Pasaulē
Citur

Toni nosaka ASV firmas. Cik maksās vakcīna pret Covid-19?1

Foto: AFP/SCANPIX/LETA

Daudzu valstu pētniekiem intensīvi strādājot pie koronavīrusa vakcīnas izveides, tās izstrādāšanas kopējā cena varētu būt miljardiem dolāru.

 

Toni nosaka ASV firmas

Koronavīrusa vakcīnas izstrāde ir ne tikai zinātnieku, bet arī finansistu sacensība. Kad kļuva zināms, ka ASV prezidents Donalds Tramps mēģinājis pārvilināt uz ASV Vācijas biotehnoloģijas firmu “CureVac”,

Eiropas Komisija piešķīra firmai 80 miljonus eiro koronavīrusa vakcīnas izveidei.

Taču šī summa ir piliens jūrā, salīdzinot ar to, kas būs vajadzīga, lai pabeigtu kādu no vairākiem desmitiem pētījumu un piegādātu vakcīnu miljoniem cilvēku. Katrs posms vakcīnas izveidē prasa lielu finansējumu, un šajā jomā darbojas vairāk nekā 70 firmu.

“Tas varētu maksāt daudzus miljardus,” uzskata medicīnas inovāciju konsultāciju firmas “Vital Transformation” izpilddirektors Duans Šultess, “jo runa ir par profilaktisku vakcīnu visas planētas iedzīvotājiem”, viņš teica intervijā izdevumam “Politico”.

Kad ir izstrādāts vakcīnas paraugs, tas vispirms jāizmēģina ar dzīvniekiem, tad ar nelielu skaitu brīvprātīgo, līdz var sākt plašākus testus vakcīnas efektivitātes pārbaudei.

Tad vakcīna jāapstiprina jaunu zāļu pārraudzības iestādei, kam ir tiesības dot atļauju vakcīnas ražošanai masveidā.

Epidēmiju sagatavotības inovāciju koalīcijas (CEPI) fonda, kas finansē pētījumus šajā jomā, eksperti uzskata, ka koronavīrusa vakcīnas izveide varētu izmaksāt aptuveni divus miljardus dolāru, neskaitot ražošanas izmaksas. Ekonomikas domnīcas “Bruegel” vērtējumā, valstu budžeti, kas atvēlēti šim nolūkam, jāpareizina vairākkārt. Eiropas Komisija 4. maijā paredzējusi rīkot apspriedi naudas vākšanai koronavīrusa vakcīnas izstrādei. Strādājot kopā ar organizācijām “Well­come Trust” un CEPI, kā arī citiem fondiem, šim mērķim paredzēts savākt astoņus miljardus dolāru.

Britu vakcinoloģe Sāra Gilberte Oksfordas universitātē strādā pie vakcīnas izveides no šimpanzes vīrusa.

Tā varētu būt pirmā vakcīna, kas tiks klīniski pārbaudīta Eiropā. Sākotnēji Gilbertes vadītā pētnieku grupa saņēma 2,5 miljonus mārciņu no Apvienotās Karalistes nacionālā zinātnes finansēšanas fonda, kas palīdzēja sagatavot vakcīnu klīnisko pētījumu posmam, bet tad darbs apstājās naudas trūkuma dēļ. Lai veiktu klīniskos pētījumus, šonedēļ Gilbertes grupai tika piešķirti vēl 20 miljoni mārciņu.

Britānijas valdība paziņojusi, ka piešķir vēl 22,5 miljonus mārciņu atsevišķam vakcīnas projektam Londonas Impēriskajā koledžā.

Eksperti uzskata, ka Eiropa kopumā tiek galā ar pētījumu sākotnējo posmu finansēšanu, ko parasti veic nelielas biotehnoloģiju firmas vai pētniecības institūti.

“Eiropā fundamentālā zinātne ir augstā līmenī,” uzskata Šultess, vērtējot izpētes sākuma posmu, taču atzīst, ka Eiropas laboratorijām pietrūkst finansējuma klīniskajiem testiem. 2019. gadā 80 procenti no Eiropas lielākajām biotehnoloģijas firmām piederēja ASV kompānijām, atzīmē “Politico”.

 

Nevar pieļaut “biznesu kā parasti”

Arī no tām vakcīnām, kas nokļūst līdz klīniskajai pārbaudei, tikai 20–40 procenti ir veiksmīgas, teikts domnīcas “Bruegel” pētījumā.

Tas nozīmē, ka daudzi miljoni jāizdod klīniskajiem testiem, kuru nobeigumā secināts, ka vakcīna nav droša vai efektīva.

Firmas “Wellcome Trust” direktors Džeremijs Farārs uzskata, ka valstīm jāriskē un jāiegulda vairāku vakcīnu izstrādē līdz pat masveida ražošanai, jo nav garantijas, kura vakcīna būs efektīvākā. Bieži pēc valdību lūguma ārkārtas apstākļos farmakoloģijas firmas atliek ikdienas darbus, lai izstrādātu īpašu vakcīnu, kā tas bija ar ebolas epidēmiju.

Elpceļu epidēmijas SARS un MARS uzliesmojumi apsīka, pirms tika izveidotas vakcīnas. Daudzas firmas mēģina izveidot vakcīnu pret jauno koronavīrusu, riskējot ar lielām summām, ja tā neizies drošības un efektivitates testus.

Firmas “Johnson & Johnson” atzars “Janssen” jau masveidā ražo vakcīnu, pirms veikta tās klīniskā pārbaude. Lai gan potenciālais tirgus varētu būt milzīgs un veiksmes gadījumā firma ievērojami pavairotu reputāciju, privātās zāļu firmas nesteidzas ieguldīt Covid-19 vakcīnas izstrādē, jo izmaksas un riski ir augsti, atzīmē domnīca “Bruegel”.

Daudzu nevalstisko organizāciju pārstāvji pauduši bažas, ka liela farmakoloģijas firma, ja tai izdotos pirmajai izveidot vakcīnu, varētu to tirgot par ļoti augstu cenu, padarot vakcīnu nepieejamu trūcīgo valstu iedzīvotājiem.

Martā vairāki desmiti sabiedrisko organizāciju nosūtīja vēstuli Eiropas Komisijai ar prasību, lai jebkurā pētījumā, kurā izmantots sabiedrības finansējums, tiktu iekļauts noteikums par pieejamību.

“Ņemot vērā ārkārtas situāciju veselības aprūpē, mēs nevaram pieļaut pieeju “bizness kā parasti”, kad tirgus dinamika nosaka cenas uz pieejamības rēķina,” teikts vēstulē.

Saistītie raksti
Vairākums ekspertu uzskata, ka vakcīnas izveidošanai valdībām jāatvēl liela nauda – un ka tas ir to vērts.

“Covid-19 izmaksas veselības, humānajā un ekonomikas jomā, no kā varētu izvairīties, ja būtu vakcīna, ir grūti aplēst,” secināts domnīcas “Bruegel” pētījumā.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.