sadalīties.
Reizniece-Ozola norādīja, ka šī problēma neatrisinot Ogres un Ikšķiles problēmas, kur to attīstībai nepieciešama vien maza citas pašvaldības daļa vai teritorija.
Valainis norādīja, ka nav normāli Saeimai jautājumā par teritoriju grozīšanu atdod mandātu pilnībā valdībai, no valdības nesaņemot pat ne minimālus paskaidrojumus par to, kā tas viss notiks. Tāpēc politiķis aicināja skaidrojumu no Saeimas tribīnes sniegt klātesošajam Pūcem.
Parlamentārietis Māris Kučinskis (ZZS) vērsa uzmanību, ka kāda gada laikā pašvaldībām kļūs aktuāla savu robežu precizēšana par kādiem metriem vai kilometriem. Deputāts Jānis Vucāns (ZZS) debatēs aicināja kolēģus pārlasīt “Mērnieku laikus” norādot, ka šajā literārajā darbā aprakstīta robežu noteikšana, kam nepastāv skaidrs regulējums.
Deputāts Mārtiņš Bondars (AP) savukārt norādīja uz, viņaprāt, fantastisku piemēru no Ikšķiles pašvaldības referenduma, kurš iedzīvotājiem esot prasīts “kā, tu vēl neesi piedalījusies referendumā?”.
Politiķis vaicāja, vai atļaut arī pagastvečiem izdot savas avīzes un tad rīkot pašvaldību referendumus. Bondars sarkastiski norādīja, ka tāda rīkošanās būtu pavisam demokrātiska. “Varbūt tomēr mainiet partijas nosaukumu no ZZS uz pagastveču partiju,” aicināja deputāts.
Deputāts Vucāns gan pauda, ka Bondara sarkasms esot nevietā, savukārt parlamentāriete Regīna Ločmele-Luņova (S) norādīja, ka Bondars izrāda konsekventu necieņu attiecībā uz Latvijas iedzīvotājiem. Deputāte arī pauda, ka šodienas debatēm neesot īpašas jēgas, jo iepriekšējo divu dienu debates “parādīja absolūti visu”. Ločmele-Luņova arī norādīja, ka Saeimas atbildīgajā komisijā spriestais liecina, ka otrā līmeņa pašvaldības netiks izveidotas.
Debatēs Valainis norādīja, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) piedāvājot virzienu uz autokrātisko režīmu attiecībā uz kārtību administratīvo teritoriju noteikšanai un grozīšanai.
Valainis pārmeta, ka koalīcijas atbalstītais virziens paredz atgriezties Padomju Savienības laikos ar izpilddirekcijas vadītāju iecelšanu.
Atbalstu neguva deputāta Valaiņa priekšlikums, kas paredzēja arī apriņķus kā administratīvo teritoriju un to izveidošana noteikumu ieviešanu. Deputāts pauda cerību, ka ar šo priekšlikumu iezīmētos skaidrība par otrā pārvaldības reģiona modeli. Deputāts norādīja, ka otrajā lasījumā paredz to veidot uz lielo pilsētu bāzes, izmantojot to administratīvo kapacitāti. Viņš norādīja, ka priekšlikums izstrādāts kopā ar ekspertiem un, veicot pētījumus.
Deputāts Andris Kazinovskis (JKP) pauda, ka agri vai vēlu nepieciešams atgriezties pie jautājuma par otrā līmeņa pārvaldības reģionu izveidošanas. Politiķis norādīja, ka nekādi nevar piekrist tādam otrajam līmenim, kurā nav administratīvās teritorijas.
Parlamentārietis Nikolajs Kabanovs (S) pauda, ka jau gandrīz 30 gadus Latvija dzīvo neatkarībā un sociālekonomiskajā iekārtā.
Tomēr līdz šim, viņaprāt, bija palikuši sociālistiskie “plankumi”, kurus paredzēts mazināt ar ATR īstenošanu. Nākamajos gados valdība būs spiesta palielināt daļas iedzīvotāju nelielo atalgojumu, bet kapitālistiskā pieeja paredz paralēli atteikties no kādu pakalpojumu sniegšanas, pauda deputāts. Kabanovs kā problēmu norādīja arī vietējo veikalu aizstāšanu ar lielveikaliem un runas noslēgumā norādīja uz nepieciešamību mainīt sociālekonomisko sistēmu.
Šodiena ir trešā diena, kad Saeima skata ATR likumprojektu otrajā lasījumā. Pašlaik ir izskatīti apmēram 60 no vairāk nekā 300 priekšlikumiem.
