Dumpis klusumā un Putina ēras gals? Jaunākās popularitātes aptaujas dikatoram liek meklēt nervu zāles 0
Jaunākās socioloģiskās aptaujas Krievijā liecina par ievērojamu uzticības kritumu prezidentam Vladimiram Putinam un viņa režīmam, kā arī rekordaugstu pieprasījumu pēc miera sarunām Ukrainā.
Ilgstošais karš, ekonomiskās grūtības un stingrāka iekšējā politika pakāpeniski erodē sabiedrības atbalstu, neskatoties uz Kremļa propagandu un cenzūru, par to rakstīts vietnē Dialog.ua.
Saskaņā ar valsts pasūtīto VTsIOM (Krievijas Sabiedriskās domas pētījumu centru) februāra beigu aptauju tikai 32,1% respondentu, jautāti nosaukt politiķi, kuram viņi uzticas, minēja Vladimiru Putinu. Tas ir zemākais rādītājs kopš 2022. gada februāra pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Salīdzinājumam: gada martā uzticības maksimums bija 48,8% (gandrīz puse respondentu).
Pēdējo divu gadu laikā šis skaitlis samazinājies gandrīz par pusi.
Arī neatkarīgais Levada centrs februārī fiksēja kritumu: Putina darbības negatīvais vērtējums nokritās līdz 82% (no 84% janvārī un augstākajiem 88% 2025. gada sākumā), bet uzticība valdībai un premjeram – vēl straujāk.
Valdošā partija “Vienotā Krievija” zaudē atbalstu
VTsIOM dati rāda, ka tikai 31,8% krievu gatavi balsot par “Vienoto Krieviju” – vājākais rezultāts kopš kara sākuma. Aptuveni 12% respondentu izteica politisku vilšanos: viņi neplāno piedalīties vēlēšanās vai nodomājuši sabojāt biļetenu.
Rekordaugsts pieprasījums pēc miera
Levada centra februāra aptaujā (18.–25. februāris, 1625 respondenti, kļūdas robeža ±3,4%): 67 % krievu atbalsta miera sarunas ar Ukrainu (pieaugums par 6% salīdzinājumā ar janvāri – augstākais rādītājs kopš mērījumu sākuma). Tikai 24 % vēlas turpināt militārās darbības (zemākais līmenis kopš 2022. gada februāra).
Atbalsts miera sarunām pakāpeniski pieaug jau vairāk nekā gadu – kopš 2024. gada rudens tas nepārtraukti aug, bet agresijas turpināšanas atbalsts samazinās. Vislielākais miera pieprasījums ir lauku iedzīvotāju, sieviešu, jauniešu līdz 25 gadiem un to vidū, kuri neatbalsta Putinu (līdz 79%).
Kāpēc reitingi krītas?
Galvenie faktori ir lgstošs, neveiksmīgs karš Ukrainā (mobilizācija, zaudējumi, ekonomiskās sankcijas); pieaugošas ekonomiskās grūtības (inflācija, cenu kāpums, dzīves līmeņa kritums); starptautiskā izolācija un iekšējā represiju pastiprināšanās.
Neskatoties uz to, ka valsts mediji uztur “mobilizācijas noskaņojumu”, sabiedrības nogurums no kara kļūst arvien acīmredzamāks.
