SIA “Vecsiljāņi” valdes priekšsēdētājs Juris Sprukulis: “Lai maksimāli ievērotu visas ar vides jautājumiem saistītās prasības, desmit gados  kūtsmēslu un  notekūdeņu  apsaimniekošanā esam ieguldījuši 5,5 miljonus eiro.”
SIA “Vecsiljāņi” valdes priekšsēdētājs Juris Sprukulis: “Lai maksimāli ievērotu visas ar vides jautājumiem saistītās prasības, desmit gados kūtsmēslu un notekūdeņu apsaimniekošanā esam ieguldījuši 5,5 miljonus eiro.”
Foto: Karīna Miezāja

“Diennaktī pārstrādājam divus dzelzceļa vagonus ar kūtsmēsliem!” Kā vietējie lauksaimnieki gudri “bremzē” globālo sasilšanu 8

Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

 

Grozies, kā gribi, bet lauksaimniecības nozare, kas baro un uztur visu cilvēci, ir arī viena no lielākajām gaisa piesārņotājām. Pateicoties liellopu gremošanas fizioloģiskajiem procesiem, lauksaimniecība lielāko “pienesumu” sniedz tieši metāna gāzes (CH4) radīšanā. Tā ir viena no sešām kaitīgākajām gāzēm, kas ne tikai rada nopietnas veselības problēmas, bet arī veicina bēdīgi slaveno globālo sasilšanu – pat 25 reizes vairāk nekā ogļskābā gāze.

LA
LA.LV
Kokteilis
Var gadīties, ka šodien zaudēsi lielas naudas summas! Horoskopi 18.septembrim
15 stundas
LE
LETA
Ziņas
Strauji augot Covid-19 saslimstībai, NMPD nāk klajā ar svarīgu paziņojumu 63
13 stundas
LE
LETA
Ziņas
Krievijā nomirusi Navaļnijam nosacīto sodu ar reālu aizstājusī tiesnese 40
13 stundas
Lasīt citas ziņas

Eiropas Vides aģentūra secinājusi, ka lauksaimniecība ir visvairāk atbildīga par metāna emisiju, proti, 50% nākot tieši no šīs nozares (80% no šī apjoma rada mājlopu gāzes, pārējais metāns nāk no kūtsmēsliem), tālāk ar 31% seko sadalīšanās procesā esoši atkritumi, bet 19% metāna nāk no enerģētikas nozares.

LA.LV Aptauja

Govs purkšķus neapturēt. 80% no metāna gāzes (CH4) rada mājlopu gāzes, pārējais metāns nāk no kūtsmēsliem. Kā to mazināt vai izmanot?

  • no atmosfēras labāk noslēgt kūtsmēslu krātuves
  • uzlabot dzīvnieku ēdināšanu ar taukvielām bagātu barību
  • no metāna iegūt siltumenerģiju biogāzes stacijās
  • no kūtsmēsliem iegūt biogāzi autodegvielai

CITI ŠOBRĪD LASA

Brisele uzskata – lai sasniegtu 2030. gadam izvirzītos klimata rādītājus, kā arī realizētu ieceri virzīties uz nulles piesārņojumu, katrā ziņā jāvēršas pret metāna emisijām. Tādēļ pērn 14. oktobrī Eiropas Komisija nāca klajā ar stratēģiju, kur izklāstīti pasākumi metāna emisiju mazināšanai gan Eiropā, gan starptautiskā mērogā.

Neiedziļinoties stratēģijas niansēs, secināms, ka galvenie akcenti tās īstenošanā likti uz kvalitatīvāku datu vākšanu no dalībvalstīm, uz atbalstu inovatīvām metāna mazināšanas tehnoloģijām, kā arī uz mērķtiecīgākiem pētījumiem mājlopu barošanas un uzturēšanas uzlabošanai. Tieši pēdējiem diviem būs lielākā loma metāna gāzes emisiju samazināšanā.

 

Divi mēslu vagoni diennaktī

Pirms dažiem gadiem Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) veikts pētījums apliecina, ka metāns veidojas māj­lopu gremošanas sistēmā un kūtsmēslos, tiem fermentējoties uzglabāšanas laikā. Atkarībā no kūtsmēslu apsaimniekošanas veida metāna daudzums ir atšķirīgs. Metānu veidojošajiem mikroorganismiem nepieciešama vide, kur ir ļoti maz vai nemaz nav skābekļa.

Respektīvi, metāns vairāk veidosies, šķidr­mēslus uzglabājot krātuvēs, nekā uzreiz izkliedējot uz lauka. Latvijas saimniecībās kūtsmēslu apsaimniekošanas tehnoloģijas ir atšķirīgas, tomēr kopumā saimnieki orientējas uz metāna piesārņojuma samazinājumu – ap 87% saimniecību ir izbūvētas kūtsmēslu vai vircas krātuves, no kurām agrāk vai vēlāk (atkarībā no rocības) mēsli nonāk uz lauka.

“Rupji rēķinot, mūsu saimniecība diennaktī pārstrādā divus dzelzceļa vagonus ar kūtsmēsliem. Ar šo pārstrādi samazinām ne tikai metāna, bet arī amonjaka un siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas gāzes,” stāsta SIA “Vecsiljāņi” valdes priekšsēdētājs Juris Sprukulis.

Kokneses novada saimniecība, kas ražo populāro “Ievas sieru”, apsaimnieko vairāk nekā 1000 ha zemes. “Jebkurš attīstības projekts tiek plānots kontekstā ar pilnas aprites saimniecības būtību, būtiska loma ir arī biogāzes stacijai, kas nodrošina siltumnīcas efekta gāzu samazinājumu – 25 000 tonnu gadā.

Šobrīd mums ir 830 slaucamas govis un tikpat jaunlopu. Vidējais izslaukums no govs gadā pārsniedz 12 000 kg un dienā saražojam 26 tonnas piena. Lai maksimāli ievērotu visas ar vides jautājumiem saistītās prasības, desmit gados kūtsmēslu un notekūdeņu apsaimniekošanā esam ieguldījuši 5,5 miljonus eiro. Daļa no projektiem realizēta ar ES atbalstu, piemēram, škidrmēslu izkliedēšanas šļūteņu tehnoloģija, kura ir inovatīvs risinājums,” norāda J. Sprukulis.

 

Vajag atbalstīt

Tātad zaļa kūtsmēslu apsaimniekošana nav lēts prieks. Nestabilo piena iepirkuma cenu dēļ mazākām saimniecībām nauda aiziet spiedīgākām vajadzībām, nevis investēšanai kūtsmēslu apsaimniekošanas tehnoloģijās un biogāzes stacijā. Ne katram ir pa spēkam kūtsmēslus ātri aizvākt no kūts uz lielu krātuvi vai lauku, tādēļ bez valsts atbalsta zaļa, uz metāna savākšanu vērsta, saimniekošana nesanāks.

“Piekrītu – biogāzes stacijas izveide prasa nopietnas investīcijas. Arī mēs savulaik pamatīgi izsvērām plusus un mīnusus. Staciju būvējām ZM izsludinātās modernizācijas kārtas ietvaros. Valsts rosināja to darīt, sniedzot Eiropas fonda atbalsta līdzekļus, ko arī izmantojām 900 000 eiro apmērā.

Biogāzes stacijā kopā ar tās rekonstrukciju vēl viena fermentera celtniecībai, digestāta separācijas un citu uzlabojumu izveidei kopumā investējām 4,3 miljonus eiro. Vides un klimata ilgtspēja ir definēta kā ES un Latvijas prioritāte, un ir svarīgi saprast, ka videi draudzīgi risinājumi nav lēti. Tāpēc, lai nodrošinātu ilgtspējīgu lauksaimniecību, nepieciešams valsts atbalsts arī kūtsmēslu efektīvā pārstrādē un izmantošanā, tajā skaitā samazinot arī metāna emisijas,” tā uzņēmējs.

 

Tērvetnieku pieredze

Foto: Edijs Pālens/LETA

Par videi drošu noslēgta cikla procesu stāsta arī Dainis Dominieks, kurš vada vienu no lielākajiem nozares uzņēmumiem, daudznozaru kompāniju AS “Agrofirma Tērvete”. Uzņēmums apsaimnieko 2972 ha zemes, lielfermās tiek turēti vairāk nekā 4700 lopu, no tiem puse ir slaucamās govis. Attīstībā ik gadu tiek investēti tūkstošiem eiro, lielu daļu investīciju veltot tieši videi draudzīgai kūtsmēslu apsaimniekošanai.

“Svaigpiena ražošanas procesā gadā tiek iegūti 120 000 m3 šķidrmēslu. Pēc to pārstrādes biogāzes stacijā tie tiek uzglabāti kā digestāts virszemes vaļējās krātuvēs ar tilpumu 90 000 m3. Tas nodrošina deviņu mēnešu ilgu uzglabāšanas termiņu. Un katru gadu tas normatīvajos aktos noteikto termiņu robežās tiek iestrādāts augsnē kā organiskais mēslojums,” norāda D. Dominieks.

Viņš arī akcentē, ka minēto darbību veikšanas laikā gadā tiek utilizēti aptuveni 65–70 tūkstoši tonnu izmešu, savukārt tehnoloģisko procesu loģistikas ķēžu optimizācijas rezultātā tiek maksimāli samazināti vides piesārņojuma riski. Šādas saimniekošanas veids ir “Zaļās Tērvetes” ilgtermiņa projekts, norāda kompānijas vadītājs.

 

Laikus izvākt, pareizi ēdināt

Metāna gāzes iespējams samazināt par 28%, ievērojot divus priekšnoteikumus. Pirmkārt – uzlabot kūtsmēslu apsaimniekošanu, kas nozīmē mēslu savlaicīgu izvākšanu un biogāzes ražošanas veicināšanu. Otrkārt – uzlabot dzīvnieku ēdināšanu, kas nozīmē labu, taukvielām bagātu barību, norāda LLKC Lopkopības nodaļas vadītāja Silvija Dreijere.

Viņasprāt, šajā sakarā lopkopjiem ir divi specifiski izaicinājumi – palielināt govju ilgmūžību no pašreizējām 3,2 laktācijām līdz piecām, kā arī samazināt telīšu pirmās atnešanās vecumu no 27 līdz 23 mēnešiem. Tad saimniekiem būs virkne ieguvumu. “Ja ļausim govīm ražot pienu līdz piecām laktācijām, katra govs nodrošinās daudz lielākus ieņēmumus. Būs nepieciešams arī mazāks skaits jaunlopu ganāmpulka atražošanai.

Tas samazina oglekļa “pēdu” un siltumnīcefektu radošo gāzu daudzumu. Turklāt piens un dzīvnieku valsts olbaltumvielas šādā procesā tiek ražotas ļoti efektīvi, kas atkal samazina gan izmaksas, gan emisijas,” stāsta S. Dreijere.

Savukārt saistībā ar telītēm eksperte norāda – jo ātrāk telīte atnesas, jo mazākas ir izaudzēšanas periodā radītās emisijas. “Pasaules pētījumi parāda, ka visaugstākā mūža ražība (vidēji 38 345 kg piena) ir govīm, kuras pirmo reizi ir atnesušās 23 mēnešu vecumā. Atnesoties 27 mēnešu vecumā (kā tas pašreiz ir vidēji Latvijas ganāmpulkos), vidējā mūža ražība nokrīt līdz tikai 19 960 kg. Tādēļ ne tikai ekonomiski, bet arī klimatam draudzīgi ir barot dzīvniekus ar izcilas kvalitātes lopbarību, tas ļaus gan jaunlopiem labi augt un attīstīties, gan govīm ražot daudz kvalitatīva piena.”

Ieteikumiem piekrīt arī nozares ministrijā, norādot, ka metāna emisijas no lauksaimniecības tiek aprēķinātas, ik gadu veicot SEG inventarizāciju ANO Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām.

“Tikai 10% no metāna emisijām rodas no kūtsmēslu apsaimniekošanas. Ņemot vērā šos datus, metāna emisiju samazināšanā no lauksaimniecības primāri jākoncentrējas uz metāna emisiju samazināšanu no liellopu zarnu fermentācijas procesiem, kas saistīti ar pasākumiem dzīvnieku ēdināšanā – barības devu optimizēšanu, barības kvalitātes uzlabošanu,” norāda ZM Lauksaimniecības departamenta Lauksaimniecības resursu nodaļas eksperte Ieva Braņicka.

SAISTĪTIE RAKSTI

Tāpat arī kūtsmēslu apsaimniekošanas uzlabošanas pasākumi var sniegt ieguldījumu metāna emisijas samazināšanā. “Tas attiecas uz atbilstoša veida kūtsmēslu krātuvju izbūvi ar segumiem, kas nodrošina emisiju aizturi, efektīvu kūtsmēslu iestrādes tehnoloģiju izmantošanu, kas vienlaikus nodrošina arī ievērojami zemāku SEG un amonjaka emisiju kūtsmēslu iestrādes laikā un īsāka kūtsmēslu iestrādes laika perioda noteikšanu nekā līdz šim,” rezumē ZM pārstāve.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Kokteilis
Var gadīties, ka šodien zaudēsi lielas naudas summas! Horoskopi 18.septembrim
15 stundas
LE
LETA
Ziņas
Strauji augot Covid-19 saslimstībai, NMPD nāk klajā ar svarīgu paziņojumu 63
12 stundas
LE
LETA
Ziņas
Krievijā nomirusi Navaļnijam nosacīto sodu ar reālu aizstājusī tiesnese 40
13 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Drosmīgs gailis un kaza izglābj vistu no vanaga nagiem 19
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Kaķis atrod kopīgu valodu ar peli un ļauj tai padzerties no savas bļodiņas 6
2 stundas
Lasīt citas ziņas
LA
LA.LV
Ziņas
“Šodien pat nezinot vari kļūt par noziedznieku.” Tēlnieks par grāmatvedes nerviem un jauno nodokļu sistēmu 9
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
“Tā ir totāla divkosība!” Liepiņa par sabiedrības attieksmi pret vakcinēšanos 23
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Vai “Tesla” ir spējīga braukt zem ūdens? 1
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Kaķis atrod kopīgu valodu ar peli un ļauj tai padzerties no savas bļodiņas 6
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Pret Covid-19 pilnībā vakcinēto Latvijas iedzīvotāju skaits pārsniedzis 800 000
09:52
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Ar kreiso roku tikai tualetē kaut ko dara”: krišnaīts Uģis Kuģis paskaidro, kāpēc ēdiens jāpasniedz tikai ar labo roku
09:34
LE
LETA
Ziņas
Sinoptiķu prognozes: līdz cik grādiem gaiss iesils sestdien?
09:23
LE
LETA
Ziņas
Strauji augot Covid-19 saslimstībai, NMPD nāk klajā ar svarīgu paziņojumu 63
12 stundas
LE
LETA
Ziņas
Krievijā nomirusi Navaļnijam nosacīto sodu ar reālu aizstājusī tiesnese 40
13 stundas
IK
Ilze Kalve
Ziņas
Automašīnu vietā gājējus un velosipēdistus tagad apdraud jauna problēma – e-skūteris 21
15 stundas
LA
Latvijas Avīze
Veselam
“Pēc potes gaidījām, kas nu būs, bet vīlāmies.” Ārstniecības augu audzētājs Ivars Geiba par vakcinēšanos pret Covid-19 68
19 stundas
GN
Gints Narogs
Ziņas
“Šķiet, ka jau esmu aizmirsis to fantastisko sajūtu, ko katru reizi sagādā latviešu līdzjutēji!” Briedis komentē “atgriešanās” cīņu 5
12 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Ap Ziemassvētkiem uzņēmēji saņems “dāvanas” no VID, kas liks rīkoties. Endziņš par nodokļu sistēmas brāķi 28
19 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Influencere Beta Beidz: “Jāpalīdz meitenēm, kurām nav paveicies sociālā slāņa loterijā!” 18
15 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Ap 10 000 migrantu slēpjas no karstuma zem tilta uz ASV un Meksikas robežas 12
17 stundas
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
Karstākajā ražas laikā Sakņu paviljons bēdīgi stāv pustukšs. Uz kurieni “pārcēlies” iecienītais paviljons? 31
20 stundas
LE
LETA
Ziņas
Rastorgujevam diskvalifikācijas dēļ olimpiskās spēles ies secen 10
16 stundas
IE
Ināra Egle
Ziņas
“Sargājot šodien Pav­ļutu, jūs stumjat sevi uz klinti.” Pavļutu kritizē, bet atstāj amatā 69
21 stundas
Daina Šulca
Ziņas
“Profesionāli esmu ļoti daudz ieguvusi,” Beatrise dalās pieredzē par studijām Dānijā 4
14 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO. “Cēloņi šādām izmaiņām pagaidām nav zināmi!” Latvijā samazinās susuru populācija 9
17 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Darboties vajag ne tikai rungai, bet arī dialogam.” Kossovičs iepriecināts par vakcinācijas rādītājiem Rīgas skolās 18
17 stundas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Latvija atpaliek no kaimiņiem, savukārt Baltijas “tīģera” lomā Igauniju pamazām nomaina Lietuva 38
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Mūžībā devies vjetnamiešu Tarzāns, kurš 40 gadus pavadīja džungļos 6
20 stundas
LE
LETA
Ziņas
Ar nodokļiem neapliekamo minimumu plāno celt vismaz līdz 400 eiro. Cik naudas paliktu “uz rokas”? 39
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Dusmīgs par nesaņemto algu vīrietis ar ekskavatoru sadauza vairākas darba mašīnas 17
1 diena
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Krāsaina, aromātiska un ļoti garšīga: ķirbja krēmzupa ar tīģergarnelēm, ingveru un konjaku 2
1 diena
MZ
Monika Zīle
Ziņas
Monika Zīle: Gluži kā universālais veļas pulveris izmazgā melnumus, tā “cilvēciskā kļūda” attaisno šobrīd ikvienu varas grēku 65
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Britu mediji: prinča Viljama sieva Keita Midltone ir ceturtā bērniņa gaidībās? 9
2 dienas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Drosmīgs gailis un kaza izglābj vistu no vanaga nagiem 19
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Kaspars Kambala sarīko pamatīgu skandālu, jo sieva bez viņa atļaujas nopirkusi jaunus krēslus 52
2 dienas
AG
Andris Grīnbergs
Ziņas
APTAUJA. Vai, jūsuprāt, nevakcinētajiem vajadzētu lielākus ierobežojumus? 171
2 dienas