Cauri iet uguns ādere, kas ļauj garam būt dzīvīgam. Ciemos pirtī, kurā valda aitas vilna 0
Esmu redzējusi ne vienu vien neparastu pirti – gan iekurtu caurspīdīgā kupolā, gan iekombinētu kompaktā teltī vai ar sūnām apliktā zemnīcā. Arī čigānu pirtiņu, kas uzslieta ap sakarsētiem akmeņiem. Taču pirmoreiz izbaudīju tādu, kura izskatās kā mongoļu jurta un kurā valda aitas vilna.
Vispirms pārsteidz vēriens. Parasti pērtuves ir visai šauras. Ja gadās pavairāk pirtsmīļu, uz lāvas jāsēž sāns pie sāna. Bet ieeju tā dēvētajā jurtas pirtī un pārsteigumā apstājos – te jau izskatās kā varenā atpūtas istabā! Telpa ir neparasti liela, gar vienu malu ļoti platas guļvietas, gluži kā dīvāni. Pataustu – mīksts. Pavisam mīksts!
Jurtas pirtī lāvas biezi polsterētas ar aitas vilnu, tai pāri klāts audums. Ar vilnu aptuveni piecu centimetru biezumā nosegts arī koka karkass, kas veido apaļus griestus un sienas. Telpas vidū pamatīga, no akmeņiem krauta krāsns.
Pirtnieki Dace Meija un Artis Priede aicina gulties uz platās lāvas un baudīt.
Kā zināms, jebkurā pirtī klātesošas ir četras stihijas – Ūdens, Uguns, Gaiss un Zeme. Pajokoju, ka šajā pirtī tam visam klāt vēl viens spēks – aitas vilnas stihija.
Paķer ar pirmo reizi
Kā šī īpatnējā pirts radusi savu vietu te, blakus Siguldai? Dace un Artis tās burvību pirmo reizi izbaudījuši pirtnieku festivālā Brūveros.“Gulēju tajā un jutu, ka sāku ļoti ātri svīst. Viegls siltums, rāmums, miers. Uzreiz sev teicu: tas ir mans, mans! Jautāju Artim, vai arī viņš jūt to pašu. Izrādījās, izbaudījis ko līdzīgu. Sākām izvaicāt pirts meistaru no Lietuvas, uzzinājām, kā šāda pērtuve radusies,” stāsta Dace.
Jurta ir tradicionāla mājas forma daudzās Āzijas zemēs. Mongolijā arī mūsdienās jurtu izmanto kā pastāvīgu dzīvesvietu, ved līdzi no vienām ganībām uz nākamajām. Mītnes vidū kurina uguni, gatavo ēst, namiņā allaž ir silti.
No īstās jurtas arī smēlās ideju Lietuvas meistari, izveidoja tādas pašas formas konusveida telti, ko izklāja ar aitas vilnu, iebūvēja pirti. Lietuvā visvecākā vilnas pirts darbojas jau astoņus gadus.
Latvijā līdz šā gada sākumam jurtas pirts bija tikai Bauskā, to iesildīja pirtniece Santa Matveja. Dace un Artis savējo uzslēja Siguldas ciematā Peltes. Krāsni būvēja vietējais meistars, veidoja pamatīgu, lai tā spētu piesildīt plašo telpu, lai siltums ilgāk turētos. Krāsns krāvumā izmantots 600 kilogramu akmeņu!
“Pirts vietas izvēli un āderu joslu noteikšanu uzticējām daudziem zināmajam meistaram Miervaldim no Upesrūķiem. Te iet cauri uguns ādere, un tas ļauj garam būt īpaši dzīvīgam,” uzsver saimniece.
Jurtas konstrukcija sastāv no koka karkasa, kas virsotnē veido apli. Šāda forma ļauj siltumam vispirms plūst augšup un tad lejup.
Speciāli sagatavotais aitas vilnas polsterējums nodrošina labu gaisa caurlaidību, tomēr nerodas siltuma zudumi. Ārpuse pārvilkta ar materiālu, kas līdzinās brezentam, ir mitrumizturīgs un elpo.
Vilna, kas dziedina
“Pirms pirts iegādes izpētījām informāciju par aitas vilnas iedarbību, ko tā spēj dot veselībai. Ķīmiski neapstrādāta vilna satur lanolīnu. Šai vērtīgajai vielai, ko dēvē arī par vilnas vasku, piemītot antibakteriālas īpašības. Pirtī siltuma ietekmē viela iztvaiko, un cilvēks labumu saņem ar visu ķermeni. Šīs vielas iedarbība spēj nomierināt un dziedināt, palīdzēt veselības sakārtošanā,” skaidro Dace.
Labvēlīga ir iedarbība uz visām organisma sistēmām – var stimulēt asinsriti, mazināt muskuļu un locītavu sāpes, atveseļot locītavas, uzlabot elpošanu, kā arī mazināt alerģijas un veģetatīvās distonijas izpausmes.
Kāds pirtnieks Lietuvā organizējot pat īpašas atveseļošanās kūres – aitas vilnas pirts siltumā cilvēks pavada daudzas stundas, un tā desmit dienas pēc kārtas. Vienā no kaimiņvalsts bērnudārziem izveidota īpaša telpa, kas izklāta ar vilnu. Regulāri tajā uzturoties, bērniem gada laikā pārejot astmas simptomi.
Pirms izklāšanas pirtī vilnu speciāli sagatavo – mazgā, presē, šķetina un attīra. Tādēļ tā nesatur specifisku smaržu. Dace stāsta, ka tiek izmantota arī Latvijā audzētu aitu vilna.
“Nereti brīnās, ka vilna pirtī nekļūst slapja. Kamēr notiek pēršanās, mitrums, protams, tiek arī vilnā, taču tās īpašās struktūras dēļ viss ātri izžūst. Pēc pirtošanās vēl iemetam malku, mazliet pakurinām,” piebilst pirtniece.
Aitas vilnas stiebriņa struktūra ir savdabīga, it kā pildīta ar gaisa pūslīšiem, tādēļ spēj noturēt siltumu. Līdz ar to pirtī nevajag panākt augstu temperatūru, pietiek ar 40–50 grādiem. Ķermenis izsilst lēni, vienmērīgi un dziļi, labi izdalās sviedri.
Dodos pārbaudīt!
Izmēģinu uz savas ādas
Apguļos uz lāvas un iegrimstu kā mīkstā pēlī. Guļamo sedz biezs aitas vilnas klājiens, pāri tam kokvilnas audums. Sajūta ir kā manā bērnībā laukos. Vecmāmiņai bija bieza vatētā sega, uz tās es siltās novakarēs reizēm gulšņāju. Mīksti, jauki, saules pielieta istaba…
Šajā pirtī jūtos līdzīgi. Un vēl kā kosmosa kuģis izplatījumā, jo man visapkārt ir liels plašums, brīva telpa. Taču arī tad, ja te sildītos septiņi cilvēki, kas ir optimāls skaits pirtij, diez vai es justu līdzās kādu miesu, tik plaši te ir.
Cītīgi izpētu kupolveida griestus, ko klāj pufīga vilna. Kupola spicē krāsainiem ornamentiem klāts stikla aplis, caur to ieplūst vakara gaisma. Veros debesīs un pamazām jūtu, kā rāms siltums apņem ķermeni. Acis pašas aizveras, un es sadzirdu skaņas. Nočūkst – kāds lej ūdeni uz karstiem akmeņiem. Atskan ritmiska švīkstoņa. Kas tur notiek, nezinu, tikai baudu. Vēlāk uzzinu, ka švīkstoņa rodas, kad Artis vicina tādu kā raganas slotu garā kātā, lai dabūtu lejup siltumu, kas pacēlies pie jurtas griestiem. Dace skaidro: “Ir jājūt, kur dzīvo tvaiks, un kā to atnest līdz ķermenim.”
Lēnais siltums un mīkstais laimes pēlis, kā to domās nodēvēju, tur mani cieši, nekādi negribas celties. Daces balss atved atpakaļ īstenībā. Noskalojos dušā un dodos iedzert tēju.
Stikla krūzē aplietas šūpojas nātres, gārsas un grezni ābeļu ziedi. Ieleju tēju savā tasītē un piešauju karoti svaigā pieneņu medus. Pirts baudījums ir ieplūdis manī līdz pat kāju pirkstu galiņiem.
Prom no slimošanas
Dace ar pirti ir saistīta jau vairāk nekā 20 gadu. Pirts mīlestība viņā pamodās pusaudzes gados. Siguldā netālu no mājām uzcēla publisko pirti. Kaimiņu puiša tētis strādāja par pirtnieku, un tā karsētavā tika arī Dace.
“Es uzreiz sajutu pirts iedarbības brīnumu. Mani pārņēma viegluma un laimes sajūta. Katru piektdienu pēc skolas centos pierunāt kādu tanti, lai paņem līdzi uz pirti, jo bērni vieni paši nedrīkstēja iet. Vēlāk pirts man palīdzēja tikt vaļā no ilgstošas vārguļošanas.
Es daudz slimoju, bieži bija plaušu karsonis, nācās dzert antibiotikas, ik gadu pāris reižu gulēju slimnīcā. Tas bija kā apburtais loks – slimoju, dzeru stipras zāles, organisms novājinās, atkal slimoju… Ar laiku novājinātā imūnsistēma mani vairs nesargāja. Cik ilgi tā? Teicu sev – man jāmeklē cits ceļš!
Interesanti, ka drīz vien satiku cilvēku, kurš, uzklausījis mani, teica, lai izmēģinu dziedniecisko pirti. Kas tā tāda? Pirts, kurā ej gudri, zinoši, viņš teica. Tas bija Alvis Stankēvičs, tagad plaši pazīstams fiziskās sagatavotības treneris, pirtnieks un veselīga dzīvesveida popularizētājs. Sāku iet pirtī kopā ar Alvi un citiem domubiedriem. Sapratu, ka pirts kopj ne tikai miesu, bet arī garu un dvēseli. Tā ir laimes hormonu fabrika, protams, ja tajā ej gudri, ieklausoties ķermenī.”
Dace sāka skoloties dažādos pirts semināros pie vietējiem un arī Krievijas meistariem. Par savu pirts skolotāju viņa dēvē Dmitriju Dobrovoļski no Pēterburgas.
Vērts mainīt dzīvi
Jau vairākus gadus Daces ikdiena ir saistīta ar alternatīvām dziedināšanas metodēm. Pie viņas nāk tie, kuri apzināti ķeras pie savas veselības sakārtošanas.
“Jaunībā ieguvu pārtikas tehnoloģes izglītību, bet 50 gadu vecumā mācījos uztura zinības. Esmu arī sertificēta Scenar praktiķe. Metode vērsta uz organisma atjaunošanu, tajā izmanto arī nelielu ierīci, kas iedarbojas ar enerģijas impulsiem.
Un vēl es interesējos par augiem. Par savu skolotāju saucu viedo farmaceitu Robertu Kacaru, kurš nu jau aizsaulē. Daudz esmu mācījusies no fitoterapeita Artūra Tereško un zāļu pazinējas Zeltītes Kavieres. Sienu slotas, gatavoju uzlējumus, ziedes, sīrupus. Daru to kopā ar Arti, savu otru pusīti,” viņa stāsta.
Abi satikās tikai pirms četriem gadiem, kļuva par pāri. Artis desmit gadu dzīvoja un strādāja ārpus Latvijas. Kad atgriezās, arī dzimtenē sāka meklēt darbu celtniecībā, tomēr tas raiti nevedās. Aizrautība ar pirti ļāva saprast, ka Artim vērts mācīties par masieri. Tagad viņš jau atradis labu darbavietu, kur liek lietā koledžā apgūto. Masāža tiek piedāvāta arī pirts jurtas apmeklētājiem.
Pirtsslotu deja
Pirms rituāla pirtnieki laiž apkārt pirts kausiņu ar ūdeni. Katrs skaļi vai klusi tajā ierunā, ko gribētu pirtī just vai novēlēt citiem. Pasaka un piebilst: “Lai top!”
Kad klāt pēriena brīdis, Dace ņem rokā īpašas peramās slotas – tās sasietas vēdekļveidā, zari no abām pusēm likti tā, lai lapu apakšpuses būtu pret viduci, saietu kopā. Lapas apakšpuse ir sievišķā puse, bet augš-puse – vīrišķā. Kad ar šādām slotām per, lapiņas ievelk tvaiku un visu uzvēdī peramajam. Šādi līdz ādai nonāk daudz jaudīgāks karstums.
Dace virpina slotas, lai no augšas paķertu silto gaisu un uzvēdītu ķermenim. Čubina tās gar miesu, tad nopurina. Plakšķina un švīkstina. Sāk slotiņas ritmiski dancināt. Arī pati gluži vai dejo. To novēroju, kad Daces pērienu saņem fotogrāfe Astrīda. Izrādās, dancojošās kustības nav nejaušas, jo pirtniece jau daudzus gadus apmeklē vēderdejas.
Ietilpīgais pirts rituāls beidzies. Ejot laukā, atvados no pirts gariņa, pasaku paldies par tīkamo baudījumu. Pielieku roku samtainajai aitas vilnai – patiesi, nekāda slapjuma.
Nauduļa veselības karote
Augs, kura sēklu pākstis atgādina mazas monētiņas, – tas ir tīruma naudulis. To dēvē par vīrieša zālīti, jo spēcina kungu dzimumveselību. Pēc garšas sūrs, veicina nieru darbību. Prot arī karot ar vīrusiem. Naudulis spēj cilvēkā radīt sakārtotību.
Dace un Artis gatavo nauduļa uzlējumu. Šādu veselības dzērienu iemalko pa ēdamkarotei vakaros. Savāc nauduļa lakstus, sagriež apmēram 3 cm gabaliņos un ber burkā, tos nesapresējot. Liek burku pilnu un uzlej 40 grādu stipru degvīnu, vēl labāk paštecināto dziru. Notur mēnesi. Nav jāliek tumsā, vien skatās, lai nebūtu tiešu saules staru.
Gatavo uzlējumu nokāš un sapilda pudelēs. Tas izskatās tīkamāk, ja pudelē ielaiž sasaldētu nauduļa zariņu. Tātad kāda sauja no savāktajiem nauduļa lakstiem jāieliek saldētavā.
