Latvijas Nacionālā vēstures muzeja speciālisti izstādi veidojuši nosacītā laika līnijā.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja speciālisti izstādi veidojuši nosacītā laika līnijā.
Foto: Karīna Miezāja

Cik ļoti satversme attiecas uz mūsu ikdienas dzīvi un to regulē? 10

Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Noskaidrotas trīs vietas Latvijā, kur pērn uzbūvēts visvairāk jaunu mājokļu 17
VIDEO. “Ja ķeras klāt aļņiem, tas nozīmē, ka viņu ir daudz”: vilki nāk no Latvijas austrumiem – uzbrukumi aizvien biežāki un nežēlīgāki 13
Mīts vai patiesība: kaķim patiešām nedrīkst dot pienu?
Lasīt citas ziņas

 

Latvijas Nacionālajā vēstures muzeja (LNVM) pagaidu mājvietā Brīvības bulvārī 32 interesentiem aplūkojama Latvijas konstitucionālā pamatlikuma – Satver­smes – simtgadei un vēsturei veltītā izstādē “Satversme 100+”.

CITI ŠOBRĪD LASA
Ceļš līdz Satversmei

“Var šķist, ka Satversme ir kaut kas atrauts no mūsdienu dzīves, attiecas tikai uz juristiem, Satversmes tiesu un varbūt vēl tikai vēsturniekiem, taču izstādes viens no mērķiem bija parādīt, cik ļoti konkrēti Satversme attiecas uz mūsu ikdienas dzīvi un regulē, piemēram, arī darba attiecības. Visi cilvēki ir vienlīdzīgi.

Tāpat kā mums, izstādi veidojot, nebija neviena uzrauga, kurš mūs ideoloģiski pārbaudītu,” teic Imants Cīrulis, kurš pie izstādes veidošanas darbojies kopā ar muzeja kolēģiem vēsturniekiem Tomu Ķikutu, Arni Strazdiņu un mākslinieku un dizaina autoru Reini Suhanovu.

Kad 1922. gada 7. novembrī Satversme stājās spēkā līdz ar 1. Saeimas pirmo darba dienu, Latvijas ļaudīm tā bija drosmīga sava laika inovācija, kas demonstrēja priekšstatus par modernu valsti. Tāpēc LNVM speciālisti, izstādi gatavojot, izlēma attēlot to nosacītā laika līnijā, apmēram trešdaļu ekspozīcijas veltot stāstam par Latvijas teritorijā iepriekš pastāvējušajām tiesību sistēmām, kuras nebūt nebija demokrātiskas.

“Patiesībā jau tikai kontrastā varam saprast, ko šī patlaban pašsaprotamā brīvība un vienlīdzība nozīmē. Teiksim, ko nozīmēja vienota valsts un tiesību sistēma Livonijā? Kas bija bruņinieku tiesības, pilsētu tiesības, kārtu tiesības, zemnieku tiesības? Ideja par valsti tolaik bija pavisam atšķirīga,” stāsta LNVM direktora vietnieks zinātniskajā darbā Toms Ķikuts.

Pateicoties izstādes māksliniekam Reinim Suhanovam, šis process atraktīvi tiek izrādīts ar taktilo elementu palīdzību. Proti, pie īpaša galda, nospiežot sviras, parādās informācija, un apmeklētājs var, piemēram, uzzināt, ko 17.–19. gadsimtā saskaņā ar kārtu sistēmas paražām varēja muižnieks, zemnieks un pilsētnieks.

Turklāt tiesības nebija universālas un daudz kas bija atkarīgs ne tikai no piederības sabiedrības kārtai, bet arī kurā Latvijas daļā cilvēks piedzimis – Kurzemes un Zemgales hercogistē aina bija viena, kamēr poļu vai krievu pārvaldītajā Latgalē pavisam cita. Jāpiebilst, ka 19. gadsimtā Rīgas pilsētā 94% iedzīvotāju nemaz nebija vēlēšanu tiesību, jo pilsētas pašvaldību ievēlēja tikai ļaudis, kuru sabiedriskais un mantas stāvoklis atbilda cenzam. Uz šī fona parādās, kāpēc demokrātiskā Satversme Latvijas valsts iedzīvotājiem bija kas pilnīgi jauns.

Izstādē tikpat kā nav nav priekšmetu, kas par Satversmes sapulci stāstītu tiešā veidā. Zināma tikai viena fotogrāfija, kurā redzami Satversmes sagatavotāji darbā. “Tāpēc nav tā, ka mēs centrā noliktu kādu eksponātu un tad to pielūgtu. Drīzāk mēs stāstām par Satver­smes izstrādes gaitu – kā viņi to pantu pa pantam kaldināja,” uzsver Cīrulis.

Ekspozīcijas centrālo daļu veido simbolisks Satversmes sapulces sēžu galds. Satversmes sapulces Satver­smes komisijā ar tās vairākām apakškomisijām 1920.–1922. gadā darbojās 34 deputāti – visdažādākie ļaudis no bijušā revolucionāra līdz turīgam namsaimniekam. Balstoties arhīvu materiālos, izmantojot stenogrammu un Satversmes komisijas protokolu tekstus, ar interaktīvu un digitālu elementu palīdzību izstādes apmeklētājs pie nosacītā “sēžu galda” var noklausīties, kā to vai citu jautājumu savulaik emocionāli izstrīdējuši deputāti. Viņu lomās, protams, iejutušies mūsdienu aktieri.

Nospiežot attiecīgu podziņu, septiņās astoņās minūtēs var redzēt un dzirdēt debates par jautājumiem, kuros lūza visvairāk šķēpu – par parlamenta palātu skaitu, pilnvaru termiņiem, balsstiesīgo vecumu, Valsts prezidenta lomu un ievēlēšanu, Latgales statusu.

Kā uzsver izstādes līdzautors Arnis Strazdiņš, Satver­smes sapulces Satversmes komisijā līdzdarbojās liels dažādu partiju pārstāvju skaits. Tolaik bija svarīgi, lai izstrādē piedalītos visplašākā politisko pārliecību spektra ļaudis: “Tur mēs redzam dažādu tautību, ticību, politiskās pārliecības, kreisuma un labējuma pārstāvjus.

Varbūt mūsdienās mēs Satver­smi uztveram kā kaut ko veselu un viengabalainu, taču patiesībā Satversmes process bija ilglaicīgs un piņķerīgs. Nekas netapa lielā vienprātībā. Skaidrs bija vienīgi pamats – Latvija ir demokrātiska republika.” Tāpēc izstādē pieminēts, kurš priekšlikums no kura deputāta nācis un kāda bijusi subjektīvā faktora loma: “Tas pierāda, ka Satversme nav anonīms dokuments. Pantiem ir konkrēti autori, ar konkrētām interesēm, konkrētu nostāju un pieredzi.”

Nav aizmirsts arī Latvijas konstitūcijas liktenis pēc 1934. gada 15. maija Kārļa Ulmaņa apvērsuma, kad Satversmes darbību apturēja, Ulmanim gan solot pēc laika to atjaunot, kas nenotika. Izstādes veidotāji pauž, ka viens no mērķiem ir parādīt, ka Satversme allaž bijusi saistīta ar Latvijas valstiskumu – kā trimdā, tā 20. gadsimta 90. gados, valsti atjaunojot, un juridiski tās darbība kopš pieņemšanas brīža nekad nav pārtrūkusi. Satversmi nekad nekas nav kompromitējis, tā nav radikāli mainīta vai sagrozīta, kā tas notika daudzās mūsu kaimiņzemēs, kamēr Latvija turpina turēties pie sākotnējā varianta.

SAISTĪTIE RAKSTI

Kā norāda LNVM pārstāve Astrīda Burbicka, izstādi pavadīs tematiski pasākumi – lekcijas, diskusijas un ekskursijas, jo juridiski “sausais” temats jāatsvaidzina. Tāpēc 9. novembrī paredzēts lektorijs “Satversmes “oriģināls”: nozīme, meklējumi, atradumi”. Lektori skaidros, ko un kāpēc uzskatām par Satversmes sākotnējo variantu.

Izstāde būs aplūkojama līdz 2024. gada sākumam, kad LNVM vajadzētu atgriezties vēsturiskajā mājvietā Rīgas pilī.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Noskaidrotas trīs vietas Latvijā, kur pērn uzbūvēts visvairāk jaunu mājokļu 17
VIDEO. “Ja ķeras klāt aļņiem, tas nozīmē, ka viņu ir daudz”: vilki nāk no Latvijas austrumiem – uzbrukumi aizvien biežāki un nežēlīgāki 13
Mīts vai patiesība: kaķim patiešām nedrīkst dot pienu?
Inese Vaidere par vīra aiziešanu un dzīvi pēc tās: “Līdz pašam pēdējam brīdim ticēju, ka Arturs būs atkal vesels…” 19
Šodien tu spēsi aptvert visu nezināmo un sasniegt teju vai neiespējamo! Horoskopi 29.janvārim
Lasīt citas ziņas
Pieci grādi dievkalpojuma laikā, segas, silti mēteļi – baznīcas nespēj samaksāt rēķinus par siltumu
Bija Ļeņins, tad Staļins, tagad ir Putins – kāds skatītājs atklājis interesantu sakritību 2
Kas būs nākamais Eiropas centrs? “Beidzies Francijas un Vācijas motora laiks” 60
Par Čehijas prezidentu kļuvis bijušais NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs, ģenerālis Petrs Pavels 15
“Nu, nebūsim naivi. Es neesmu ar rožainām brillēm” Māris Kučinskis pārliecināts – Putina atbalstītāji Latvijā ir tūkstošos
10:30
Pavasaris vairs nav aiz kalniem? Sinoptiķi prognozē, kad Latvijā beigsies sals
10:11
Bija Ļeņins, tad Staļins, tagad ir Putins – kāds skatītājs atklājis interesantu sakritību 2
09:49
Noskaidrotas trīs vietas Latvijā, kur pērn uzbūvēts visvairāk jaunu mājokļu 17
Live TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievija izšāvusi S-300 raķetes uz dzīvojamo namu rajonu Ukrainā – trīs cilvēki miruši, ievainoti 17
FOTO. Keita Midltone žilbina klātesošos ar savu izskatu: ar to arī “atbild” uz Meganas Mārklas repliku
VIDEO. “Ja ķeras klāt aļņiem, tas nozīmē, ka viņu ir daudz”: vilki nāk no Latvijas austrumiem – uzbrukumi aizvien biežāki un nežēlīgāki 13
VUGD plūdu laikā lūdza nebraukt uz Jēkabpili ekskursijā. Vai sabiedrība klausījās un izprata situāciju? 10
4 iemesli, kāpēc vajadzētu kaļķot koku stumbrus: to vislabāk darīt, kad gaisa temperatūra ir ap 0 grādu
VIDEO. Grūtniece Purvciemā izraisa smagu autoavāriju – taranē skolnieku mikroautobusu un pati nokļūst slimnīcā 7
Cik daudz patiesībā cilvēkam ir vajadzīgs C vitamīns?
Uzmini nu! Sastopama gan Āfrikā, gan Latvijā, dzied naktīs. Uzskatāma par ukraiņu iemīļotu simbolu
Sinoptiķu prognozes svētdienai – ne pārāk iepriecinošas
VIDEO. Ziemeļkoreja, Irāna vai Kuba? Propagandas TV raidījumā eksperti prāto – kuras valsts modelis Krievijai tagad būtu vispiemērotākais? 57
Pēc neveiksmes vēlēšanās partija “Saskaņa” cer uz “reanimēšanos” ar Nilu Ušakovu vadībā
“Saskaņas” politiķis Jānis Urbanovičs atzīst – partija vēlēšanās zaudēja, jo viņš atļāvās “agresoru nosaukt par agresoru” 50
Mīts vai patiesība: kaķim patiešām nedrīkst dot pienu?
Brīnumainā izglābšanās Krievijā: 66 gadus vecs pensionārs apmaldījies un četras dienas mīnuss 40 grādos ar slēpēm klīdis pa apkārtni 11
Garāks mācību gads – labāka izglītība?
Šodien tu spēsi aptvert visu nezināmo un sasniegt teju vai neiespējamo! Horoskopi 29.janvārim
FOTO, VIDEO. “Ļaunuma izpostītās cilvēku dzīves…. mēs nevarējām palikt vienaldzīgi!” – grupa “Sudden Lights” nāk klajā ar jaunumiem
Bankrotējusi Lielbritānijas zemo cenu aviokompānija “flybe” 2
Zemkopības ministrs: “Pārtikas cenas kritīsies. Tirgotāji reizēm nelaiž cenas lejā, tad, kad tās būtu jālaiž”
Šajā nedēļas nogalē nebūs pieejams portāls Latvija.lv
Neiepriecinoša tendence – degvielas cenas atkal kāpj
“Konflikts sākās ar lielo vīru sastrīdēšanos.” Partijā “Konservatīvie” ir sākusies drupināšana
Kāpēc tieši Vācijas 12 “Leopard” tanki ir tik svarīgi Ukrainai? Politologs min trīs iemeslus 56