Latvijas prioritātes lauksaimniecībā nākamajam ES plānošanas periodam 0
Normunds Šmits, Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs
2026. gada svarīgākais uzdevums ir panākt Latvijai labvēlīgus nosacījumus nākamajam ES plānošanas periodam pēc 2027. gada. Konkurētspējīgai un stabilai lauksaimniecībai nepieciešami skaidri un godīgi spēles noteikumi visā ES, ne tikai ES vecajās un bagātajās dalībvalstīs.
Nedrīkst atkārtoties tas, kas tika pieļauts šajā plānošanas periodā – pārmērīgas prasības, milzīgs birokrātiskais slogs, neskaidra politika, kas beigās rezultējās ar Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) Stratēģiskā plāna fundamentālu pārskatīšanu un labošanu. Latvijai ir skaidri definētas prioritātes nākamajam periodam 2028. – 2034. gadam.
Pirmkārt, KLP jābūt spēcīgai un patsāvīgai politikai ar nošķirtu finansējumu, kas atbilst ES ambiciozajiem mērķiem. Eiropas Komisijas pašreizējais priekšlikums paredz KLP kopā ar vēl citām politikām apvienot kopīgā Valsts un reģionālās partnerības plānā. Daļa KLP finansējuma tiks dalībvalstīm piešķirta kā konkrēta summa, bet daļai būtisku lauksaimniecības pasākumu ES finansējums nav iezīmēts. Tas ir iekļauts vienotajā fondā un būs valstīm pašām jāsadala starp dažādām politikām un prioritātēm. Par konkrētu finansējumu lauksaimniecībai skaidrības šobrīd nav.
Otrkārt, Latvijas tiešmaksājumi ir jāizlīdzina līdz vidējam ES līmenim. Pašreiz Latvijas lauksaimnieks uz vienu hektāru saņem tikai 74% no tā, ko vidēji saņem lauksaimnieks ES. Eiropas Komisija, lai arī atzīst maksājumu izlīdzināšanas nepieciešamību, tomēr izmanto risinājumu, kas nedod Latvijai nekādu papildu finansējumu tiešo maksājumu izlīdzināšanai. Godīgi tiešmaksājumi garantēs lauksaimnieku konkurētspēju, vienlīdzību tirgū, kā arī lauku attīstību. Šonedēļ Latvija kopā ar Igauniju, Lietuvu, Bulgāriju un Rumāniju nosūtīja Eiropas Komisijai vēstuli, uzstājot, ka nākamā plānošanas periodā pēc 2027. gada ir jāparedz papildu finansējums, lai visas dalībvalstis 2028. gadā sasniegtu ES vidējo KLP finansējuma līmeni uz hektāru.
Treškārt, nepieciešams piešķirt papildu finansējumu lauksaimniecībai un lauku reģioniem ES Austrumu pierobežā. Latvijai, un Baltijas valstīm kopumā, ir svarīgi, lai ES līmenī būtu ilgtspējīgi risinājumi ģeopolitiskās situācijas izraisītajām problēmām Austrumu pierobežā. Austrumu pierobežas reģioni lielākoties ir tieši lauku reģioni un to dzīvotspējai un lauksaimnieciskajai aktivitātei nepieciešams aktuālajai situācijai atbilstošs papildu finansējums.
Cīņa par šīm prioritātēm notiek tagad, bet lēmumu par visiem šiem stratēģiskajiem jautājumiem – ES budžeta sadalījumu, struktūru, kā arī KLP maksājumu izlīdzināšanu – pieņems valstu vadītāji gada nogalē vai nākamā gada sākumā.
