“Būtībā mēs paši esam mākslīgi uzturējuši šo problēmu,” Krusts nosauc lielāko Latvijas izglītības sistēmas kļūdu 0
Pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā Latvijas skolās šobrīd jau ir realitāte, taču šis lēmums izgaismo daudz dziļākas un gadiem ilgi ignorētas problēmas izglītības sistēmā. Vēsturnieks Edvarts Krusts TV24 raidījumā “Dienas personība” norāda, ka valodas jautājums nebūtu nonācis līdz šādam līmenim, ja valsts laikus nebūtu uzturējusi mazākumtautību skolu sistēmu.
Viņš uzsver, ka līdzšinējā kārtība faktiski ļāvusi jauniešiem iegūt pamatizglītību pat nepārvaldot valsts valodu.
“Jau pirms šīs pārejas uz vienotu skolu, bijušajās mazākumtautībās skolās, laikam 80% mācību satura bija jānotiek tikai latviešu valodā, bet es esmu liecinieks tam, ka šie cilvēki var absolvēt 9. klasi, nerunājot latviski, jo vērtēšanas komisija sastāv no tiem skolotājiem, kuri strādā attiecīgajā skola,” norāda Krusts.
Krusts atzīmē, ka šāda prakse bijusi novērojama jau sen, turklāt tā ir radījusi paaudzi, kuriem nebija lielas nepieciešamības apgūt valsts valodu.
“Lielākā Latvijas izglītības sistēmas kļūda pēc neatkarības atjaunošanas bija šo mazākumtautības skolu uzturēšana, tāpēc ka, ja šajās skolās mācās tikai bērni no krievvalodīgo ģimenēm, tad mēs esam uzturējuši viņiem pilnīgi lingvistiski pašpietiekamu vidi, kuru nepavada ārēji apstākļi, kas viņus motivēs apgūt latviešu valodu,” tā Krusts.
Viņaprāt, pāreja uz vienotu izglītības sistēmu latviešu valodā bija neizbēgams solis, tomēr tas veikt novēloti: “Būtībā mēs paši esam mākslīgi uzturējuši ar valsts politikas palīdzību šo problēmu, par kuru mēs tagad runājam.”
