SIA “Vecsiljāņi” valdes priekšsēdētājs Juris Sprukulis: “Lai maksimāli ievērotu visas ar vides jautājumiem saistītās prasības, desmit gados  kūtsmēslu un  notekūdeņu  apsaimniekošanā esam ieguldījuši 5,5 miljonus eiro.”
SIA “Vecsiljāņi” valdes priekšsēdētājs Juris Sprukulis: “Lai maksimāli ievērotu visas ar vides jautājumiem saistītās prasības, desmit gados kūtsmēslu un notekūdeņu apsaimniekošanā esam ieguldījuši 5,5 miljonus eiro.”
Foto: Karīna Miezāja

“Diennaktī pārstrādājam divus dzelzceļa vagonus ar kūtsmēsliem!” Kā vietējie lauksaimnieki gudri “bremzē” globālo sasilšanu 8

Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

 

Grozies, kā gribi, bet lauksaimniecības nozare, kas baro un uztur visu cilvēci, ir arī viena no lielākajām gaisa piesārņotājām. Pateicoties liellopu gremošanas fizioloģiskajiem procesiem, lauksaimniecība lielāko “pienesumu” sniedz tieši metāna gāzes (CH4) radīšanā. Tā ir viena no sešām kaitīgākajām gāzēm, kas ne tikai rada nopietnas veselības problēmas, bet arī veicina bēdīgi slaveno globālo sasilšanu – pat 25 reizes vairāk nekā ogļskābā gāze.

LE
LETA
Laukos
Daudzviet sākta apsēto rapšu sējumu iznīcināšana. Zemkopības ministrija komentē situāciju 43
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Ja tas viss ir patiesi, tā ir vienkārši traģēdija.” Kariņš par jaunāko informāciju Ādamsona lietā 165
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Tveice mazināsies. Vai otrdien gaidāms negaiss?
22 stundas
Lasīt citas ziņas

Eiropas Vides aģentūra secinājusi, ka lauksaimniecība ir visvairāk atbildīga par metāna emisiju, proti, 50% nākot tieši no šīs nozares (80% no šī apjoma rada mājlopu gāzes, pārējais metāns nāk no kūtsmēsliem), tālāk ar 31% seko sadalīšanās procesā esoši atkritumi, bet 19% metāna nāk no enerģētikas nozares.

LA.LV Aptauja

Govs purkšķus neapturēt. 80% no metāna gāzes (CH4) rada mājlopu gāzes, pārējais metāns nāk no kūtsmēsliem. Kā to mazināt vai izmanot?

  • no atmosfēras labāk noslēgt kūtsmēslu krātuves
  • uzlabot dzīvnieku ēdināšanu ar taukvielām bagātu barību
  • no metāna iegūt siltumenerģiju biogāzes stacijās
  • no kūtsmēsliem iegūt biogāzi autodegvielai

CITI ŠOBRĪD LASA

Brisele uzskata – lai sasniegtu 2030. gadam izvirzītos klimata rādītājus, kā arī realizētu ieceri virzīties uz nulles piesārņojumu, katrā ziņā jāvēršas pret metāna emisijām. Tādēļ pērn 14. oktobrī Eiropas Komisija nāca klajā ar stratēģiju, kur izklāstīti pasākumi metāna emisiju mazināšanai gan Eiropā, gan starptautiskā mērogā.

Neiedziļinoties stratēģijas niansēs, secināms, ka galvenie akcenti tās īstenošanā likti uz kvalitatīvāku datu vākšanu no dalībvalstīm, uz atbalstu inovatīvām metāna mazināšanas tehnoloģijām, kā arī uz mērķtiecīgākiem pētījumiem mājlopu barošanas un uzturēšanas uzlabošanai. Tieši pēdējiem diviem būs lielākā loma metāna gāzes emisiju samazināšanā.

 

Divi mēslu vagoni diennaktī

Pirms dažiem gadiem Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) veikts pētījums apliecina, ka metāns veidojas māj­lopu gremošanas sistēmā un kūtsmēslos, tiem fermentējoties uzglabāšanas laikā. Atkarībā no kūtsmēslu apsaimniekošanas veida metāna daudzums ir atšķirīgs. Metānu veidojošajiem mikroorganismiem nepieciešama vide, kur ir ļoti maz vai nemaz nav skābekļa.

Respektīvi, metāns vairāk veidosies, šķidr­mēslus uzglabājot krātuvēs, nekā uzreiz izkliedējot uz lauka. Latvijas saimniecībās kūtsmēslu apsaimniekošanas tehnoloģijas ir atšķirīgas, tomēr kopumā saimnieki orientējas uz metāna piesārņojuma samazinājumu – ap 87% saimniecību ir izbūvētas kūtsmēslu vai vircas krātuves, no kurām agrāk vai vēlāk (atkarībā no rocības) mēsli nonāk uz lauka.

“Rupji rēķinot, mūsu saimniecība diennaktī pārstrādā divus dzelzceļa vagonus ar kūtsmēsliem. Ar šo pārstrādi samazinām ne tikai metāna, bet arī amonjaka un siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas gāzes,” stāsta SIA “Vecsiljāņi” valdes priekšsēdētājs Juris Sprukulis.

Kokneses novada saimniecība, kas ražo populāro “Ievas sieru”, apsaimnieko vairāk nekā 1000 ha zemes. “Jebkurš attīstības projekts tiek plānots kontekstā ar pilnas aprites saimniecības būtību, būtiska loma ir arī biogāzes stacijai, kas nodrošina siltumnīcas efekta gāzu samazinājumu – 25 000 tonnu gadā.

Šobrīd mums ir 830 slaucamas govis un tikpat jaunlopu. Vidējais izslaukums no govs gadā pārsniedz 12 000 kg un dienā saražojam 26 tonnas piena. Lai maksimāli ievērotu visas ar vides jautājumiem saistītās prasības, desmit gados kūtsmēslu un notekūdeņu apsaimniekošanā esam ieguldījuši 5,5 miljonus eiro. Daļa no projektiem realizēta ar ES atbalstu, piemēram, škidrmēslu izkliedēšanas šļūteņu tehnoloģija, kura ir inovatīvs risinājums,” norāda J. Sprukulis.

 

Vajag atbalstīt

Tātad zaļa kūtsmēslu apsaimniekošana nav lēts prieks. Nestabilo piena iepirkuma cenu dēļ mazākām saimniecībām nauda aiziet spiedīgākām vajadzībām, nevis investēšanai kūtsmēslu apsaimniekošanas tehnoloģijās un biogāzes stacijā. Ne katram ir pa spēkam kūtsmēslus ātri aizvākt no kūts uz lielu krātuvi vai lauku, tādēļ bez valsts atbalsta zaļa, uz metāna savākšanu vērsta, saimniekošana nesanāks.

“Piekrītu – biogāzes stacijas izveide prasa nopietnas investīcijas. Arī mēs savulaik pamatīgi izsvērām plusus un mīnusus. Staciju būvējām ZM izsludinātās modernizācijas kārtas ietvaros. Valsts rosināja to darīt, sniedzot Eiropas fonda atbalsta līdzekļus, ko arī izmantojām 900 000 eiro apmērā.

Biogāzes stacijā kopā ar tās rekonstrukciju vēl viena fermentera celtniecībai, digestāta separācijas un citu uzlabojumu izveidei kopumā investējām 4,3 miljonus eiro. Vides un klimata ilgtspēja ir definēta kā ES un Latvijas prioritāte, un ir svarīgi saprast, ka videi draudzīgi risinājumi nav lēti. Tāpēc, lai nodrošinātu ilgtspējīgu lauksaimniecību, nepieciešams valsts atbalsts arī kūtsmēslu efektīvā pārstrādē un izmantošanā, tajā skaitā samazinot arī metāna emisijas,” tā uzņēmējs.

 

Tērvetnieku pieredze

Foto: Edijs Pālens/LETA

Par videi drošu noslēgta cikla procesu stāsta arī Dainis Dominieks, kurš vada vienu no lielākajiem nozares uzņēmumiem, daudznozaru kompāniju AS “Agrofirma Tērvete”. Uzņēmums apsaimnieko 2972 ha zemes, lielfermās tiek turēti vairāk nekā 4700 lopu, no tiem puse ir slaucamās govis. Attīstībā ik gadu tiek investēti tūkstošiem eiro, lielu daļu investīciju veltot tieši videi draudzīgai kūtsmēslu apsaimniekošanai.

“Svaigpiena ražošanas procesā gadā tiek iegūti 120 000 m3 šķidrmēslu. Pēc to pārstrādes biogāzes stacijā tie tiek uzglabāti kā digestāts virszemes vaļējās krātuvēs ar tilpumu 90 000 m3. Tas nodrošina deviņu mēnešu ilgu uzglabāšanas termiņu. Un katru gadu tas normatīvajos aktos noteikto termiņu robežās tiek iestrādāts augsnē kā organiskais mēslojums,” norāda D. Dominieks.

Viņš arī akcentē, ka minēto darbību veikšanas laikā gadā tiek utilizēti aptuveni 65–70 tūkstoši tonnu izmešu, savukārt tehnoloģisko procesu loģistikas ķēžu optimizācijas rezultātā tiek maksimāli samazināti vides piesārņojuma riski. Šādas saimniekošanas veids ir “Zaļās Tērvetes” ilgtermiņa projekts, norāda kompānijas vadītājs.

 

Laikus izvākt, pareizi ēdināt

Metāna gāzes iespējams samazināt par 28%, ievērojot divus priekšnoteikumus. Pirmkārt – uzlabot kūtsmēslu apsaimniekošanu, kas nozīmē mēslu savlaicīgu izvākšanu un biogāzes ražošanas veicināšanu. Otrkārt – uzlabot dzīvnieku ēdināšanu, kas nozīmē labu, taukvielām bagātu barību, norāda LLKC Lopkopības nodaļas vadītāja Silvija Dreijere.

Viņasprāt, šajā sakarā lopkopjiem ir divi specifiski izaicinājumi – palielināt govju ilgmūžību no pašreizējām 3,2 laktācijām līdz piecām, kā arī samazināt telīšu pirmās atnešanās vecumu no 27 līdz 23 mēnešiem. Tad saimniekiem būs virkne ieguvumu. “Ja ļausim govīm ražot pienu līdz piecām laktācijām, katra govs nodrošinās daudz lielākus ieņēmumus. Būs nepieciešams arī mazāks skaits jaunlopu ganāmpulka atražošanai.

Tas samazina oglekļa “pēdu” un siltumnīcefektu radošo gāzu daudzumu. Turklāt piens un dzīvnieku valsts olbaltumvielas šādā procesā tiek ražotas ļoti efektīvi, kas atkal samazina gan izmaksas, gan emisijas,” stāsta S. Dreijere.

Savukārt saistībā ar telītēm eksperte norāda – jo ātrāk telīte atnesas, jo mazākas ir izaudzēšanas periodā radītās emisijas. “Pasaules pētījumi parāda, ka visaugstākā mūža ražība (vidēji 38 345 kg piena) ir govīm, kuras pirmo reizi ir atnesušās 23 mēnešu vecumā. Atnesoties 27 mēnešu vecumā (kā tas pašreiz ir vidēji Latvijas ganāmpulkos), vidējā mūža ražība nokrīt līdz tikai 19 960 kg. Tādēļ ne tikai ekonomiski, bet arī klimatam draudzīgi ir barot dzīvniekus ar izcilas kvalitātes lopbarību, tas ļaus gan jaunlopiem labi augt un attīstīties, gan govīm ražot daudz kvalitatīva piena.”

Ieteikumiem piekrīt arī nozares ministrijā, norādot, ka metāna emisijas no lauksaimniecības tiek aprēķinātas, ik gadu veicot SEG inventarizāciju ANO Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām.

“Tikai 10% no metāna emisijām rodas no kūtsmēslu apsaimniekošanas. Ņemot vērā šos datus, metāna emisiju samazināšanā no lauksaimniecības primāri jākoncentrējas uz metāna emisiju samazināšanu no liellopu zarnu fermentācijas procesiem, kas saistīti ar pasākumiem dzīvnieku ēdināšanā – barības devu optimizēšanu, barības kvalitātes uzlabošanu,” norāda ZM Lauksaimniecības departamenta Lauksaimniecības resursu nodaļas eksperte Ieva Braņicka.

SAISTĪTIE RAKSTI

Tāpat arī kūtsmēslu apsaimniekošanas uzlabošanas pasākumi var sniegt ieguldījumu metāna emisijas samazināšanā. “Tas attiecas uz atbilstoša veida kūtsmēslu krātuvju izbūvi ar segumiem, kas nodrošina emisiju aizturi, efektīvu kūtsmēslu iestrādes tehnoloģiju izmantošanu, kas vienlaikus nodrošina arī ievērojami zemāku SEG un amonjaka emisiju kūtsmēslu iestrādes laikā un īsāka kūtsmēslu iestrādes laika perioda noteikšanu nekā līdz šim,” rezumē ZM pārstāve.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Laukos
Daudzviet sākta apsēto rapšu sējumu iznīcināšana. Zemkopības ministrija komentē situāciju 43
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Ja tas viss ir patiesi, tā ir vienkārši traģēdija.” Kariņš par jaunāko informāciju Ādamsona lietā 165
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Tveice mazināsies. Vai otrdien gaidāms negaiss?
22 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Koncentrē savu uzmanību uz tām lietām, kuras tu vari ietekmēt! Horoskopi 22.jūnijam
19 stundas
LA
Latvijas Avīze
Ziņas
Pēc potes pa ceļam uz pikniku, nepareizi saprastais un pēdējais brīdinājums. Nedēļas notikumu apskats 16
1 diena
Lasīt citas ziņas
LA
LA.LV
Ziņas
“Tas ir ļoti, ļoti bīstami.” Birks par to, ka labklājības ministra ideja var sagraut pensiju sistēmu
14 minūtes
LE
LETA
Veselam
Covid-19 kumulatīvais rādītājs pirmo reizi kopš oktobra noslīdējis zem 100 gadījumu robežas 2
1 stunda
MB
Madara Briede
Praktiski
Kur bij’ plūkt jāņuzāli, kur bij’ jautri palīgoti: kur svinēt un lasīt jāņuzāles, lai neiekultos nepatikšanās?
17 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Vietām vējš var sagāzt kokus, pārraut elektrolīnijas un radīt citus postījumus, iespējami arī tornādo. Prognoze svētkiem 6
4 stundas
LE
LETA
Veselam
Konstatēts viens nāves gadījums pēc vakcinācijas, par kuru tiek gaidīti patologanatomiskās izmeklēšanas rezultāti
13:37
LA
LA.LV
Ziņas
“Tas ir ļoti, ļoti bīstami.” Birks par to, ka labklājības ministra ideja var sagraut pensiju sistēmu
13:35
MB
Madara Briede
Praktiski
Kur bij’ plūkt jāņuzāli, kur bij’ jautri palīgoti: kur svinēt un lasīt jāņuzāles, lai neiekultos nepatikšanās?
13:33
PR
Praktiski.lv
Praktiski
10 vērtīgi dārznieces padomi: kā pareizi laistīt dārzu tveicē?
19 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Pirmās instances tiesa attaisno valsts noslēpuma izpaušanā apsūdzēto deputātu Jurašu 7
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Studenti pauž sašutums par piespiedu vakcinācijas noteikšanu. Kā šo prasību vērtē tiesībsargs? 108
5 stundas
AJ
Atis Jansons
Ziņas
Var iedzert un braukt? Eksperimentē, kas notiek, kad trīs vīri dažādos vecumos, sēž pie stūres reibumā 5
7 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Vai patiesībā viss bija citādi? Iespējams, atklāts patiesais iemesls, kāpēc princis Harijs un Megana Mārkla pameta britu karalisko ģimeni
1 stunda
PR
Praktiski.lv
Praktiski
6 labākās mazsālīto gurķīšu receptes: arī “fiksie” gurķi – ēdami jau pēc 15 minūtēm!
36 minūtes
IP
Ilze Pētersone
Stāsti
Kad dzimtenes pietrūkst līdz asarām. Intervija ar ērģelnieci Ivetu Apkalnu
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
Būvlaukumā sagrūstot ķieģeļu sienai, cietis cilvēks 1
1 stunda
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Atraktīvā stiliste Žanna Dubska publisko savu kailfoto un mudina tautu meklēt papardes ziedu 11
3 stundas
AK
Aleksandrs Kiršteins
Ziņas
Aleksandrs Kiršteins: Haoss ar veselām trim nacionālās pretošanās piemiņas dienām martā divu nedēļu laikā 3
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Neskatoties uz karstumu, dažviet jūrā ļoti auksts ūdens. Kur tas ir siltākais, kur aukstākais?
4 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Ja atļauj LGBTQ+ praidu, tad nākotnē varbūt tādu taisīs arī nevakcinētie,” minējumus izdara mūziķis Veits 38
7 stundas
IB
Inta Brikere
Veselam
12 vērtīgi garšaugi latviešu dārzā: ko tie dod labu veselībai
7 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Katrīne Sauliete publiski “iedzeļ” mīļotajam Pēterim: “Tu esi zems reitings. Es esmu ļoti augsts reitings!” 10
3 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Muciņš: Mirstība no sirds un asinsvadu slimībām joprojām ir cēlonis Nr. 1 Latvijā 23
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Ja tas viss ir patiesi, tā ir vienkārši traģēdija.” Kariņš par jaunāko informāciju Ādamsona lietā 165
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Ja pēc diviem gadiem ir pasaules gals, lai ņem.” Timrots par ideju samazināt pensijas nākotnes pensionāriem 61
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Ludmila, Laimdots un Laimiņš
1 stunda
ĀR
Ārija Rudlapa
Praktiski
Kas darāms dārzā no 21. jūnija līdz 5.jūlijam: sēj zālāju, stāda kokus,apgriež noziedējušās puķes 4
1 diena
KS
Kārlis Streips
Ziņas
Kārlis Streips: Baidens nometās sirmgalves priekšā ceļos un kaut ko viņai iečukstēja ausī… 25
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Politiķis Aldis Gobzems izvirzījis sev jaunu mērķi: “Es gribu nomest vēl kādus četrus, piecus kg un sešpaku!” 28
1 diena
LA
LA.LV
Veselam
Bažas, ka mediķi varētu pieņemt tikai vakcinētus cilvēkus. Slimnīcas vadītājs skaidro, vai tā būs 124
2 dienas
LA
LA.LV
Veselam
Ja iedzīvotāji atliks vakcināciju, rudenī tas var beigties ar “lokdaunu” 274
2 dienas
KA
Kristīne Akmentiņa
Kokteilis
2021.gads Vēža zodiaka zīmē dzimušajiem: ko sola zvaigznes?
1 stunda