“Briesmīgākais, ko mamma var piedzīvot…” Adrianas Miglānes mamma pirmo reizi atklāti stāsta par meitas cīņu ar atkarību 3
Jau ilgāku laiku publiskajā telpā izskanējušas runas par dziedātājas Adrianas Miglānes problēmām ar alkoholu. Tikmēr pati Adriana nesen publiskoja fragmentu no sava topošā albuma “Es biju tur”, atklājot, ka tas tapis īpaši smagā dzīves posmā – rehabilitācijas laikā.
Tagad žurnālam “Privātā Dzīve” pirmo reizi atklāti izteikusies arī dziedātājas mamma Tatjana Miglāne, stāstot par notikumiem, kurus ģimene piedzīvojusi pēdējo mēnešu laikā.
Tatjana atzīst, ka daļa no pārdzīvotā atspoguļota Adrianas dziesmā “Jūs iededzāt gaismu”.
“Tajā Adriana dzied par mammu, kura palīdzēja viņai apģērbties laikā, kad viņa pati to vairs nespēja. Tas viss ir par reāliem notikumiem, ko abas piedzīvojām šajā gadā,” stāsta Tatjana Miglāne.
Mamma atceras kādu īpaši smagu dienu, kad meitai kļuvis tik slikti, ka nācies izsaukt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu.
“Kādā dienā Adrianai kļuva tik ļoti slikti, ka izsaucu ātro palīdzību,” atceras Tatjana.
Tobrīd Adrianas dēls Hugo atradās pie tēva, bet pati dziedātāja bija tik novājināta, ka mamma palīdzēja viņai saģērbties un sakopties pirms došanās uz slimnīcu.
“Atminos, ka Adrianai bija ļoti grūti piecelties un apģērbties, tādēļ palīdzēju viņai to izdarīt. Es ķemmēju viņas matus un turēju viņas roku. Brīdī, kad jau braucām ātrās palīdzības mašīnā uz slimnīcu, Adriana man paziņoja: “Es vairs negribu tā dzīvot”,” stāsta Tatjana.
Pēc aptuveni nedēļu ilgas ārstēšanās slimnīcā Adriana pieņēma lēmumu doties uz rehabilitāciju un izgāja Minesotas programmu.
“Aptuveni 30 dienas meita bija rehabilitācijas centrā, kur izgāja Minesotas programmu,” stāsta Tatjana.
Viņa neslēpj, ka meitas cīņa ar atkarību bijusi viens no smagākajiem pārbaudījumiem viņas dzīvē. Cenšoties palīdzēt, mamma izmēģinājusi dažādus veidus, taču ilgu laiku bez panākumiem.
“Es gan ieslēdzu viņu dzīvoklī, gan reiz noslānīju ar siksnu. Tas laikam bija mans kā mammas izmisums, jo vienā brīdī vairs nezināju, pie kura glābšanas salmiņa lai vēl ķeras. Lai ko es darītu, nekas nepalīdzēja,” atzīst Tatjana.
Īpaši smagi Tatjanai bijis vērot, kā meita arvien dziļāk grimst problēmās.
“Briesmīgākais, ko mamma var piedzīvot, – skatīties uz savu bērnu, kā viņš iet postā, un neko nevarēt izdarīt,” saka Tatjana Miglāne.
Tomēr pēc rehabilitācijas kursa pabeigšanas viņa raugās nākotnē ar daudz lielāku optimismu.
“Ticu, ka meitai turpmāk viss būs kārtībā, dzīvoju cerībā, ka būs labi un viņa spēs savā dzīvē virzīties tikai uz priekšu,” cerīgi saka Tatjana Miglāne.
Plašāk lasi žurnāla “Privātā Dzīve” jaunākajā numurā!
