Vēsturnieks: Ja pilsonis nerunā valsts valodā, kā šis cilvēks ir nonācis līdz pilsonībai? 0
Runājot par pilsoņiem un nepilsoņiem, par valodas prasmēm, ir lieta, kuru nedrīkst aizmirst – ne visi Latvijas krievvalodīgie ir nepilsoņi; liela daļa no tiem ir pilsoņi, par šādu ikdienā aizmirstu problēmas aspektu atgādina TV24 raidījumā “Dienas personība” Edvarts Krusts, vēsturnieks.
Kā zināms, pilsoņiem ir jāprot valsts valoda, jārunā valsts valodā, bet, ja pilsonis nav ar mieru runāt valsts valodā, tad būtu jāuzdod jautājums, kā šis cilvēks ir nokļuvis līdz pilsoņa statusam, vaicā Krusts, atgriežoties pie pamattēzes, ka šis ir personīgās atbildības jautājums – runāt valsts valodā.
Komentējot valsts valodas ieviešanu izglītības sistēmā, tad Krusts uzskata, ka jebkuram skolēnam ir tiesības mācīties valsts valodā, bet
valsts uzdevums nav obligāti cittautiešiem iemācīt latviešu valodu.
“Patiesībā mēs varam pateikt – vai nu tu, jaunais cilvēk, mācies skolā jau gatavs mācīties un apgūt nepieciešamo vielu pienācīgi kvalitatīvi, vai nu… Nedrīkst būt tāda situācija kā tagad, ka 35 gadus pēc neatkarības mēs nespējam īstenot projektu uz vienoto skolu valsts valodā, jo
bērni, lai gan formāli kaut ko ir mācījušies latviski, patiesībā nekas tāds nav noticis un neko nemāk,” situāciju skarbi raksturo vēsturnieks.
Absurds ir tas, ka skolotājiem tagad ir jāstrādā paralēli arī par latviešu valodas skolotājiem, ar šādu pieredzes stāstu dalās Krusts: “Es strādāju par sociālo zinību skolotāju, bet
es nevaru pilnvērtīgi iemācīt mācību saturu, jo viņi mani vienkārši nesaprot.”
