Dzīvnieku labturība: vairāk atbildības no saimniekiem, stingrāki sodi pārkāpējiem 0
Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Normunds Šmits
Dzīvnieku labturības jautājumi Latvijā regulāri nonāk sabiedrības uzmanības centrā. Ikreiz, kad dzirdam par pamestu vai novārtā atstātu dzīvnieku, rodas pamatots jautājums – kā tas var notikt, un kā to novērst. Taču šajās diskusijās nedrīkst aizmirst vienu svarīgu lietu – vislielākā atbildība par dzīvnieku vienmēr gulstas uz tā saimnieku. Tomēr redzam, ka sabiedrība vai aktīvisti bieži un tendenciozi vaino valsts institūcijas, pašvaldības vai patversmes.
Jau vairāk nekā 25 gadus Dzīvnieku aizsardzības likumā ir skaidri noteikts – dzīvnieka turēšana, labturība, veselība un barošana ir īpašnieka pienākums. Ja dzīvnieks ir pamests, nepieskatīts, izsalcis vai klaiņo, tās visbiežāk ir konkrēta cilvēka nolaidības un bezatbildības sekas.
Dzīvnieka iegāde nedrīkst būt spontāns lēmums vai īslaicīgs eksperiments. Tai ir jābūt apzinātai un izsvērtai cilvēka izvēlei – uzņemties pienākumu rūpēties par dzīvnieku visā tā mūža garumā, kas var būt 15 gadi un pat ilgāk. Tas prasa ne tikai emocionālu atdevi, bet arī praktisku un finansiālu ieguldījumu. Dzīvnieks nav priekšmets, ko paņemt, kad tas sagādā prieku, un pamest, kad rodas grūtības. Līdz ar dzīvnieku cilvēks uzņemas atbildību par to visā tā dzīves laikā vai gādā, lai, mainoties apstākļiem, dzīvnieks tiek pie jauna atbildīga saimnieka.
Dzīvnieku patversmes ik dienu rūpējas par suņiem un kaķiem, kas tur nonākuši cilvēku nepārdomātu lēmumu un bezatbildības dēļ. Tāpēc īpaša pateicība pienākas patversmju darbiniekiem, brīvprātīgajiem un organizācijām, kas rūpējas par mūsu mazajiem draugiem. Arī valsts iestādes turpina darbu pie uzraudzības un kontroles stiprināšanas, tomēr neviena sistēma nevar pilnībā aizstāt cilvēka personīgo atbildību. Dzīvnieku labturības problēmas nav iespējams atrisināt tikai ar jauniem noteikumiem vien.
Sabiedrība nereti pati piever acis uz līdzcilvēku bezatbildīgu rīcību. Mēs nosodām pamestus dzīvniekus sociālajos tīklos, bet akceptējam, ka internetā var nopirkt dzīvniekus par simboliskām cenām no nepārbaudītu un bieži vien nelegālu audzētāju sludinājumiem. Tas ne tikai gadiem uztur problēmu, bet palielina to.
Vienlaikus ir svarīgi, lai labturības pārkāpumos vainīgie patiešām saņemtu sodu. Ja sods ir pārāk mazs, tas bieži vien nespēj atturēt no bezatbildīgas rīcības. Tāpēc ir jāmaina sodi par dzīvnieku labturības prasību pārkāpumiem, lai tie būtu iedarbīgāki. Zemkopības ministrija ar iesaistītajām pusēm jau ir sākusi darbu pie sodu pārskatīšanas.
Mums Latvijā ir nepieciešama gan stingrāka rīcība pret pārkāpumiem, gan plašāka sabiedrības izpratne par to, ko nozīmē būt atbildīgam dzīvnieka saimniekam. Dzīvnieku labturība sākas nevis ar likumu, bet gan ar vienkāršu nostāju – ar atbildīgu cilvēku.
