“Skolotājs par privātstundu nopelna 20 eiro, bet nodokļus nemaksā!” sūdzas mamma; pedagogi liek nolaisties uz Zemes
0
Skola ir tikai sākusies, tomēr ne mazums bērnu paralēli darbam skolā, mācās arī pie privātskolotāja. Kāda zēna mamma sazinājās ar LA.LV uzdodot patiesībā diezgan vienkāršu, bet svarīgu jautājumu. Vai nodokļi no šīm stundām tiek maksāti?
“Lielākā daļa privātskolotāju strādā nelegāli — bez čekiem un dokumentiem. Vecākiem tās ir ievērojamas izmaksas,
jo gada laikā sakrājas ļoti liela summa, bet nodokļus atgūt nav iespējams. Protams, bērna labā naudu nežēlojam, taču pats fakts rada netaisnības sajūtu,” mamma Sabīne raksta.
Jautāju arī vairākām skolotājām, kā viņas izvēlējušās pasniegt privātstundas, vai ienākumus reģistrē legāli, kā arī vērsos pie Valsts ieņēmumu dienesta noskaidrot precīzus statistikas datus un ieteikumus.
“Es pasniedzu privātstundas jau 35 gadus un nekad neesmu reģistrējusies kā pašnodarbinātais, jo stundu nedēļā ir maz.
Tās cenas, protams, ir krasi palielinājušās, ja kādreiz viena privātstunda maksāja 1 latu, tad šobrīd tie ir 20 eiro, bet tā kā man privātstundas ir 3-4 dienas nedēļā, katrā dienā pa vienai stundai, šie ienākumi nav tik ievērojami, lai tos reģistrētu VID. Zinu kolēģes, kuras ir pašnodarbinātās, jo pasniedz privātstundas katru dienu un dienā viņām ir vismaz 3-4 stundas, tātad pavisam cits darba laiks un arī ienākumi.
Es no saviem pāris eiro, kas par šo piestrādāšanu būtu jāatdod VID, nevēlos šķirties, tāpēc uzskatu, ka šis ir slodzes jautājums – pāris privātstundas neviens nereģistrē, bet, ja privātstundas ir teju puse no darba dienas, tad, protams, nepieciešams visus ienākumus reģistrēt arī VID,” stāsta franču valodas skolotāja Maija.
“Es pasniedzu privātstundas piecus gadus, pēc tam, kad biju pastrādājusi skolā par latviešu valodas skolotāju, sapratu, ka man patīk bērnus mācīt individuāli, bet ne lielā grupā. Man vienmēr tiek maksāts skaidrā naudā, dažreiz ir veikts pārskaitījums, bet man ir maz stundu, tāpēc arī ienākumu nav daudz. Stundas pasniedzu paziņu un draugu bērniem, līdz ar to saviem klientiem uzticos. Mērķtiecīgi skolēnus nemeklēju, mammas un tēti vienmēr mani ir uzrunājuši, tāpēc šīs stundas nereģistrēju VID.
Dažreiz mēnesī man ir 2 stundas, citreiz nedēļā 3. Šādas neregularitātes dēļ privātstundas neuztveru kā ienākumu avotu, drīzāk palīdzēšanu, tāpēc pat neesmu painteresējusies, kā tieši tiek izveidots pašnodarbinātā statuss un vai tas vispār iespējams, ja strādāju algotā darbā cituviet,
bail par to, ka pasniedzu šīs stundas savā ziņā nelegāli, protams, ir bijušas!” latviešu valodas skolotāja Katrīna atklāj.
Šīs, protams, ir tikai divas skolotājas no tūkstošiem, bet lielākā daļa skolotāju, kuras palīdz apgūt vielu dažiem bērniem, savus šos ienākumus nereģistrē VID, tā ir realitāte, kas, manuprāt, ir cilvēcīgi saprotama, bet, sekojot likuma burtam, kā tieši pareizi vajadzētu rīkoties? Jautājam VID.
“Normatīvo aktu izpratnē saimnieciskā darbība ir jebkura darbība, kuras ekonomiskā būtība ir – gūt ienākumus, attiecīgi, ja cilvēks par saviem sniegtajiem pakalpojumiem saņem samaksu, t.i., gūst ienākumus, viņam šī saimnieciskā darbība ir jāreģistrē, atbild VID SVL SAP Sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa.
Privāstkolotājam ir jāreģisrējas kā saimnieciskās darbības veicējam (pašnodarbinātai personai) un jāmaksā nodokļi atbilstoši izvēlētajām nodokļu nomaksas veidam.
Nodokļus var maksāt vispārējā kārtībā vai maksāt mikrouzņēmuma nodokli. Plašāk par to var izlasīt www.vid.gov.lv sadaļā “Saimnieciskās darbības veicēji”.
Saimnieciskās darbības veicējam – pedagogam, lai nodarbotos ar privātpraksi ir jāsaņem privātprakses sertifikāts Izglītības kvalitātes valsts dienestā. Pedagoga privātprakses sertifikāta izsniegšana | Izglītības kvalitātes valsts dienests
Vai skolotājs var strādāt pilna laika darbu skolā un būt arī pašnodarbinātais?
“Raugoties no nodokļu nomaksas viedokļa tie cits citu neizslēdz. Cilvēkam var būt pamatdarbs, kurā viņš, saskaņā ar noslēgto darba līgumu, saņem noteiktu algu un paralēli tam – saimnieciskā darbība, kurā viņš gūst ienākumus sniedzot pakalpojumus vai pārdodot preces. Tālāk par nodokļu nomaksu.
Vispārējā nodokļu nomaksas režīmā ir jāmaksā atsevišķi – iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) un sociālās iemaksas (VSAOI). Vispārējā nodokļu režīmā no ienākumiem drīkst atskaitīt izdevumus, kas radušies veicot darbu, tādejādi samazinot ar nodokli apliekamo summu. Par ienākumu no saimnieciskās darbības ir jāveic obligātās VSAOI. Tas pozitīvi ietekmē slimības un citus pabalstus, kā arī nākotnē – pensijas apmēru.
Savukārt, IIN no ienākumiem ir jāsamaksā iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, saimnieciskās darbības ienākumus deklarē gada ienākumu deklarācijas D3 vai D3¹pielikumā atkarībā no izvēlētās grāmatvedības uzskaites. Gada ienākumu deklarācijā tiek ņemti vērā un summēti pilnībā visi ar nodokļiem apliekamie ienākumi. Nodokļa likme un apmērs ir atkarīgi no visa gada laikā gūtajiem ienākumiem.
Ja kopējā gada laikā gūto ienākumu summa pārsniedz 105 300 eiro, tad pārsnieguma daļai tiek piemērots IIN 33 % apmērā. Pārējam gada ienākumam līdz 105 300 eiro– 25.5%. Rezumējot – ja cilvēks paralēli saimnieciskajai darbībai strādā algotu darbu, tad no algas viņam turpinās ieturēt IIN, VSAOI kā parasti, tāpat, veicot darba algas aprēķinu, ņems vērā vai cilvēks pats savā algas grāmatiņā ir atzīmējis galveno ienākuma gūšanas vietu un citus atvieglojumus. Paralēli algotam darbam gūtie saimnieciskās darbības ienākumi ietekmēs gada ienākumu deklarācijas aprēķinu un maksājamā IIN nodokļa apmēru.
Mikrouzņēmumu nodoklis ir vienots maksājums, kas ietver VSAOI un IIN – 25 % no apgrozījuma. MUN režīmā no ienākumiem nevar atskaitīt saimnieciskos izdevumus, kas rodas veicot saimniecisko darbību. Ja cilvēks paralēli reģistrētajai saimnieciskajai darbībai strādā algotu darbu, tad no algas viņam turpinās ieturēt IIN, VSAOI kā parasti, tāpat piemēros arī neapliekamo minimumu un atvieglojumus. MUN režīms attiecas tikai uz saimnieciskās darbības ieņēmumiem. Priekšrocība ir tā vienkāršā administrēšana, jo MUN maksātājiem ir iespēja izmantot Saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu.
Teorijā mēs visi zinām, kā pareizi rīkoties, bet kāda ir realitāte – vai skolotāji to šobrīd Latvijā dara?
Jā, dara. Visbiežāk privātskolotāji reģistrējot saimniecisko darbību izvēlās šos darbības veidus un šobrīd – 2025. gada septembrī VID ir reģistrēts šāds personu skaits: Pirmsskolas izglītība – 333; Sporta un ārpusskolas izglītība – 1127; Citur neklasificēta izglītība – 2083; Kultūras izglītība – 450.
“Sūdzības par privātskolotājiem saņemam salīdzinoši reti. Šogad saņemtas septiņas sūdzības saistībā ar privātstundu pasniegšanu,” VID atbild.
Vai tev ir kāds jautājums, sūdzība, pārkāpums ko es novērojis skolā un vēlies par to pastāstīt vairāk? Raksti man uz [email protected].
