Ķīnas eksporta kontroles pasākumu sakarā izteikts arī anonīmu ES diplomātu atšķirīgais viedoklis, ka kontroles pasākumu ieviešanas mērķis ir tāds kā brīdinājuma šāviens gaisā no Ķīnas puses – sak, nemaz nemēģiniet atbrīvoties no atkarības – no mums.
Ķīnas eksporta kontroles pasākumu sakarā izteikts arī anonīmu ES diplomātu atšķirīgais viedoklis, ka kontroles pasākumu ieviešanas mērķis ir tāds kā brīdinājuma šāviens gaisā no Ķīnas puses – sak, nemaz nemēģiniet atbrīvoties no atkarības – no mums.
Foto: Sergiana/SHUTTERSTOCK

Eiropa apjauš bīstamo atkarību – Ķīna ieviesusi divu kritiski svarīgu retzemju metālu eksporta kontroli 61

Olafs Zvejnieks, “Tepat, Eiropā”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Bundesvēra ģenerālinspektors brīdina par draudiem: “Krievijas armija orientējas Rietumu virzienā”
Veselam
Austrumu slimnīcā ar NBS helikopteru nogādāta gados jauna paciente kritiskā stāvoklī 29
TV24
“Ko viņi darīs pirmos mēnešus? Viņi dropēs!” Rajevs skeptiski vērtē Krievijas demobilizācijas plānu
Lasīt citas ziņas

Pagājušajā nedēļā Ķīna ieviesa divu kritiski svarīgu retzemju metālu – gallija un germānija – eksporta kontroli, kas tiek uztverti kā draudi ierobežot to eksportu. Pagājusi jau nedēļa, bet Eiropas Komisija nav spējusi nākt klajā ar pozīciju, kā gatavojas risināt šo divu metālu draudošo deficītu.

Nerisināt šo problēmu nebūs iespējams – gallijs un germānijs ir divi no kritiski svarīgiem metāliem un minerāliem, kas noteikti Eiropas Komisijas 2020. gadā veiktajā izvērtējumā.

Svarīgas mikroshēmu izejvielas

CITI ŠOBRĪD LASA

Šie metāli, kuru eksportam Ķīna ieviesusi kontroli, kas gan pagaidām vēl nav tiešs eksporta ierobežojums, bet drauds tādu ieviest, ir kritiski svarīgi mikroshēmu, optisko šķiedru un optisko iekārtu ražošanā, saules paneļu ražošanā un kodoltehnoloģijās, kā arī nakts redzamības iekārtās – tādējādi to eksporta ierobežošana apdraud visu ES ekonomisko stratēģiju, kas balstīta uz Zaļā kursa un digitalizācijas idejām. Te gan būtu jāpiebilst, ka Zaļā kursa ideju īstenošana kopumā un tā radītais milzīgais pieprasījums pēc saules paneļiem, vēja ģeneratoriem, litija akumulatoru ražošanai un vēl daudzām citām augsto tehnoloģiju precēm, kas visas izmanto dažādus retzemju metālus, padara Eiropu bīstami atkarīgu no retzemju metālu importa un visvairāk atkarīgu tieši no Ķīnas, kas ir lielākā retzemju metālu ieguvēja un eksportētāja pasaulē.

Šķiet, ka ES gatavojas briestošo tirdzniecības konfliktu ar Ķīnu risināt caur Pasaules tirdzniecības organizāciju, līdzīgi kā tā rīkojās, kad Ķīna ieviesa tirdzniecības ierobežojumus pret Lietuvu. Taču tas ir ilgs ceļš un PTO darbības neefektivitāte pēdējā desmitgadē ir kļuvusi bēdīgi slavena.

Nav arī nekāds brīnums, ka Ķīna izvēlas spert šādu agresīvi brīdinošo soli – tiek uzskatīts, ka tā ir atbilde Nīderlandes nedēļu iepriekš ieviestajiem mikroshēmu drukāšanas tehnoloģiju eksporta kontroles pasākumiem. Formāli tika pasludināts, ka šis solis ir valstu ziņā neitrāls un attiecas uz visām valstīm, taču neformāli nevienam nav noslēpums, ka tas sperts, lai apturētu uzņēmuma ASML iecerēto šīs tehnoloģijas pārdošanu Ķīnai. ES bažījas, ka šīs tehnoloģijas var veicināt Ķīnas militarizāciju.

Centieni atbrīvoties

Nevarētu apgalvot, ka Eiropas Savienība nav apjēgusi savu bīstamo atkarību no retzemju metālu importa. Ķīnas eksporta kontroles pasākumu sakarā izteikts arī anonīmu ES diplomātu atšķirīgais viedoklis, ka kontroles pasākumu ieviešanas mērķis ir tāds kā brīdinājuma šāviens gaisā no Ķīnas puses, sak, nemaz nemēģiniet atbrīvoties no atkarības – no mums. Tādā gadījumā šis solis ir reakcija uz EK priekšsēdētājas U. van der Leienas pēdējā laikā vairākkārt pausto ideju, ka valstu savienībai jāsamazina sava atkarība no 15 kritiski svarīgo metālu importa, proti, jādiversificē tirdzniecība un vismaz daļa šo metālu jāiegūst Eiropas teritorijā.

Reklāma
Reklāma

Pretēji tam, ko saka priekšā nosaukums – retzemju metāli, tie ir ne tik daudz reti atrodami, cik to ieguve ir dabai bīstama un piesārņojoša. Ne gallijs, ne germānijs tīrā veidā dabā atrodami nav. Galliju iegūst no alumīnija rūdas – boksītiem, kā arī atsevišķiem cinka rūdas tipiem, agrāk ieguva arī no noteiktiem ogļu veidiem. Germāniju iegūst, pārstrādājot cinka, sudraba, svina un vara rūdas, to var atrast arī oglēs. Pašreiz 90% no pasaules germānija saražo Ķīna, gallijam šis skaitlis ir vēl lielāks – Ķīna ir vienīgā šī metāla ieguvēja pasaulē.

Šī gada janvārī Zviedrijā atklātās milzīgās retzemju metālu rūdu iegulas rada nākotnes optimismu, ka ES varētu lielu daļu no vajadzīgajiem metāliem iegūt arī pati, taču te jāpārvar divi šķēršļi. Pirmkārt, laiks – paies 10 līdz 15 gadi, kamēr varēs sākt izmantot Zviedrijā atklātās rūdu iegulas, un jālemj, kā ES vajadzības tiks nodrošinātas starplaikā. Otrkārt, ir cieši saistītie ieguves izmaksu un dabas aizsardzības jautājumi. Diez vai Zviedrija būs gatava piekāpties dabas aizsardzības standartu ziņā, bet tas savukārt nozīmē augstas ieguves izmaksas, kuru dēļ iegūtie metāli nespēs tieši konkurēt ar Ķīnas piedāvātajiem. Tātad nepieciešama tirgus aizsardzības vai subsīdiju stratēģija.

UZZIŅA

ES kritiski svarīgie metāli un minerāli

Retie metāli un citas kritiski svarīgās izejvielas atrodamas gan viedtālruņos, televizoros un datoros, gan saules paneļos un vēja turbīnās, gan optiskajās iekārtās, lampās, kardiostimulatoros un pat velosipēdu rāmjos. Lūk, svarīgākie no tiem:

Retzemju metāli (tādu kopumā ir 15) – kritiski svarīgi pastāvīgo magnētu ražošanā (izmanto viedtālruņos, TV, datoros, automašīnās, vēja turbīnās). Šobrīd Ķīna nodrošina 99% no visu retzemju metālu importa Eiropā.

Magnijs – izmanto transportā, kosmosa industrijā, elektroniskajās iekārtās un farmakoloģijā. 93% ES importētā magnija ieved no Ķīnas. Līdz pat 2001. gadam ES ieguva magniju savā teritorijā, taču tas nespēja konkurēt ar Ķīnas produkciju.

Niobijs – padara tēraudu izturīgāku un piemērotu augstai temperatūrai, izmanto lidmašīnu un raķešu dzinējos un magnētiskās rezonanses iekārtu magnētos. 85% no niobija ES importē no Brazīlijas, 13% – no Kanādas. Nelielas rezerves ir Čehijā.

Germānijs – izmanto optikā, elektronikā un saules paneļos. Pusi vajadzīgā germānija ES ieved no Somijas, 17% – no Ķīnas, 11% – no Lielbritānijas. Germānijs atrodams arī Francijā.

Borāti (bora savienojumi) – izmanto stikla ražošanā, arī kā minerālmēslojumu, automašīnu gaisa spilvenos, ēku siltināšanā, krāsu un koka aizsardzības līdzekļu ražošanā. 98% no borātiem ES ieved no Turcijas. Eiropā atrodami arī Serbijā.

Skandijs – plaši izmanto sporta industrijā – velosipēdu rāmjiem, tenisa raketēm u. c. Pieprasījums nākotnē augs, jo nepieciešams ūdeņradi ražojošajās elektrolīzes iekārtās. 98% Eiropa ieved no Lielbritānijas, 1% – no Krievijas. Lielākā ražotāja pasaulē – Ķīna.

Stroncijs – izmanto magnētos, kas darbina skaļruņus un antenas, arī naftas un gāzes ieguves rūpniecībā. ES visu stronciju iegūst Spānijā, kas ražo trešdaļu no visas pasaules stroncija.

Kobalts – ļoti svarīgs Zaļā kursa un digitalizācijas kontekstā, būtisks akumulatoru elements viedtālruņiem un elektriskajiem auto, izmanto arī lidmašīnu turbīnās. ES 80% ieved no Kongo, neliels daudzums ir Somijā un Franču Gviānā.

Platīns – izmanto autoindustrijā izplūdes gāzu attīrīšanai, arī TV ekrānu ražošanā u. c. ES ieved 100% šī metāla, galvenokārt no Dienvidāfrikas, Krievijas un ASV.

Grafīts – to gan pārvērš mākslīgajos dimantos, gan arī izmanto zīmuļu un bateriju ražošanā. ES pusi ieved no Ķīnas, otru pusi – no Brazīlijas, Norvēģijas un Rumānijas.

Litijs – šobrīd visvairāk pieprasītais metāls pasaulē, kritiski svarīgs akumulatoru ražošanā, arī keramikā, stikla ražošanā un farmakoloģijā. Vairumu litija Eiropai nodrošina Čīle, bet daļu ieved no ASV un Krievijas.

Silīcijs – izmanto saules paneļos un pusvadītājos, kā arī automašīnās un lidmašīnās. ES iegūst Norvēģijā, Francijā, Vācijā un Spānijā, ieved arī no Ķīnas.

Dati: Eiropas Komisija

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.