Kam noder Islandes ķērpji? Var vākt jau tagad 0
Noderīgs tautas medicīnā, bet vai aizsargājams augs? Kad un kā ievākt Islandes ķērpi? Atbildam uz šiem lasītāju jautājumiem.
Islandes ķērpja (Cetraria islandica) jeb Islandes cetrārijas audzes sastopamas smilšainā augsnē skujkoku un jauktos mežos.
Cetrārijas laponis ir krūmveida, stāvs, ar vertikālām lentveida daivām. Tā virspuse ir olīvbrūna vai brūnganpelēka, apakšpuse gaišāka, zaļganpelēka.
Daivām gar malu veidojas skropstveida izaugumi. Sausā, saulainā laikā lapoņi ir cieti, stingri, mitrā laikā – mīksti, elastīgi.
Islandes ķērpis nav iekļauts to īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, kuru izmantošana būtu aizliegta vai ierobežota.
Taču Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti aicina šo ķērpi personīgām vajadzībām ievākt ar saudzīgu attieksmi, nebojājot zemsedzi un neaizraujoties ar pārāk lielu savācamā ķērpja daudzumu, lai saglabātu to arī nākamajām paaudzēm.
Cetrārijas lapoņi ir bagāti ar polisaharīdiem, vēl tajos ir glikoze, dažādas ķērpjskābes, olbaltumvielas, B grupas vitamīni, askorbīnskābe, lipīdi, karotinoīdi, minerālvielas.
Ķērpjiem ir baktericīda (baktērijas iznīcinoša), antiseptiska, mīkstinoša, brūces dziedējoša un organismu spēcinoša darbība.
Tautas medicīnā bieži izmanto arī citus ķērpjus: usnejas, parmēlijas, kladīnas.
To lapoņu uzbūve, bioloģiski aktīvo vielu sintēze un darbība ir līdzīga Islandes ķērpim. Ķērpju lapoņus drogai var vākt visu gadu, bet kvalitatīvāku drogu iegūst, vācot no aprīļa līdz septembrim.
