Divu virzienu biļete uz Onkoloģijas centru. Gaita Grūtupa spēka dienasgrāmata 0
Laimīgi gadījās, ka pērn vasaras atvaļinājumā piecas dienas pavadīju Onkoloģijas centrā. Nevar jau zināt, kā notiktu, ja es tur būtu nokļuvis pirms Ziemassvētkiem vai kādā citā laikā. Tomēr diezgan droši var teikt, ka izoperēt vēzi pirmajā stadijā ir laimīgs gadījums un ka līdz ar to cilvēkam pie dzīves ir vairāk vai mazāk pielikts.
Dīvaini, bet uz Onkoloģijas centru mani aizveda kaķis Miša. Kādā pēcjāņu dienā, mājas mīluli glaudot, sieva tā pazodē sataustīja bumbuļus. “Nakti neesmu gulējusi, bet jāved kaķis pie vetārsta,” viņa teica. Tēlotā greizsirdībā atbildēju: “Ja jau tu par kaķi tā uztraucies, paskaties arī uz manu pazodi!” Tad mana labākā puse ciešāk palūkojās uz pakakli un ieraudzīja nelielu uzblīdumu, ko, bārdu dzenot, biju ievērojis arī pats. Ikdienā tas šķita tik nenozīmīgs, ka nav vērts pat runāt, taču tajā rītā es ierunājos.
Pēc labākās puses ieteikuma aizgāju pie ģimenes ārstes Evitas Valdmanes, kura uzblīdumu nosauca par neprecizētu zemžokļa veidojumu un tūlīt sūtīja pie onkologa. Jāpiebilst, ka Miša, ar nagu pakaklē pārplēšot ādu, ar saviem bumbuļiem tika galā pats. Man līdzīga švīka apmēram tajā pašā vietā parādījās pēc operācijas Gaiļezerā 2015. gada 28. jūlijā. Kā zināms, 100% garantijas medicīnā nav, tomēr ļoti ceru, ka patlaban esmu ātrajā ceļā uz veselību.
Ir gan viena atkarība, no kuras mani laikam nevar izārstēt, proti, ja vien iespējams, dziļdomīgākās dzīves situācijās es veicu pierakstus. Arābu sakāmvārds māca: “Labās dienas pieraksti akmenī, sliktās – smiltīs.” No vienas puses, var sev jautāt – kas gan būtu plaši aprakstāms slimnīcā, turklāt Latvijas Onkoloģijas centrā, kur redzi slimnieku, arī bērnu, ciešanas? Taču, no otras puses, šajā laikā es sastapu izcilus cilvēkus, risināju aktuālus jautājumus, un par to gribas uzrakstīt.
26. jūnijā
Saņemot ģimenes ārstes norīkojumu uz konsultāciju pie onkologa, saņemu arī norīkojumus uz papildu izmeklējumiem. Viens – pie plaušu ārsta, jo ik pa brīdim klepoju tādu opozicionāra krekšķi. Otrs – datortomogrāfija pazodei. Ģimenes ārste skaidro: “Ja nav veikti iepriekšēji izmeklējumi, diez vai ir vērts pie onkologa braukt.” Tiesa, ar ģimenes ārsta norīkojumu vien ir par maz. Ja nevēlies laiciņu stāvēt rindā pēc valsts apmaksātajiem izmeklējumiem plaušu datortomogrāfijā (un kurš tad vēlēsies, ja ir aizdomas par onkoloģisku problēmu!), lūdzu – maksā ap 40 eiro! Līdzīgi ar zemžokļa ultrasonogrāfiju. Tā maksā ap 20 eiro.
