Latvijā
Sabiedrība

Lembergs smaida, kaut bikses trīc. “LA” nedēļas apskats5

Foto: LETA, ekrānuzņēmums. Kolāža: la.lv

Cilvēks. Lembergs smaida, kaut bikses trīc

Smagos noziegumos apsūdzētais Aivars Lembergs ir saņēmis negaidītu triecienu no ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja, kas viņu iekļāvis tā sauktajā “Magņitska sarakstā”. No amata pienākumu pildīšanas ar tiesas lēmumu atstādinātais Ventspils domes priekšsēdētājs tomēr nedaudz pierāvās malā, apstiprinot savu gatavību “uz sankciju laiku” atkāpties no Ventspils Brīvostas pārvaldes valdes locekļa amata un tādējādi radot ilūziju, ka viņš ostas lietās nejauksies.

Taču valdība šoreiz apsteidza Lembergu viltībā un pieņēma lēmumu atstādināt pašvaldības pārstāvjus no darba ne tikai Ventspils, bet arī Rīgas brīvostā, kura arī neiztiek bez Lemberga ietekmes. Noteikšanu ostās pilnībā pārņems valsts pārstāvji.

Kaut no attāluma, tomēr Lembergs pagaidām nav atļāvies atklāti ieņirgt Trampam acīs. Latvijas valsts tiesībsargājošās ie­stādes viņš joprojām nebaidās vazāt aiz deguna. Tiesas piemērotais drošības līdzeklis – aizliegums pildīt Ventspils domes priekšsēdētāja un Ventspils brīv­ostas valdes priekšsēdētāja pienākumus – viņam ir tikpat kā pupu mizas, kas nav vērā ņemamas.

Lembergs pieņem lēmumus, balso un stāsta, ka viņš atrodas prombūtnē, bet faktiski joprojām diriģē parādi. Tagad viņam vismaz brīvostas diriģenta zizlis ir atņemts, sankcijas saņēmušas arī tās struktūras, kur viņam bijusi ietekme, un, ja kādam ar tām notiks kāda finansiāla sadarbība, tad draud kriminālatbildība. Apturēti arī visi Lemberga finanšu darījumi.

Ja tev uzbrūk, tad nevajag iebāzt galvu smiltīs, bet bļaut bravurīgi pretī, kaut bikses trīc, un Lembergs šo taktiku ir lieliski apguvis, stāstot, ka ASV sankcijas uz viņu nekādu ietekmi neatstāšot.

Kaut gan Lembergs turpina nekaunīgi smaidīt par “Magņitska sarakstu”, nodēvēdams tā idejas autorus par “pretvalstiskiem elementiem”, tomēr, ņemot vērā pat minimālas zināšanas cilvēka psiholoģijā, ir skaidrs, ka Lembergs dienas vada diskomfortā un shēmo, kā tikt vaļā no ASV Finanšu ministrijas uzliktajiem žņaugiem.

Viņa sieva Kristīne jau sākusi žēloties Trampam un pašmāju amatpersonām, ka viņai un bērniem ir liegts ūdens un maize. Droši vien nebūs ilgi jāgaida, kad atskanēs gaudas, ka neesot ko vilkt mugurā, jo nevar iepirkties Amerikas veikalos un jāsamierinās ar necilajām pašmāju bodītēm.

Izgāšanās. Ūdens ar frekvencēm

Uzņēmums “Memory water”, kurš savu apgalvojumu un reklāmu dēļ iepriekš saņēmis gan racionālu domājošu ļaužu izsmieklu, gan Patērētāju tiesību aizsardzības centra aizrādījumus, gan sodu par piedalīšanos partijas “KPV LV” reklāmas kampaņā, nu atkal nonācis sabiedrības un amatpersonu redzeslokā.

Šis uzņēmums tirgo ļoti īpašu (pašu ieskatā) ūdeni, kas tiek “savirpuļots miljardiem reižu” un ir “tikai nedaudz dārgāks kā parasts ūdens”. Pērn uzņēmums saņēmis 133 000 eiro grantu programmā, kuras mērķis ir iesaistīt darba tirgū dažādu iemeslu dēļ atstumtās personas. “Memory water” pieņēmis darbā 13 invalīdus.

Par saņemto naudu nopircis 100 000 eiro vērtu ūdens pildīšanas un iepakošanas iekārtu. Taču eksperti atklājuši, ka no 13 invalīdiem tikai viens ir saņēmis algu, kas lielāka par minimālo, bet deviņu personu mēneša alga nepārsniedza 35 eiro. Viņi strādājuši desmit stundas mēnesī, ziņoja TV3 “Nekā personīga”.

Tagad atkal cerēts uz grantu naudu, tāpēc pieprasīts sociālā uzņēmuma statuss. Eksperti uzskatījuši, ka “Memory water” šim statusam neatbilst, jo tikai formāli izpilda Sociālo uzņēmumu likuma prasības un tā darbība nedod prasīto pozitīvo sociālo ietekmi.

Taču Labklājības ministrija šo statusu piešķīrusi, jo formāli uzņēmums kritērijiem atbildis. Arī “Memory water” dibinātājs Jānis Pļaviņš uzskata, ka pārmetumi ir nepamatoti, jo “likumā nav teikts, cik stundu nolīgtie cilvēki ar invaliditāti jānodarbina”. Tomēr tagad pēc saceltās brēkas ministrija atzinusi, ka būšot jāpārskata noteikumi, nosakot daudz stingrākus kritērijus.

Tad jau, šķiet, “Memory water” īpašniekiem, lai būtu spēks un “BIO enerģija” cīņā par naudas dabūšanu, pašiem vairāk jādzer savs “strukturētais BIO ūdens”, lai “izdzēstu nelabvēlīgās frekvences” un uzņemtu jaunas “saules un mēness pozitīvās frekvences”.

Sasniegums. Lētāk nekā tiesāties

Pagājušajā nedēļā vispirms būvnieki “ReRe būve 1”, pēc tam arī VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (“VNĪ”) paziņoja, ka panākta vienošanās strīdā par Jaunā Rīgas teātra ēkas rekonstrukciju. Tiesvedība no abām pusēm tiek pārtraukta, jo būvnieki piedāvājuši “VNĪ” mierizlīgumu.

Jāpiezīmē, ka mierizlīgumu “ReRe būve 1” piedāvāja jau augustā, lai gan ar atšķirīgiem noteikumiem. Toreiz “ReRe Group” valdes priekšsēdētājs Guntis Āboliņš-Āboltiņš iesniedza piedāvājumu, kurā būvnieki uzņemtos daļu no papildu izmaksām, kas radušās būvdarbu laikā, kā arī par saviem līdzekļiem novērstu kaimiņu mājām pāļu urbšanas laikā radītos izdevumus un izstrādātu trūkstošos būvkonstrukciju projektus, saskaņojot tos ar Zaigas Gailes biroju.

“VNĪ” valdes priekšsēdētājs Andris Vārna augustā vērsa uzmanību uz to, ka joprojām paliek iepriekš noslēgtā līguma sadārdzinājums par vairāk nekā 1,6 miljoniem eiro, kas būtu jāsedz no valsts līdzekļiem.

Patlaban panāktā vienošanās turpretī nozīmē, ka “ReRe būve 1” nodod “VNĪ” būvlaukumu, būv­materiālus un demontētos materiālus, kas nepieciešami tālākai ēkas rekonstrukcijai. Tāpat vienošanās paredz kompensāciju blakus esošo ēku bojājumu novēršanai un objektā veicamajiem konservācijas darbiem, kā arī avansa atmaksu. Savukārt “VNĪ” apņēmusies norēķināties par būvsabiedrības reāli paveiktajiem, bet vēl neapmaksātajiem darbiem.

“VNĪ” valdes priekšsēdētājs Andris Vārna uzskata – panāktais kompromiss ir sabiedrības interesēs: “Tas ļauj turpināt sākto jauno būvdarbu veicēju konkursu, atgūt materiālus un pieeju teātrim.”

“VNĪ” septembrī izsludināja jaunu iepirkumu JRT būvniecībai, un piedāvājumu iesniegšana beigsies janvāra beigās. Noslēgt būvdarbus “VNĪ” cer līdz 2022. gada vasarai.

Jāpiebilst, ka interesanti būs redzēt, vai starp rekonstrukcijas turpināšanas pretendentiem vēlreiz būs arī “ReRe” grupa…

Darījums. Ostas valsts rokās

Foto: Dainis Bušmanis

Motīvs Ventspils brīvostas pārņemšanai valsts veidotās kapitālsabiedrības pārvaldījumā ir skaidrs – glābšana no sankciju sekām. Lielbritānijas kuģniecības apdrošinātāji jau 9. decembrī izplatīja brīdinājumu pasaules kuģniecībām par sekām, kādas var iestāties, ja tās turpinās izmantot Ventspils ostu pēc 8. janvāra, jo šajā dienā beidzas ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja noteiktais 30 dienu pārejas periods darījumu pabeigšanai ar Ventspils ostu.

Jācer, ka Krišjāņa Kariņa izveidotajai darba grupai izdosies līdz minētajam datumam izņemt Ventspils ostu no sankciju saraksta, taču tas nebūt nav garantēts, un var izrādīties arī tā, ka ASV ar šo soli būs devusi triecienu visas Latvijas ekonomikai. Pamatojums tikpat ātrai un enerģiskai rīcībai Rīgas brīvostā bija krietni miglaināks – K. Kariņa runas par korupcijas ēnām, kas klājas pār Rīgas ostu, vairāk iederētos kādā Raiņa lugā, nevis politiskas rīcības pamatojumā.

Atliek tikai cerēt, ka valdība šādi rīkojās, saņemot skaidrus mājienus, ka līdzīgs liktenis var sagaidīt arī Rīgas ostu. Pamatojums tam varētu būt Andra Šķēles un Ainara Šlesera kontrolē esošās “Rīgas Tirdzniecības ostas” ciešā saite ar Rīgas brīvostu, kā arī tas, ka Ventspils pilsētas domes izpilddirektora vietniece, Ventspils pilsētas domes Attīstības pārvaldes vadītāja un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas eksperte ES fondu jautājumos Kristīne Lemberga vienlaikus strādā arī par eksperti Rīgas ostā.

Valdība izpildījusi savā deklarācijā ierakstīto par abu ostu pārvaldības nodošanu valsts kapitālsabiedrībām. Tagad valstij ir uzkrauta arī visa atbildība par turpmāko tranzīta biznesa likten, un jau tuvākajā laikā valdībai būs jāatbild uz jautājumu – ko tā grasās darīt ar šo ekonomikas nozari, kāda ir tālākā stratēģija.

Joks. Iesmej par visiem

Ekrānuzņēmums no Youtube

Daži paši redzējuši, bet daži pa ausu galam dzirdējuši, ka amerikāņi “apsmējuši Latvijas prezidentu”. Taču nav tik traki. Runa ir par ASV populāru televīzijas raidījumu “Saturday Night Live”, kura ietvaros tiek veidots arī neliels politisks miniseriāls. Centrālais tēls ir ASV prezidents Donalds Tramps – tieši ar viņa nākšanu pie varas tas arī sākās. Kaut kas līdzīgs savulaik mūsu LNT demonstrētajam “Savādi gan” vai Krievijā 90. gados populārajam “Lelles”.

Raidījuma veidotāji seko Trampa gaitām un iekļauj īsās etīdēs personas, ar kurām ASV prezidentam bijusi kāda darīšana. Trampu atdarina aktieris Aleks Boldvins, un arī citiem tēliem tiek piemeklēti vairāk vai mazāk līdzīgi aktieri.

Reiz tur bija “iekļuvis” arī iepriekšējais Latvijas prezidents Raimonds Vējonis kopā ar pārējiem Baltijas valstu līderiem. Tagad kārta pienākusi Egilam Levitam (lai gan ekrānā redzamais bārdainis Latvijā dažiem vairāk atgādinājis eiroparlamentārieti Robertu Zīli vai arhitektu Andri Dripi).

Epizodē viņš it kā nokļūst pie viena galda ar Trampu NATO samita “bufetē”, pēc tam kad amerikānim it kā atteikuši Francijas prezidents Emanuels Makrons, Kanādas premjers Džastins Trudo un britu premjers Boriss Džonsons. Latvijas prezidents parādīts dīvaini – spēlējas ar kaut kādu rotaļlietu, runā ar lielu akcentu un stāsta nejēdzības. Tomēr tieši tikpat dīvaini attēloti arī visi pārējie personāži.

Sagatavojuši: Māra Libeka, Linda Kusiņa-Šulce, Māris Antonevičs, Olafs Zvejnieks

LA.lv
LL
Lilija Limane
Latvijā
Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem – 1920. gada 20. janvārī
5 stundas
LE
LETA
Latvijā
Bijušais VID nodaļas vadītāja vietnieks stāsies tiesas priekšā par apzināti nepatiesu ziņojumu
5 stundas
LE
LETA
Latvijā
Barikāžu aizstāvju atceres dienā ierobežos satiksmi vairākās vietās Rīgā
5 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

IE
Ināra Egle
Latvijā
Koalīcija sašķēlusies – Rīga šonedēļ var palikt bez vadības
1 stunda
LE
LETA
Latvijā
FOTO. Doma laukumā kopā ar valsts amatpersonām piemin 1991.gada barikāžu gadadienu
57 minūtes
LE
LETA/LA.LV
Dabā
Kāds būs laiks februārī? Jaunākā sinoptiķu prognoze
2 stundas
IB
Ivars Bušmanis
Ekonomika
VIDEO. Stūrēs uz digitalizāciju – LIAA maina darbības virzienu
42 minūtes
LE
LETA
Latvijā
Krāpnieks nopērk pārtiku par… suvenīra banknotēm
1 stunda